Latvijas Dabas fondam – jauna Padome un jauns Padomes priekšsēdētājs

03.12.2014

Darbu sākusi Latvijas Dabas fonda jaunā Padome, kas savā pirmajā sēdē ievēlējusi arī jaunu padomes priekšsēdētāju – ornitologu Jāni Ķuzi. Par galveno fonda padomes uzdevumu viņš uzskata fonda kapacitātes celšanu un aktīvu darbu dabas aizsardzības interešu nodrošināšanā.

Jaunajā fonda Padomē, ko saskaņā ar Statūtiem ievēl fonda dibinātāju kopsapulce, turpmākos trīs gadus strādās Jānis Ķuze, Inga Račinska, Jānis Priednieks, Lelde Eņģele, Andrejs Briedis, Aivars Petriņš un Rūta Sniedze-Kretalova.

Pirmajā jaunās Padomes sēdē par tās priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Ķuze, kurš dažādos Latvijas Dabas fonda projektos strādājis kopš 1997. gada, vadījis divus ES LIFE programmas finansētus projektus Ķemeru nacionālajā parkā, valsts administratīvā darba pieredzi ieguvis Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktora vietnieka amatā, bet plašākai dabas aizsardzības interesentu auditorijai pazīstams ar jūras ērgļu monitoringa darbu koordinēšanu Latvijā, kā arī interneta tiešraides kameru uzstādīšanu pie plēsīgo putnu ligzdām un darbu pie dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv popularizēšanas.

„Par savu uzdevumu uzskatu vadīt fonda Padomi tā, lai mēs spētu ar tiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā, aizstāvēt dabas aizsardzības intereses un saskaņot tās ar citām sabiedrības vajadzībām. Latvijas Dabas fondam būtiski ir turpināt darbu pie dabas vērtību apzināšanas un to aizsardzības plānošanas, praktisku sugu un dzīvotņu saglabāšanas pasākumu īstenošanas, kā arī aizraujošā un vienlaikus informatīvā veidā sarunāties ar sabiedrību par dabas aizsardzības jautājumiem. Tāpat redzu, ka arvien svarīgāks LDF kā nevalstiskas organizācijas uzdevums ir iesaistīšanās Latvijas dabas aizsardzības politikas veidošanā un pieņemto lēmumu izpildes uzraudzībā. Visi šie darbības virzieni nemitīgi tiks aktualizēti arī LDF Padomes darbā,” savas prioritātes LDF Padomes priekšsēdētāja amatā raksturo Jānis Ķuze.

 

Ilze Salna, Latvijas Dabas fonds

Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.