Projekts COASTLAKE prezentēts konferencē Somijā

21.08.2014

No 3. līdz 8. augustam Oulu Universitātē Somijā notika 9. Ekoloģiskās atjaunošanas konference (The 9th European Conference on Ecological Restoration www.ser2014.org). Latvijas Dabas fonda un projekta COASTLAKE partneru – Engures ezera dabas fonda un Pasaules dabas fonda kopīgi sagatavotais ziņojums „Lielā dumpja Botaurus stellaris biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā: jauns solis ceļā uz mitrāju ekosistēmu un sugu integrētu aizsardzību” („Restoration of Great Bittern Botaurus stellaris habitats in two coastal lakes in Latvia: a new step towards wetland ecosystem and species integrated conservation”) ļāva interesentiem uzzināt par projekta mērķiem, plānotajām biotopu atjaunošanas metodēm un sagaidāmajiem rezultātiem.

Ekoloģiskās atjaunošanas konference (The 9th European Conference on Ecological Restoration www.ser2014.org). Latvijas Dabas fonda un projekta COASTLAKE partneru – Engures ezera dabas fonda un Pasaules dabas fonda kopīgi sagatavotais ziņojums „Lielā dumpja Botaurus stellaris biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā: jauns solis ceļā uz mitrāju ekosistēmu un sugu integrētu aizsardzību” („Restoration of Great Bittern Botaurus stellaris habitats in two coastal lakes in Latvia: a new step towards wetland ecosystem and species integrated conservation”) ļāva interesentiem uzzināt par projekta mērķiem, plānotajām biotopu atjaunošanas metodēm un sagaidāmajiem rezultātiem.

Konferences laikā Latvijas ekspertiem bija iespēja diskutēt ar somu kolēģiem par viņu pieredzi mitrāju apsaimniekošanā. Kopīgi secinājām, ka COASTLAKE projekta mērķos paredzētā lielā dumpja biotopu apsaimniekošana kā modelis plašākam Ziemeļeiropas vai boreālajam reģionam ir bijusi pamatota. Līdzīgi kā Latvijā arī Somijā viens no lielā dumpja biotopus apdraudošajiem faktoriem ir niedrāju masivizācija un atmirušo niedru uzkrāšanās tādā mērā, ka niedrājā izzūd atklāta seklūdens platības. Veicot niedrāju fragmentāciju un atbilstošu apsaimniekošanu, arī Somijā izdevies palielināt vokalizējošo dumpju skaitu niedrājos, piemēram - projektā Siikalahti (LIFE00/NAT/FIN/7061) un projekta Lintulahdet Life (LIFE03 NAT/FIN/000039) vairākās no 12 teritorijām.

Konferencē īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar ekoloģisko procesu atjaunošanu, ekosistēmu pakalpojumiem un zemes izmantošanas politiku. Šie ir aktuāli jautājumi arī vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas politikās pasaules, Eiropas Savienības un atsevišķu valstu līmenī. Konferences mērķis ir palielināt saikni starp zinātni un praksi ekoloģisko procesu atjaunošanas un zemes izmantošanas politikā.

Ekosistēmu pakalpojumu koncepcija un šo pakalpojumu novērtēšanas centieni ir cieši saistīti ar zemes izmantošanas politiku un dabas resursu pārvaldību. Pieaugot zināšanām par ekosistēmu nozīmi cilvēku labklājībā, palielinās izpratne par to, ka daudzfunkcionāla un ekoloģiski ilgtspējīga zemes izmantošana ir iespēja vienlaikus radīt ekoloģiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus.

Ekoloģisko procesu atjaunošana ir nozīmīga degradēto ekosistēmu funkciju un struktūru dabiskošanā. Arī Eiropas Savienība ar Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020 palīdzību sniedz būtisku ieguldījumu ekoloģisko procesu atjaunošanā, nosakot, ka līdz 2020. gadam katrā dalībvalstī jāatjauno 15 % degradēto ekosistēmu.

Konferencē piedalījās aptuveni 400 dalībnieki no 35 valstīm. Kopumā tika prezentēti vairāk nekā 200 mutiski ziņojumi un gandrīz 100 stenda ziņojumi. Visvairāk prezentāciju un klausītāju bija apakšsekcijās par augsto purvu atjaunošanu, mežu apsaimniekošanu, zālāju atjaunošanu un to, cik nozīmīga ir EK Life + programma vides un dabas atjaunošanā. Bija arī atsevišķas apakšsekcijas par jūras un saldūdens ekosistēmām un derīgo izrakteņu ieguves vietu atjaunošanu. Par ekoloģisko procesu atjaunošanas nozīmi tika diskutēts arī, raugoties no sociālo un ekonomisko ieguvumu, kā arī vides izglītības viedokļa.

Konferences laikā nācās secināt, ka valstīs, kurās ekosistēmu atjaunošana ir uz zināšanām balstīts process, plaši tiek lietota arī kontrolētas dedzināšanas metode, kas jau sen ir pārbaudīta un atzīta par vienu no efektīvākajām boreālo mežu ekoloģisko procesu atjaunošanas un apsaimniekošanas metodēm (1).

Oulu atrodas ar augstajiem purviem bagātākajā Somijā reģionā, kur gandrīz pusi no sauszemes teritorijas klāj purvi. Konferences ietvaros organizētajās ekskursijās bija iespēja iepazīties gan ar liela mēroga atjaunošanas pasākumiem aizsargājamās teritorijās, gan ar mazāka mēroga atjaunošanas pasākumiem purvos pilsētas pierobežā. Jāatzīmē, ka Somijā ir uzkrāta ievērojama pieredze augsto purvu atjaunošanā, tajā skaitā izmantojot dažādas metodes meliorācijas degradējošās ietekmes novēršanai (2).

Jānis Reihmanis, Latvijas Dabas fonds

1 Similä Maarit, Junninen Kaisa (eds.) 2012. Ecological restoration and management in boreal forests - best practices from Finland. Metsähallitus, Vantaa (ecological-restoration.pdf (5 MB))

2 Similä Maarit, Aapala Kaisu, Penttinen Jouni (eds). 2014. Ecological restoration in drained peatlands - best practices from Finland. Metsähallitus, Vantaa (ecolres-peatlands-1.pdf (6.3 MB), ecolres-peatlands-2.pdf (5.2 MB))