Plūdi kļūst postošāki - ko darām nepareizi? Lielbritānijas rūgtā pieredze

27.01.2016

2015. gada nogalē Lielbritāniju skāra postoši plūdi, kas appludināja daudzas apdzīvotas vietas upju lejtecēs. Kā minēts Lielbritānijas vides žurnālista Džordža Monbiota (George Monbiot) rakstā, kopumā plūdi skāra ap 16 000 māju un radīja ap 5 miljardi mārciņu zaudējumus. Tas iedzīvotājiem un amatpersonām lika pārdomāt iespējamos plūdu cēloņus un raisīja diskusijas medijos. Acīmredzamais cēlonis bija spēcīgās lietavas, taču ne mazāka nozīme bija apstāklim, ka augsne un upes nespēja lietus ūdeni uzkrāt un aizkavēt tā noteci.


Plūdi Mitolmroidā (Mytholmroyd) Kelderas upes (Calder) ielejā 2015. gada 26. decembrī. © Christopher Furlong, Getty Images. CBS News, 26.12.2015.

Dabiskām upēm ir raksturīgas palienes – ielejas, kas vēsturiski veidojušās, upēm regulāri pārplūstot palu laikā. Pali, atšķirībā no plūdiem, ir dabiska un pat nepieciešama parādība – tie bagātina augsni ar barības vielām un palielina dabas daudzveidību. Apstākļos, kad upē veidojas augsts ūdens līmenis, ūdenim ir iespēja izplesties un uzkrāties upes palienē. Arī dabiskie upju līkumi (meandri), kā arī upes augštecē esoši šķēršļi - sakrituši koki un bebru dambji palīdz aizkavēt ūdens plūsmu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Taču upes pasaulē tiek taisnotas un bagarētas, lai nosusinātu lauksaimniecības zemes un paātrinātu ūdens noteci. Tomēr vai tas ir pareizais līdzeklis plūdu mazināšanai?

Meliorācijas piekritēji uzskata, ka upju funkcija ir „tikt vaļā no ūdens” (pēc iespējas ātrāk novadīt „lieko” ūdeni līdz jūrai) un dēvē upes par ūdensnotekām. Taču, paātrinot straumes tecējumu, plūdu draudi upes lejtecē tikai pieaug. Lai arī cik dziļu izraktu upes gultni, iegrožotā upe nespēj novadīt tik daudz ūdeņu, cik spēj uzkrāt upes paliene. Padziļinot un iztaisnojot upes un būvējot dambjus, upes tiek atdalītas no to palienēm, līdz ar to palienes vairs nevar pildīt savu ūdens uzkrāšanas lomu. Tādēļ lielu lietavu vai straujas sniega kušanas gadījumā ūdenim vairs nav kur palikt, tas ātrāk plūst pa kanālu uz leju, kamēr iziet no krastiem vietās, kur dabiskos apstākļos tas nenotiktu.


Glābšanas darbi Kārlaislā (Carlisle). © Reuters/Phil Noble. qz.com

Lielbritānijā plūdus veicina arī mitrāju nosusināšana un mežu izciršana augstkalnu rajonos – upju augštecēs, kas dabiskos apstākļos varētu uzkrāt ievērojamu ūdens daudzumu. Līdz ar koku izciršanu, ganību un aramzemju ierīkošanu mežu vietā ūdens nespēj pietiekami ātri iesūkties zemē un notece uz upi ir straujāka. Ir izpētīts, ka ūdens augsnē zem kokiem iesūcas 67 reizes ātrāk, nekā zālāja segtā augsnē (Marshall et al. 2013). 


Ganības kalnos pie Vai (Wye) upes un Monseldeilas ielejas (Monsal Dale) Dārbišīrā (Derbyshire). © Alamy. The Guardian, 13.01.2014.

