Sauszemes un jūras ekosistēmām ir nenovērtējama nozīme klimata regulēšanā. Tās absorbē aptuveni pusi no cilvēka radītajām oglekļa dioksīda emisijām. Savukārt bioloģiskā daudzveidības saglabāšana veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazina to sekas. Saglabājot dabu un atjaunojot ekosistēmas, mēs samazinām to ievainojamību.
Var izdalīt vairākus faktus, kas ir jo īpaši būtiski, novērtējot dabas svarīgo lomu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Oglekļa dioksīda emisiju mazināšana:
Patlaban sauszemes un jūras ekosistēmas absorbē aptuveni pusi no cilvēces radītajām CO2 emisijām. Okeānu un piekrastu ekosistēmām ir svarīga vieta oglekļa aprites ciklā, jo tieši okeānu dzīlēs glabājas visvairāk oglekļa. Tāpēc, lai oglekļa absorbēšana un glabāšana varētu sniegt būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu seku mazināšanā, ir svarīgi saglabāt esošos dabiskos oglekļa rezervuārus. Tāpat siltumnīcefekta gāzu emisijas iespējams mazināt, uzturot veselīgas ekosistēmas un atveseļojot degradētās vides, jo īpaši atjaunojot kūdrājus un mitrājus, no jauna stādot mežus un samazinot dabai kaitīgās slodzes.
Strādājot kopā ar dabu:
Cilvēkam ir tendence lietas izdomāt no jauna, taču ne mazāk svarīgi ir saglabāt dabiskās klimata pārmaiņu seku mazināšanas sistēmas, kas uz Zemes jau ir un var palīdzēt mums pielāgoties klimata pārmaiņām. Dabiskās sistēmas jau miljoniem gadu ir strādājušas, lai Zeme pielāgotos klimata pārmaiņām, turklāt ekosistēmas jau tagad gandrīz bez maksas piedāvā oglekļa dioksīda piesaistes pakalpojumus. Lai stiprinātu dabas nozīmi klimata pārmainu procesā, jo īpaši nepieciešams rūpēties par gruntsūdeņu atjaunošanu, palienu pļavu, degradētu lauku, mežu, kūdras purvu, dabīgo augšņu un mitrāju saglabāšanu un atjaunošanu, retāku ganību pārveidošanu par laukiem, retāku līdumu dedzināšanu un labāku pļavu apsaimniekošanu.
Kā vēl ar dabas palīdzību cīnīties pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām? Lūk, daži piemēri: ar pieaugošu sausumu var cīnīties ar piemērotu lauksaimniecības un mežkopības praksi, palielinot mitruma aizturēšanas spēju un mazinot sausuma sekas. Paplašinot pilsētu zaļās zonas, var cīnīties ar karstuma rekordiem, uzlabojot mikroklimatu un gaisa kvalitāti.
Savukārt upju pārplūšanas gadījumā var uzturēt un atjaunot mitrājus un upju gultnes, kas darbojas kā dabīgas buferjoslas. Turklāt pret pieaugošo ugunsbīstamību var darboties, kultivējot sugu sastāva ziņā neviendabīgus mežus, jo tiem raksturīga lielāka izturība pret kaitēkļu uzbrukumiem un zemāka ugunsbīstamība.
Lai īstenotu visas šis būtiskās darbības, turklāt darītu to vienlaicīgi un koordinēti, ļoti būtiska ir vienota politika un vienota rīcība visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Lai saglabātu Eiropas dabas aizsardzības likumdošanas pamatu – Putnu un Biotopu direktīvas, aicinām Tevi un 28 pārējo ES valstu pilsoņus piedalīties kampaņā "Dabas Trauksme / Nature Alert" un parakstīties par Eiropas dabas vērtību saglabāšanu. Paraksties šeit: www.naturealert.eu/lv .
Pateicoties Putnu un Biotopu direktīvām, Eiropa šobrīd var lepoties ar pasaules lielāko aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000, kas aizņem aptuveni vienu piektdaļu Eiropas sauszemes un 4% jūras teritoriju.
Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.
