Dienas pamazām kļūst arvien īsākas, bet naktis garākas un aukstākas – rudens tuvojas. Dabas vērotāji par rudens sākumu uzskata lapu krāsošanos – lapu dzeltēšanu bērziem, sarkanos un orandžos toņus kļavu lapām, dzeltenos – liepām. Zelta rudens ir viens no skaistākajiem mirkļiem Latvijas dabā.
Visā Eiropā fenoloģiskais rudens jeb lapu krāsošanās iestājas vēlāk nekā tas ir bijis gadsimta sākumā, galvenokārt klimata mainības rezultātā. Latvijas teritorijā fenoloģiskā rudens izmaiņas nav tik krasas – pēdējo 40 gadu rudens novērojumi rāda, ka kopumā lapu dzeltēšanas trends (iestāšanās laiks) ir neitrāls jeb nav būtiski mainījies, tomēr dažās vietās Latvijā fenoloģiskais rudens iestājās vidēji vēlāk, atsevišķās – agrāk. Piemēram, bērzi dzeltē vidēji 18. septembrī ar lielām reģionālajām atšķirībām (no 4. septembra Jumurdā līdz 3. oktobrim Dagdā). Visvēlākās bērzu lapu dzeltēšanas vērtības fiksētas 1994. un 1997.gadā (vidēji 2 nedēļas vēlāk), agrākās vērtības 1989. un 1999. gadā (vidēji 10 dienas agrāk).
Kā liecina pētījumi, rudens fāzes vairāk atkarīgas no lokālajiem (vietai raksturīgajiem) faktoriem, un, kā atzīst zinātnieki, rudens fāzu iestāšanās mehānisms vēl nav līdz galam izpētīts, jo gan Latvijā, gan Eiropā ir pavisam maz rudens fenoloģisko datu!
Viens no visvieglākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā fiksēt klimata mainību, ir vērot dabu jeb veikt fenoloģiskos novērojumus, jo augi un dzīvnieki visjūtīgāk reaģē uz izmaiņām apkārtējā vidē. Lai reģistrētu pēc iespējas vairāk fenoloģisko rudens novērojumu, aicinām ziņot par bērzu un kļavu lapu krāsošanos un nokrišanu portālā Dabasdati.lv.
Savukārt skolēnus aicinām piedalīties vienas dienas dabas novērojumu akcijā „Rādi klasi!” šī gada 9.septembrīm, daloties ar klases fotogrāfijām ar bērzu fonā sociālajos tīklos, izmantojot mirkļabirku #raadiklasi vai arī iesaistoties ilgtermiņa pētījumā „Fāze. Feno”. Vairāk informācijas mājas lapā www.dabasdati.lv
Papildu informācija:
Nora Rustanoviča
atvijas Dabas fonds
dabasdati@ldf.lv
