Salīdzinājumā ar daudziem citiem pasaules reģioniem Eiropas Savienība ir samērā blīvi apdzīvota teritorija, un liela daļa zemes tiek aktīvi izmantota, turklāt arvien pieaug mākslīgi veidoto platību apjoms. Piemēram, 90. gadu laikā mākslīgi veidoto platību īpatsvars palielinājies par 5%.
Rezultātā daudzas dabas teritorijas ir pakļautas spiedienam un sadrumstalotības riskam. Biotopu sadrumstalotību izraisa virkne dažādu faktoru, kas saistīti ar izmaiņām zemes izmantojumā, tostarp pilsētu izplešanos, transporta infrastruktūru un intensīvākām lauksaimniecības un mežsaimniecības metodēm. Tas ietekmē ekosistēmu darbību, jo tām ir nepieciešama telpa attīstībai un savu pakalpojumu sniegšanai. Šie apstākļi arī padara vidi plašākā nozīmē naidīgāku un nepieejamāku florai un faunai.
Zaļās infrastruktūra ir veids, ar kuras palīdzību atkal savienot esošās dabas teritorijas, piemēram, izmantojot savvaļas dabas koridorus vai pārvietošanās saliņas un ekoloģiskos tiltus, kā arī uzlabot vides vispārējo ekoloģisko kvalitāti plašākā nozīmē, lai tā būtu draudzīgāka florai un faunai un ļautu tai pārvietoties.
Kā attīstīt zaļo infrastruktūru?
Pirmkārt, uzlabojot savienojumus starp esošajām dabas teritorijām, lai uzlabotu ekoloģisko vienotību. Otrs veids – uzlabojot ainavu caurlaidību, lai sniegtu atbalstu sugu izkliedētībai, migrācija un pārvietošanās brīvībai. Treškārt, apzinot daudzfunkcionālās zonas. Šajās teritorijās priekšroka tiek dota tādiem saderīgiem zemes izmantošanas veidiem, kas atbalsta veselīgas, bioloģiski daudzveidīgas ekosistēmas.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā veidot zaļo infrastruktūru, ir izstrādāt integrētāku pieeju zemes apsaimniekošanai. To savukārt vislabāk var sasniegt, izmantojot teritorijas plānošanu, jo tas ļauj izvairīties no infrastruktūras attīstības paaugstinātas jutības vietās, tādējādi samazinot turpmākas biotopu sadrumstalošanas risku.
Būtiski ir tas, lai visi zemes lietotāji un politikas sektori tiktu iesaistīti zaļās infrastruktūras izveides sākumposmā, un katram no tiem tiktu piešķirta daļa no pienākumiem tās attīstīšanā. Tas ļaus panākt daudz lielāku ekonomisko ieguvumu, jo ļaus izvairīties no daudz dārgākajiem mākslīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.
Lai saglabātu Eiropas dabas aizsardzības likumdošanas pamatu – Putnu un Biotopu direktīvas, aicinām Tevi un 28 pārējo ES valstu pilsoņus piedalīties kampaņā "Dabas Trauksme / Nature Alert" un parakstīties par Eiropas dabas vērtību saglabāšanu. Paraksties šeit: www.naturealert.eu/lv .
Pateicoties Putnu un Biotopu direktīvām, Eiropa šobrīd var lepoties ar pasaules lielāko aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000, kas aizņem aptuveni vienu piektdaļu Eiropas sauszemes un 4% jūras teritoriju.
Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.
