Zaļais Barometrs: maija un jūnija apskats

27.06.2019

Eiroparlamenta vēlēšanas – “zaļais vilnis” Eiropā, bet kā Latvijā?

Eiropas parlamenta vēlēšanas, kas notika 25. maijā, šogad bija iezīmīgas ar to, ka klimata un vides jautājumus partijas nu vairs nevarēja ignorēt, jo šie ir vieni no galvenajiem jautājumiem kopējā Eiropas dienaskārtībā. Kā rādīja mūsu sagatavotais Eiroparlamenta Zaļais barometrs, klimata pārmaiņas bija jautājums, kurš parādījās vairumā partiju programmu (taču, piemēram, ne tādu nozīmīgu politisko spēku kā Nacionālā Apvienība un Saskaņa pirmsvēlēšanu uzstādījumos), taču dabas daudzveidības saglabāšana jau tika pieminēta daudz mazāk.

Viens no indikatoriem partiju attieksmei pret dabas, vides, arī lauksaimniecības jomu, ir atbilde uz jautājumu – vai ES jāaizliedz raundaps? Žurnāla IR veiktajā aptaujā politiķi no Attīstībai/Par!, Jaunās Vienotības, Latvijas Krievu savienības, Progresīvajiem un KPV LV atbildēja, ka tas ir jāaizliedz, savukārt politiķi no Saskaņas, Nacionālās apvienības, ZZS, Latvijas Reģionu apvienības, atbildēja izvairīgi. Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju ievēlētos pārstāvjus Eiropas parlamentā, jāsecina, ka, saskaņā ar partiju priekšvēlēšanu izteikumiem, puse no tiem varētu balsot par glifosāta aizliegumu.

Iepazīstoties ar deputātu plāniem par darbu Eiropas parlamentā, redzam, ka tikai viens no viņiem – Nacionālās apvienības Roberts Zīle – plāno darboties komisijā, kas tiešā veidā var ietekmēt ar vidi un dabu saistītus lēmumus – Lauksaimniecības komisijā, tajā pašā laikā nav cerību, ka viņa prioritāte būs dabas saglabāšana.

Skatoties visas Eiropas Savienības mērogā, šīs vēlēšanas nodēvētas par “zaļo vilni”, jo tajās labus rezultātus guvušas zaļās partijas, un tās ievēlējuši galvenokārt jauni cilvēki. Tā Zaļo/Eiropas Brīvās alianses grupa ieguvusi 75 balsis parlamentā, un tas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā parlamenta sastāvā. No Latvijas šajā grupā līdz šim darbojās Latvijas Krievu savienība.

Jaunais Eiropas Parlaments sāks darbu 1. jūlijā. Viena no lietām, kas būs jāpaveic šim parlamentam, būs iekustināt Eiropas “Jauno zaļo vienošanos” – 8. Vides rīcības programmu. Šīs programmas kalpo kā ietvars, kas nosaka Eiropas Savienības pienākumus pret vidi. Ja līdz šim vides darbības programmas vairāk pievērsušās jau nodarītā kaitējuma mazināšanas darbiem, tad tagad tai būtu aktīvi jāpievēršas nākotnei un jāiezīmē darbi, kas veido dabai un cilvēkiem labāku Eiropu.

Latvijai jauns prezidents

Vienām vēlēšanām sekoja nākamās un 29. maijā Latvija tika pie jauna Valsts prezidenta. Par to ievēlētais jurists, Atmodas darbonis Egils Levits savā pirmajā uzrunā teica: “Darbs pie Latvijas valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad. Tādēļ mūsu pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes mūsu Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu”. Levits vēlas veidot Latviju, kas iet pa modernas un ilgtspējīgas valsts ceļu, un arī iepriekš savos izteikumos uzsvēris, ka personiskās un peļņas intereses ir jāsaskaņo ar visas sabiedrības kopējām interesēm, pie kurām pieder arī vide un daba.

Mēs ceram, ka šis uzstādījums saglabāsies un izpaudīsies Prezidenta darbībā.

Valdības pirmās 100 dienas

2. maijā apritēja simts dienas kopš tika apstiprināta ilgi un grūti veidotā Latvijas valdība. Valdības rīcības plānā ir virkne darbu SEG emisiju samazināšanai, arī apņemšanās no 2023. gada ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. Tāpat valdība sola izstrādāt pasākumu plānu aprites ekonomikas ieviešanas veicināšanai, izstrādāt jaunu Vides politikas plānošanas dokumentu 2021. – 2027. gadam un veikt vēl virkni citu darbu saistībā ar vidi un dabas kapitālu.

