Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika nedodas ilgtspējas virzienā

30.11.2017

29. novembrī komisārs Fils Hogans Briselē iepazīstināja ar jauno, rezultātos balstīto plānu ES lauksaimniecības politikas nākotnei. Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau) atzīst - joprojām nav skaidrs, kā šo plānu iespējams īstenot, ja netiek pakāpeniski atcelti tiešmaksājumi, kas veicina lauksaimniecības intensifikāciju, un netiek ieviesti alternatīvi atbalsta mehānismi, kas mērķēti uz ekosistēmu aizsardzību un patiesu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Jauns pētījums [1], kas publicēts pagājušajā nedēļā, rāda, ka pašreizējie Kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumi kaitē videi, sabiedrībai un ekonomikai. Hogana planā nav pienācīgi ņemts vērā tas, ka daudzu sugu un dzīvotņu skaits samazinās tieši neilgtspējīgas lauksaimniecības dēļ – tiek piesārņots gaiss un ūdens, degradējas augsne un pastiprinās klimata izmaiņas, kā arī tiek apdraudētas lauksaimnieku ilgtermiņa iespējas ražot mums vajadzīgo pārtiku.

Eiropas Vides birojs (EEB), kura biedrs ir Latvijas Dabas fonds, vēlas norādīt uz iekšējām pretrunām un konsekvences trūkumu prezentētajā plānā, un pauž satraukumu, ka šis plāns ir tikai dekorācija, kas tiks izmantota, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības sektoram atkal tiek piešķirta liela daļa no ES budžeta, bet dalībvalstīm tiek dota lielāka lielāka rīcības brīvība šī budžeta pārdalei.

Eiropas Vides biroja Lauksaimniecības un bioenerģijas politikas eksperte Faustīna Ba-Defosēza (Faustine Bas-Defossez) norāda: “Mums jāatsakās no sistēmas, kurā atbalsta maksājumus lauksaimniekiem nosaka saimniecības lielums, nevis patiesais labums sabiedrībai, ko dod šī saimniecība. Ja Hogans patiešām vēlas ieviest rezultātos balstītu atbalsta shēmu, kas saistīta ar konkrētu mērķu sasniegšanu, viņam vajadzētu atteikties no perversajām subsīdijām, kas finansē videi kaitīgas darbības un nomainīt tās ar atbalstu ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī palīdzēt lauksaimniekiem pāriet uz ilgstpējīgu saimniekošanu.”

Komisijas priekšlikums arī paredz dot ES dalībvalstīm lielākas iespējas interpetēt zaļināšanas nosacījumus pēc saviem ieskatiem.

Ba-Defosēza teica: “Sarunas par nākamo ES budžetu 2018. gadā uzņems ātrumu, un nevajadzētu pieļaut, ka komisija pamato lielas ES nodokļu maksātāju naudas iztērēšanu jaunai lauksaimniecības politikai, kurā nav iestrādāta stingra atskaites sistēma par maksājumiem saimniecībām. Bez tās Hogana iezīmētā rezultātos balstītā vīzija nekļūs par realitāti. Mēs jau esam pieredzējuši to, ka katru reizi, kad ES valstu valdībām tiek dota lielāka rīcības brīvība, tiek izpildīts tikai pats prasību minimums. Ja rīcības brīvība nav apvienota ar atbildību, tad vēsture atkārtosies un plāns būs tikai dūmu aizsegs, lai sistemātiski samazinātu vides mērķus. Mums nepieciešama tāda nākotnes politika, kurā Komisija ir pietiekami drosmīga, lai noteiktu reālus finanšu sodus valstīm, kuras neseko noteikumiem.”

Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis un lauksaimniecības eksperts: “Lai arī lielāka elastība lēmumu pieņemšanā tieši dalībvalstu līmenī sākumā var šķist pievilcīga, diemžēl mūsu pieredze Latvijā  ir negatīva – līdz šim Zemkopības ministrija nav izcēlusies ar ambicioziem plāniem vides un dabas aizsardzības jomā. Ja nebūtu Eiropas Komisijas spiediena esošās Lauku attīstības programmas (LAP) saskaņošanas laikā, tad vides pasākumu īstenošanai atvēlētie līdzekļi būtu vēl mazāki un pasākumi – bezjēdzīgāki. Labā ziņa varētu būt tā, ka dalībvalstis būs atbildīgas par nosprausto mērķu sasniegšanu.”

[1] Pētījums “Vai KLP ir atbilstoša nākotnes lauksaimniecībai?” (http://eeb.org/not-fit-for-purpose-ngos-present-fitness-check-of-the-com...) tika veikts Eiropas Vides biroja (EEB), BirdLife Europe un NABU uzdevumā atklāja ES lauksaimniecības politikas patieso ietekmi uz vidi. Pētījumu veica 23 pētnieki, kuri izvērtēja vairāk kā 450 zinātniskas publikācijas. Komisija neveica KLP novērtējumu, kas balstīts zinātniskos pierādījumos, tāpēc to darīja nevalstiskās organizācijas. Pētījuma secinājumi – ES lauksaimniecības politika nav atbilstoša mērķim un tā neveic pietiekami daudz, lai apturētu vides degradāciju, samazinātu bioloģiskās daudzveidības zudumu, kā arī neņem vērā klimata izmaiņas.