Dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu atjaunošana

Projekta pase
Projekta norises laiks
01.08.2016. - 30.11.2016.
Izpildītājs
Latvijas Dabas fonds
Partneri

-

Finansētāji
Latvijas Vides aizsardzības fonds, Latvijas Dabas fonds
Norises vieta

Dabas liegums “Lielupes palienes pļavas”

Projekta vadītājs
Ģirts Strazdiņš
Projekta koordinators
Baiba Strazdiņa
Kontaktinformācija
Telefons
67830999, 26102617
E-pasts
Adrese
Vīlandes iela 3-7, Rīga, LV-1010
Mājas lapa

Veikt ar krūmiem aizaugušo un ilgstoši neapsaimniekoto dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” zālāju atjaunošanu, mazinot to fragmentāciju un uzlabojot zālājos ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas sekmes.

Izcērtot gar grāvjiem saaugušos kokus un krūmus, bet ilgstoši neapsaimniekotās vietās veicot pirmreizējo pļaušanu, tiks radīti vajadzīgie priekšnoteikumi, lai paplašinātu ar Lauku attīstības programmas līdzekļu atbalstu regulāri apsaimniekojamo zālāju platības, palielinātu zālājos ligzdojošo putnu ligzdošanas sekmes un piesaistītu putnu sugas, kuru ligzdošanai ir nepieciešami plaši, pārskatāmi, krūmu rindu nesafragmentēti zālāji.

Aktivitātes: 
  1. 2 ha platībā veikta pirmreizējā pļauja;
  2. 4 ha platībā izcirsti krūmi un strauji augošie koki;
  3. 4 ha platībā veikta krūmu sakņu iznīcināšana.

Projekta ietvaros veikta aizaugušo un ilgstoši neapsaimniekoto dabas lieguma zālāju atjaunošana. Atjaunošanas ietvaros:

·         5 ha platībā veikta pirmreizējā pļauja;

·         5,8 ha platībā veikta krūmu un Jelgavas pilsētas mežziņa iezīmēto koku izciršana;

·         ~1 ha platībā veikta nocirsto koku sakņu izraušana, bet 3 ha platībā – izcirsto krūmu sakņu frēzēšana.

Pirmreizējā pļauja dabas lieguma zālājos veikta, lai radītu iespēju palielināt atbilstoši apsaimniekotu ES nozīmes zālāju biotopu platības. Tās ietvaros atjaunoti 2,9 ha Palieņu pļavu (6450), 0,5 ha Mēreni mitru pļavu (6510) un 1,6 ha Eitrofu augsto lakstaugu audžu (6430) (2., 3. pielikums). Pirmreizējās pļaujas laikā izpļauti un aizvākti pēdējo 3–4 gadu laikā saaugušie krūmi, Kanādas zeltslotiņu un ekspansīvo sugu audzes. Lai nodrošinātu regulāru šo zālāju apsaimniekošanu, 2017.gadā tiks meklēta iespēja atjaunotās platības iekļaut lauku bloku platībās.

Lai atjaunotu palieņu pļavām raksturīgo atklāto ainavu un palielinātu pļavās ligzdojošiem putniem piemērotu platību īpatsvaru, 5,8 ha izcirsti krūmi un strauji augošie koki. Pateicoties lielajam cērtamo krūmu apjomam, daļu no krūmu ciršanas izmaksām bija iespējams segt no ienākumiem, kas gūti no izcirstā materiāla realizācijas. Tas ļāva palielināt izcirsto krūmu platības (plānoto 4 ha vietā izcirst 5,8 ha) un atjaunot palieņu pļavām raksturīgo atklāto ainavu ~40 ha lielā platībā.

Apauguma novākšanas ietvaros projekta īstenošanas laikā tika veikta krūmu ciršana, izcirstā apauguma novešana no lauka un sakraušana iebraucamajam ceļam paralēlās kaudzēs. Lai mazinātu iebraucamā ceļa izdangāšanu, sakrautās zaru kaudzes tiks aizvestas sasaluma apstākļos, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. martam. Saskaņā ar noslēgtā apauguma novākšanas lieguma nosacījumiem, pēc zaru kaudžu izvešanas tiks nodrošināta izbraukto risu izlīdzināšana.

Lai krūmu ciršanas vietās novērstu strauju atvašu ataugšanu un radītu iespēju atkrūmotās platības iekļaut regulāri apsaimniekotajās lieguma platībās, projekta ietvaros 4 ha platībā bija plānots veikt izcirsto krūmu sakņu frēzēšanu. Plānojot frēzēšanas darbu izpildi, tika konstatēts, ka kvalitatīva lielāko celmu frēzēšana ar krūmu sakņu frēzēšanai izmantoto tehniku nav iespējama. Līdz ar to, lielāko celmu vietās atvašu ataugšanas mazināšanai tika veikta celmu raušana.

Tā kā krūmu ciršana plānoto 4 ha vietā veikta 5,8 ha platībā, projekta īstenošanai piešķirtā budžeta ietvaros visās krūmu ciršanas vietās celmu un sakņu frēzēšanu nebija iespējams īstenot. Lai nodrošinātu pārējo atkrūmoto platību frēzēšanu, tika nolemts palielināt LDF līdzfinansējuma daļu, taču plānotos darbus pārtrauca novembra sākumā sasnigušais sniegs un tam sekojoša strauja ūdens līmeņa celšanās. Tā rezultātā pārējo atkrūmoto platību frēzēšanu nācās atlikt uz 2017.gadu.

Kopumā atvašu ataugšanas ierobežošanas pasākuma ietvaros projekta ietvaros ~1 ha platībā tika veikta nocirsto koku sakņu izraušana, bet 3 ha platībā – izcirsto krūmu sakņu frēzēšana.  

Pateicoties straujam ūdens līmeņa kāpumam, celmu raušanas un sakņu frēzēšanas laikā atsevišķās pļavas vietās tika iebrauktas risas. Lai tās netraucētu turpmākos pļaušanas darbus, 2017.gada pavasarī tiks veikta frēzēto platību šķīvošana. Šķīvošanas darbi tāpat kā atlikušo platību frēzēšanas izmaksas, tiks segtas no LDF līdzekļiem.

Tā kā projekta īstenošana laiks bija četri mēneši, bet atjaunošanas darbi tika pabeigti novembra beigās, par faktisko projekta ietvaros veikto pasākumu ietekmi uz atjaunoto zālāju botāniskās un ornitoloģiskās kvalitātes pieaugumu projekta īstenošanas laikā nebija iespējams pārliecināties. Faktiskā projekta ietekme tiks vērtēta 2017.gadā, aktualizējot 2015.gadā aizpildītās projekta ietvaros apsaimniekoto lieguma daļu botānisko un putniem nozīmīgo zālāju inventarizācijas anketas.