Pētījums: kultūras un rekreācijas vērtību aizsardzība Baltijas jūras reģionā

21.05.2015

 

Pieaugošā cilvēku radītā slodze Baltijas jūrā un tās sateces baseinos dramatiski ietekmē jūras stāvokli, kā arī tās spēju nodrošināt vērtīgus ekosistēmu pakalpojumiem.

Lai atbalstītu centienus saglabāt un vairot Baltijas jūras izmantojamos resursus, jau 2012. gadā tika veiktas visaptverošas publiskās aptaujas, apkopojot sabiedrības viedokļus par jūras vērtībām, priekšrocībām un iedzīvotāju skatījumu uz Baltijas jūru un piejūras teritorijām kopumā. Aptaujas tika veiktas deviņās Baltijas valstīs.

Vairums no respondentiem kā svarīgas Baltijas jūras vērtības un izmantošanas iespējām minēja peldēšanos, niršanu, jūras makšķerēšanu, brīvā laika pavadīšanu dabā. Kā redzams, tās visas ir tieši saistītas ar kultūras un rekreācijas pakalpojumiem, ko nodrošina Baltijas jūra.

Vēl viens mērķis bija izpētīt un izprast galvenās bažas un šaubas, kas cilvēkiem ir par jūras vides stāvokli, kā arī uzklausīt idejas šīs situācijas uzlabošanai, jo plaši zināms, ka Baltijas jūrai ir liela nozīme iedzīvotāju ikdienā un ekonomiskajās aktivitātēs.

BalticSurvey nekoncentrējās tikai uz dabisko ekosistēmu pakalpojumiem, tomēr daudzas no pētāmajām vienībām bija cieši saistītas ar tām piejūras teritoriju iedzīvotāju vērtībām, kas nav saistītas tikai ar vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, bet arī ar jūras vides kultūras un vēstures mantojumu. Šo jautājumu izpēte un sabiedrības uzskatu izpratne var veicināt regulējumu un izmaiņas likumdošanā tā, ka tos atbalstītu arī lielākā daļa iedzīvotāju, neatkarīgi no tā, vai ikdienā ir tiešā veidā saistīti ar jūru, vai ne. Tas dod arī iespēju informēt sabiedrību par ūdens kvalitātes pasliktināšanās riskiem, zivju krājumu stāvokli, aizsargājamām sugām, kā arī apkārtnes estētiskajām vērtībām.

Tāpat pievēršanās minēto jautājumu izpētei dod iespēju sabiedrībai skaidrot, ka visas aktivitātes piejūras zonās, piemēram, peldēšanos, makšķerēšanu, sauļošanos var tieši ietekmēt neatbilstošas ekosistēmu uzturēšanas metodes.

Līdz ar to, izceļot sociāli ekonomisko nozīmi vides un kultūras piesātinātajos  reģionos, var palīdzēt aizsargāt visplašāko dabisko ekosistēmu nodrošināto pakalpojumu loku Baltijas jūras baseinā.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka bažas par potenciālām un jau pastāvošām problēmām ir aptuveni līdzīgas visās aptaujā iesaistītajās valstīs. Dānijā, Zviedrijā un īpaši Somijā vairāk kā puse respondentu paziņojuši, ka uztraucas par Baltijas jūras stāvokli, precīzāk, par piesārņojumu, nevērību pret jūras bioloģisko daudzveidību, kā arī aļģu vairošanos, ūdens slikto kvalitāti, skābekļa trūkumu tajā.

Tomēr vairākums aptaujāto arī neuzskata, ka būtu tiešā veidā atbildīgi par šīm problēmām, neredzot tiešu saikni starp problēmām, draudiem un savām ikdienas darbībām un izvēlēm. Kā vainīgie un atbildīgie par piesārņojumu visbiežāk minēta rūpnieciskā ražošana, lauksaimniecība un profesionālā zveja.

Aptauju rezultāti ir labs pamats, uz kā balstīties, pieņemot grozījumus reģionālā vai nacionālā līmenī, kā arī ļauj novērtēt pareizākos soļus jūras vides uzlabošanai.

Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.