Invazīvās sugas – sugas, kas kādā areālā ienākušas no citurienes un agresīvi ietekmē esošās sugas un dzīvotnes, ir sarežģīta, daudzslāņaina problēma. Tās gan samazina konkrētajai vietai raksturīgo dabas daudzveidību, gan var tieši negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Invazīvo sugu izplatības pieauguma galvenais izraisītājs ir globālā tirdzniecība, cilvēku ceļošanas paradumi un uzvedība, kā arī klimata izmaiņas.
Invazīvo sugu ietekme uz dabas daudzveidību
Kādā teritorijā ienākot svešai, netipiskai augu vai dzīvnieku sugai, sākumā mums šķiet, ka bioloģiskā daudzveidība palielinās, - mēs taču esam ieguvuši vēl vienu sugu klāt. Diemžēl tā nav! – izspiežot no sava areāla vietējās sugas, ienācējs kādreizējo dabas daudzveidību samazina.
Īpaši spilgti tas izpaužas, ja agresīvā invazīvā suga izspiež endēmiskās sugas, t.i., sugas, kas sastopamas ģeogrāfiski norobežotās teritorijās, - šai gadījumā cieš ne tikai konkrētās vietas daudzveidība, bet tiek ietekmēta globālā bioloģiskā daudzveidība.
Dzīvnieki, kas ienākuši teritorijās, kurās tie dabiski nedzīvo, konkurē ar vietējām sugām par teritoriju un pārtiku, ievazā slimības, parazītus un tā rada apdraudējumu trauslajam ekoloģiskajam līdzsvaram.
Invazīvo sugu ietekme uz cilvēku veselību
Viduseiropā pie nozīmīgākajiem neofītiem, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību, jāpiemin vērmeļlapu ambrozija (Ambrosia artemisiifolia) un Mantegaca latvānis (Heracleum mantegazzianum). Pirmais no minētajiem augiem Eiropā ievazāts no Ziemeļamerikas un strauji izplatās cilvēka ietekmētās teritorijās, piemēram, tīrumos, ielu malās, atkritumu poligonos. Šī auga ziedputekšņi ir ļoti alerģiski, izsauc astmas lēkmes un izraisa arī kontaktalerģijas. Ikgadējās izmaksas, ko, piemēram, Austrijas veselības aprūpes sistēmai rada tieši šī alergēna izraisītas saslimšanas, sasniedz 88 miljonus eiro gadā.
Savukārt latvāņu auga sulā ir sastopams fumarokumarīns, fototoskiska vieta, kas, saskaroties ar ādu, saules gaismas ietekmē izraisa spēcīgu ādas kairinājumu.
Vairāk šeit: http://natur-vielfalt.at/gesundheit/themen/biodiversitaet-und-invasive-g...
Foto: Latvāņu audze. Valsts augu aizsardzības dienests.
Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.
