Pirms 13. Saeimas vēlēšanām Latvijas Dabas fonds sāka iniciatīvu “Zaļais barometrs” un aicināja partijas savās programmās ņemt vērā ilgtspējas principu, kā arī iekļaut rīcības punktus, lai risinātu aktuālos vides un dabas jautājumus Latvijā. Mēs arī veicām politisko partiju programmu analīzi, lai izvērtētu, kuras partijas vismaz programmu līmenī šos jautājumus uzskata par svarīgiem.
Gadu pēc vēlēšanām aicinājām politisko partiju pārstāvjus uz diskusiju "Dabas daudzveidība izzūd. Ko var, grib un dara politiķi?", kas notika 29. oktobrī, Rīgā. Diskusijā vēlējāmies uzzināt, vai partiju programmās paustie zaļie nodomi ir kļuvuši par zaļajiem darbiem, kā arī noskaidrot, kāds ir politiķu skatījums uz dabas daudzveidības samazināšanos Latvijā un iespējamiem risinājumiem.
Diskusijā piedalījās Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par), Salvis Petriks (KPV LV), Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība), Edgars Tavars (ZZS), Edmunds Cepurītis (Progresīvie), Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa). Jāatzīmē, ka šīs visas, izņemot Saskaņu un KPV LV, bija partijas, kuras ieņēma augstākās vietas uz zaļuma skalas mūsu priekšvēlēšanu izvērtējumā.
Kāpēc mēs uzskatām, ka tieši šobrīd ir svarīgi runāt par dabas daudzveidības samazināšanos un iekļaut šo jautājumu politiskajā dienaskārtībā daudz augstākā līmenī nekā līdz šim?
Šī gada laikā Latvija ir saņēmusi vairākus brīdinošus vēstījumus par dabas stāvokli. Tā Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumā par Latvijas vides un ekonomikas raksturlielumiem norādīts, ka Latvijas vides stāvoklis ir slikts un turpina pasliktināties, bioloģiskās daudzveidības jautājumi nav pietiekami integrēti nozaru politikas plānošanā, un nepieciešami steidzami pasākumi dabas daudzveidības saglabāšanai.
Latvijas sagatavotais ziņojums Eiropas Komisijai par sugu un biotopu aizsardzības stāvokli rāda, ka tikai 10% īpaši aizsargājamo dzīvotņu Latvijā klājas labi. Pirms pāris gadiem veiktais Dabas direktīvu Fitness Check (atbilstības pārbaude) ES līmenī secināja, ka ar likumdošanu viss ir kārtībā, problēma ir nepietiekama Dabas direktīvās paredzēto pasākumu ieviešana dalībvalstīs.
Savukārt pētījumu centra SKDS oktobrī veiktā aptauja rāda, ka 76% Latvijas iedzīvotāju uztrauc dabas daudzveidības izzušana Latvijā, taču vaicāti, kura partija, viņuprāt, darījusi visvairāk dabas labā, 75% respondentu norādīja - "grūti pateikt".
Visā pasaulē aizvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka dabas daudzveidības krīzi nebūs iespējams atrisināt ar ikdienas darbībām un būs nepieciešama būtiska paradigmas maiņa, pārvērtējot sabiedrības vērtības - gan ekonomiskās, gan sociālās, gan vides, kuru liktenis izšķirsies tuvākajās desmitgadēs. Vai arī Latvijas sabiedrībai un politikas veidotājiem būs jāpārskata virkne līdzšinējo pieņēmumu un ieradumu? Līdz šim tomēr vairāk vērots uzskats, ka daba un dabas aizsardzība tiek skatīta kā šķērslis un apgrūtinājums ekonomiskajai darbībai, nevis tās pats pamats.
Nākamais gads būs ļoti svarīgs dabas daudzveidībai. Ķīnā notiks Bioloģiskās Daudzveidības konvencijas 15 COP un EK ir apņēmusies nākt klajā ar ambicioziem dabas aizsardzības mērķiem un konkrētām apņemšanām. Vai Latvija ir tam gatava? Šis jautājums saistīts gan ar dabas aizsardzībai paredzēto budžetu, dabas aizsardzības institūciju kapacitāti, kā arī nozaru politiku, kurā dabas apsvērumi tiek vai netiek ņemti vērā.
Latvijas Dabas fonds arī turpmāk plāno rīkot politiķu diskusijas par jautājumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību.
Diskusijas rīkošanu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