Uzmanību gribam pievērst mērķim “turpināt "dabas skaitīšanu", kā arī nodrošināt racionālu un pamatotu "dabas skaitīšanas" rezultātu pielietojumu”, kura izpildes rezultāts būs sagatavoti priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanai, aizsargājamo teritoriju tīkla pilnveidošanai.

Tāpat valdības rīcības plānā paredzēts nepieļaut saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos, kā arī mainīt normatīvos aktus par koku ciršanu mežā, lai palielinātu meža kapitālvērtību. Savienot šīs divas apņemšanās – uzlabot biotopu aizsardzības stāvokli, tajā pašā laikā veicinot intensīvāku mežizstrādi – būs acīmredzami izaicinoši.

Jāsaka, ka valdības pirmās 100 dienas dabas un vides jomā nav izcēlušās ar ko īpašu. Vides un reģionālās attīstības ministrija fokusējusies uz reģionālo reformu, savukārt Zemkopības ministrijā sākās diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Līdz šim varam atzinīgi vērtēt ZM centienus objektīvi aplūkot situāciju lauksaimniecībā un ar lauksaimniecību saistītās vides problēmas. Ceram, ka sākotnējie centieni vainagosies ar jēgpilniem pasākumiem, kas palīdzēs lauksaimniekiem risināt izaicinājumus, kas saistīti ar dabas daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu.

Jāatzīmē, ka Ministru Prezidents Krišjānis Kariņš patīkami izceļas Latvijas politiķu vidū ar svaigu un tālredzīgu skatījumu uz klimata pārmaiņu problemātiku un viņa paustais par to, ka Latvijai jāmaina pieeja klimata politikai un no negribīgiem izpildītājiem jākļūst par tās virzītājiem, rada cerības, ka Latvija nepaliks iesprūdusi novecojušā izpratnē par attīstību.

Depozīta sāga – vai tuvojas atrisinājums?

Vērā ņemams notikums šajā periodā ir depozīta sistēmas ieviešanas pamatīga sakustēšanās Saeimā. Lai arī ir izveidojies depozīta pretinieku bloks, kuri savu pozīciju stratēģiski maskējuši ar ideju par “perfekto depozīta sistēmu”, kas ir tikpat skaista, cik nereāla, tomēr Saeimā jau otrajā lasījumā apstiprināti grozījumi Iepakojuma likumā. Tie paredz, ka depozīta sistēma sāks darboties 2023. gadā. Nākamais – trešais – lasījums paredzēts 12. jūlijā. Depozīta sistēmas pieņemšana un ieviešana būtu ļoti būtisks solis Latvijai un palīdzētu iedzīvotājiem labāk apsaimniekot savus atkritumus, it sevišķi pēc gandrīz 20 gadu ilgas šīs sistēmas vērtēšanas, vētīšanas un apspriešanas.

Cirtīsim jaunākus un tievākus kokus?

Kā jau bija gaidīts, Zemkopības ministrija ir atgriezusies pie mežu nozares rosinātajiem grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā. Grozījumi paredz samazināt atļauto galvenās cirtes caurmēru priedei, eglei un bērzam, kas faktiski nozīmē iespēju cirst jaunākus un tievākus kokus, tādējādi vēl vairāk palielinot cirsmu apjomu Latvijā. Galvenais pamatojums – nepieciešamība stiprināt mežu nozares konkurētspēju un palielināt mežu kapitāla vērtību.

Līdzīgi grozījumi koku ciršanas noteikumos tika sagatavoti un virzīti apstiprināšanai jau 2017. gadā, bet tie saskārās ar plašu sabiedrības pretestību un iebildumiem no vides organizācijām, tāpēc tika apturēti. 5. jūnijā uzsāktais MK noteikumu grozījumu process aktualizē 2017. gadā rosinātos grozījumus. Vides organizācijas un arī VARAM sniegušas savus iebildumus, un galvenais no tiem – nav pienācīgi izvērtēta šo grozījumu ietekme uz vidi, tāpēc par to tālāku virzīšanu var runāt tikai tad, kad šāds novērtējums ir veikts.

Latvijas Dabas fonda “Zaļais Barometrs” sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zaļā Barometra” saturu atbild Latvijas Dabas fonds.