Kā uzsvēra Džordžs Monbiots, lai izbēgtu no plūdiem, ir nevis jākaro pret dabu, bet jāizmanto dabas spēki savā labā. Ir nepieciešams samazināt ūdens plūsmas ātrumu - aizkavēt ūdens masas, novirzot tās uz vietām, kur ūdens nerada apdraudējumu, piemēram, palienēm, un sekmējot ūdens uzsūkšanos augsnē.

Palieņu atjaunošanas nepieciešamību ekologi ir apjautuši jau sen, un Eiropā tiek īstenoti vērienīgi upju palieņu atjaunošanas projekti (piemēram, Skjernas upes (Skjern) atjaunošana Dānijā, Groenlose Slinge Nīderlandē u.c.). Latvijā ir no jauna izlīkumoti Slampes un Dvietes upju posmi (www.dvietespaliene.lv). Taču vienlaikus ar palieņu atjaunošanu, kas notiek galvenokārt aizsargājamās dabas teritorijās un parasti nelielā mērogā, ārpus šīm teritorijām daudzviet Eiropā notiek pretējais – arvien jauna upju iedambēšana, kas būtībā padara plūdus neizbēgamus. Turklāt šim nolūkam tiek tērēts milzīgs daudzums sabiedrisko līdzekļu – miljardiem eiro katru gadu.


2015. gadā atjaunotais Dvietes upes posms Latvijā, Ilūkstes novadā. © Elm Media

Plūdu krīzi Lielbritānijā veicinājis arī tas, ka Eiropas subsīdijas piešķir pat par lauksaimniecības zemju uzturēšanu mežu vietā augstkalnu rajonos, no kurienes iztek upes. Lai saņemtu t.s. vienoto platību maksājumu - lielāko subsīdiju daļu - platība ir jāatbrīvo no "nevēlamās veģetācijas" - kokiem. Šie noteikumi ir veicinājuši kalnu reģionu attīrīšanu no kokiem, samazinot ūdens uzsūkšanos augsnē un veicinot noteci upēs.

Lauku attīstības politika Eiropā paredz subsīdijas arī meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai. Latvijā meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju atjaunošanā un pārbūvē līdz 2020. gadam plānots ieguldīt Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļus desmitiem miljonu eiro apmērā (Lauku attīstības programmas ietvaros ap 51 milj. eiro paredzēts viena īpašuma, koplietošanas un pašvaldības meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai, ap 35,5 milj. eiro valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai, no ERAF šim pašām mērķim – ap 43 milj. eiro). Meliorācijas grāvju uzturēšana ir arī viens no lauku atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumiem.

Vai Lielbritānijas mācība liks padomāt arī Latvijas un Eiropas Savienības politiķiem? Vai Eiropas sabiedrība turpinās maksāt, lai noslīcinātu sevi?

Papildus informācija

1)      par plūdiem Lielbritānijā:

Lielbritānijas Vides aģentūras prezentācija:
https://www.scribd.com/fullscreen/292481212?access_key=key-hMejNKhb2Q2

Vides žurnālista Džordža Monbiota (George Monbiot) publikācijas Lielbritānijas medijos:
http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/jan/13/flooding-public-spending-britain-europe-policies-homes

http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/jan/30/dredging-rivers-floods-somerset-levels-david-cameron-farmers

http://www.theguardian.com/commentisfree/2015/dec/29/deluge-farmers-flood-grouse-moor-drain-land

http://www.dailymail.co.uk/debate/article-3382245/The-root-flood-crisi

http://www.monbiot.com/2016/01/07/trickle-down-theory/

Pētījums par lauksaimniecības ietekmi uz augsnes īpašībām (Marshall et al. 2013):
http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/hyp.9826/abstract

2)      par upju palieņu atjaunošanu:

Eiropas upju atjaunošanas centrs: http://www.ecrr.org/

Skjernas upes atjaunošana Dānijā: http://ec.europa.eu/environment/life/project/Projects/index.cfm?fuseaction=search.dspPage&n_proj_id=1725&docType=pdf

 

Ilze Priedniece, Latvijas Dabas fonds