Somijas Dabas mantojuma aizsardzības dienests Metsähallitus ir atbildīgs par visu nacionālo parku un citu valsts īpašumā esošu aizsargājamo teritoriju pārvaldību un uzturēšanu, ko lielākoties finansē no valsts budžeta. Līdztekus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķiem politiķiem un citiem lēmumu pieņēmējiem, kā arī potenciālajiem atbalstītājiem un ziedotājiem ir svarīgi, ieguldot naudu dabas aizsardzībā, izprast projektu finansiālo pusi, rūpējoties par ienākumu palielināšanu.
Aizsargājamās teritorijas var nodrošināt dažādus sociāli ekonomiskos ieguvumus, tomēr atbilstošu, lietderīgu pētījumu un publiski pieejamas informācijas izplatīšana nav prioritāte, līdz ar to publiskā finansējuma izmantošana nav guvusi plašu atbalstu un par to ir maz informācijas kā sabiedrībai kopumā, tā arī potenciālajiem atbalstītājiem.
Lai novērtētu nacionālo parku un citu aizsargājamo teritoriju sociāli ekonomiskos ieguvumus, Metsähallitus un Somijas Mežu izpētes institūts Metla izveidojis standartizētu, viegli lietojamu metodi statistikas uzkrāšanai un apkopošanai par aizsargājamo teritoriju apmeklētāju ietekmi uz vietējo ekonomiku.
Pamatprasības šīs informācijas iegūšanai bija regulāra apmeklējumu uzskaite un apmeklētāju aptaujas. Lai gan šādu aptauju uzsākšana un izpilde prasa vērā ņemamus ieguldījumus gan laika, gan naudas ziņā, šāda investīcija var radīt daudz pozitīvu rezultātu.
Metode balstīta uz ASV izveidoto „MGM2” modeli – ienākumu ģenerēšanas sistēmu, kuras pamatā ir aprēķini, kas sastāv no trim mainīgajiem: apmeklējumu skaits, apmeklētāju izdevumi un grupas koeficients (atspoguļo to, kā apmeklētāju iztērētie līdzekļi cirkulē un aug vietējās ekonomikas labā). 2010. gadā metode tika integrēta arī nacionālajā Metsähallitus apmeklētāju informācijas datubāzē (ASTA). Tā paša gada rudenī Metsähallitus nācās saskarties ar budžeta samazināšanas draudiem, kas iekļāva arī zaļo zonu uzturēšanai un labiekārtošanai paredzētos līdzekļus, tomēr pētījums spēlēja svarīgu lomu pretargumentu izvirzīšanā, un budžets netika samazināts.
Viena no svarīgākajām pētījuma izstrādes un izpildes laikā gūtajām mācībām ir nepieciešamība pēc teorētisko zināšanu un praktiskas rīcības apvienošanas. Tieši teorijas un prakses mijiedarbība ir nodrošinājusi vērtīgu ieskatu un reprezentatīvu viedokli par to, cik standartizētiem un ilgtspējīgiem apmeklējumu uzskaites projektiem ir cieša saistība ar reģionu ekonomikas plānošanas kvalitatīvāku izpildi.
Vairāk par projektu: http://img.teebweb.org/wp-content/uploads/2013/01/TEEB-case_TEEBNordic_L...
Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.
