Projekta par lielā dumpja dzīvesvietu atjaunošanu sociāli ekonomiskā vērtība – 2 miljoni eiro

19.04.2018

Šajā pavasarī pabeigti vērienīgi darbi lielajam dumpim piemērotas dzīves vides atjaunošanā Engures un Papes ezeros. Šajā Eiropas Savienības LIFE programmas atbalstītajā projektā, kuru Latvijas Dabas fonds īstenoja sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu un Engures ezera dabas parka fondu, tika uzlabotas ekosistēmu funkcijas abos ezeros, atjaunotas degradētās lielā dumpja dzīves un barošanās vietas, kā arī veikti daudzi citi darbi četru gadu garumā. Projekta noslēgumā veikts projekta sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums, un pētnieki secinājuši, ka kopējā paveikto darbu ietekmes vērtība, izsakot naudā un atņemot veiktās investīcijas un uzturēšanas izmaksas, ir vairāk nekā divi miljoni eiro. Šāds sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums dabas aizsardzības projektam Latvijā veikts pirmo reizi.

“Engures un Papes ezeros tika veikta biotopu atjaunošana, kas ir komplekss dabas aizsardzības pasākums, un sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums skaidri parāda, ka dabas aizsardzības darbi dod labumu apkārtējai videi, kopienai, vietējai ekonomikai,” saka Ģirts Strazdiņš, Latvijas Dabas fonda direktors.

Pētnieki ir secinājuši, ka projekts vērtējams kā sociāli ekonomiski izdevīgs un tā īstenošana devusi būtisku pienesumu Latvijas un Eiropas sabiedrībai gan netiešā veidā kā ētiska sugas – lielā dumpja uzturēšana un dabas vērtību saglabāšana, gan arī tiešā veidā, atstājot pozitīvu ietekmi uz tūrismu, uzņēmējdarbību, nekustamā īpašuma nākotnes vērtības pieaugumu, pienesumu zinātnei un izglītībai, specifisku pakalpojumu sniedzēju nākotnes ekonomiskās vērtības pieaugumu un nozvejas un medījumu vērtības pieaugumu. Lielāko ietekmi projekta īstenošana atstājusi uz sugu saglabāšanu un nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu, kas lēšama 2,6 miljonu EUR apmērā.

Lielākais tiešais ieguvums saistās ar projekta ietvaros radīto biznesa iespēju ekonomisko izmantošanu, kā arī darbavietu radīšana reģionā. Uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums saistīts ar tūristu skaitu un to uzturēšanās ilgumu Engures un Papes ezeru apkārtnes novados, taču šo ieguvumu veicināšanai nepieciešama atpūtas iespēju popularizēšana arī pēc projekta beigām.

“Latvijas iedzīvotāji, iespējams, ir pamanījuši interesantās dabas fotogrāfijas, kurās Engures ezers redzams no putna lidojuma un vērojami savdabīgi raksti. Taču tie nav vizuālie efekti – tie ir kanāli, kas veidoti šī projekta ietvaros, sadarbojoties Latvijas Dabas fonda un Engures ezera dabas parka fonda speciālistiem. Kanālu mērķis ir pasargāt apkārtni no aizaugšanas un radīt piemērotus apstākļus lielā dumpja un citu ūdensputnu ligzdošanai, un tas ir tikai viens no projektā paveiktajiem darbiem,” skaidro Ģirts Strazdiņš.

Projekta ietvaros piekrastes ezeros veikta niedru pļaušana un krūmu izciršana, seklo kanālu tīrīšanas darbi, mitru ieplaku veidošana niedrāju masīvos. Tāpat projekta veikums ir vietējās tūrisma infrastruktūras papildināšana, pētījums par inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem niedru biomasas izmantošanā dažādās tautsaimniecības nozarēs. Projekts arī iepazīstinājis Latvijas iedzīvotājus ar stāstu par noslēpumaino niedrāju iemītnieku lielo dumpi, kura īpatnējo balsi dzirdēt var bieži, bet pašu putnu redzēt reti – ir radīta dokumentālā filma “Divi ezeri – viens dumpis”, nodrošināta tiešraide no lielā dumpja ligzdas, organizētas ekskursijas un ceļojošās izstādes par lielo dumpi.


Lielais dumpis, Botaurus stellaris. Foto: Jānis Jansons

Projekts “Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” Latvijas Dabas fonds īstenoja sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu un Engures ezera dabas parku. Tas tika sākts 2013. gadā un pabeigts šogad. Projektu finansiāli atbalstīja Eiropas Savienības LIFE programma un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.

Vairāk par projektu: https://ldf.lv/lv/projects/life-coastlake
Par Engures ezera dabas parku: http://eedp.lv/
Par Papes dabas parku: http://www.pdf-pape.lv/lv/

Sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumu veica finanšu analītiķu un ekonomiskās analīzes speciālistu grupa – Zita Barānova, Daniels Jeļisejevs, Karīna Meža-Eriņa.

 

Kontakti:
Laura Zvingule, Latvijas Dabas fonds
laura.zvingule@ldf.lv