2025. gads dabas aizsardzībā – izturības gads

Latvijas Dabas fonda 2025. gada apskats

2025. gads iezīmēja skaidru virzienu dabas aizsardzībā un klimata pārmaiņu mazināšanā, un diemžēl tā ir virzība uz likumu vājināšanu, prasību atcelšanu un dabas aizsardzības nozīmes mazināšanu. Dabas aizsardzība un klimata pārmaiņas dažādos politikas līmeņos tiek aktīvi bīdītas ārā no dienaskārtības, neskatoties uz to, kas notiek ārā. Tur dabas daudzveidības zuduma un klimata pārmaiņu sekas ir skaidri redzamas, bet nav ieraudzītas. Tāpēc katru reizi, kad ir izdevies saglabāt esošo situāciju vides politikas jomā, ir jāuzskata par uzvaru. Latvijas Dabas fonds piedāvā skatu uz 2025. gada nozīmīgākajiem procesiem dabas aizsardzībā Latvijā un Eiropas Savienībā.

Atkal pārsniedzam rekordus…

…taču klimata un dabas jomā tie, kā jau ierasts, nav pozitīvi un nevienu arī vairs nepārsteidz. Tā 2025. gadā pārsniedzām temperatūru rekordus, sasniegts vēl viens kritisks slieksnis – okeāna augsto temperatūru un paaugstinātā pH līmeņa ietekmē sākās koraļļu masveida atmiršana. Šogad cilvēce ir pārkāpusi^[1] jau 7 no 9 planetārajām robežām^[2]. Ekoloģiskā parāda dienu pasaule šogad sasniedza 24. jūlijā, bet Latvija (kopā ar Kuveitu) – 7. martā^[3]. Tas nozīmē, ka jau šajā pavasara sākuma dienā bijām iztērējuši visus dabas resursus, ko Zeme spēj atjaunot gada laikā.

Šovasar klajā nāca divi pētījumi^[4], kuros aprēķinātas klimata pārmaiņu izmaksas – plūdi, sausums un karstuma viļņi radījuši 46 miljardu eiro zaudējumus. Tas ir divas reizes vairāk, nekā ES budžets ekosistēmu aizsardzībai. Prognozēts, ka līdz 2029. gadam zaudējumi sasniegs 126 miljardus eiro. Taču mēs maksājam arī ar dzīvībām – aprēķināts, ka šovasar Eiropas Savienībā 16 500 nāves ir saistītas ar klimata pārmaiņu radītajiem karstuma viļņiem.

Laižam latiņu zemāk un zemāk

Dabas aizsardzība un klimata pārmaiņu mazināšana Eiropai ir ekonomiski nepieciešama, jo jau šobrīd Eiropā ik gadu tērējam daudzus miljardus klimata pārmaiņu sekām un to mazināšanai^[5]. Daudzu gadu laikā Eiropā ir panākti labi likumiskie priekšnoteikumi dabas un klimata, līdz ar to arī cilvēka veselības un kopīgo resursu, aizsardzībai. Taču 2025. gads Eiropas Savienībā dabas un klimata jomā iezīmējās ar klusu būtisko standartu mazināšanu, nosaucot to par “vienkāršošanu”, pazīstama arī kā “deregulācija”, bet patiesībā jaucot ārā to, kas mūs sargā^[6]. Tā viens pēc otra nāca klajā: priekšlikumi pārskatīt Ūdens pamatdirektīvu un mazināt dzeramā ūdens standartus, līdz ar to kaitējot upēm, mitrājiem un dzīvajai dabai; priekšlikumi mazināt pesticīdu regulējumu; priekšlikumi pazemināt dabas aizsardzības prasības. Industriālās lauksaimniecības lobijs ir īpaši aktīvs šajā procesā, tai skaitā jaunās Dabas atjaunošanas direktīvas prasību mazināšanā, pretnostatot dabu un plaukstošu lauksaimniecību. Šī ir viltus dilemma un šāda izvēle ir ilūzija – tieši lauksaimnieki būs starp pirmajiem, kas tiešā veidā cietīs no klimata un dabas daudzveidības krīzes.

Arvien vairāk cērtamu kociņu?

Vēl tikai pagājušajā gadā Satversmes tiesa lēma, ka norma par jaunāku koku ciršanu mežā ir atceļama, jo tā ir pretrunā ar ilgtspējas principu, kā arī pieņemta bez ietekmes uz vidi novērtējuma un kvalitatīvas līdzdalības. Neskatoties uz to, šogad pieredzējām aktīvus centienus intensificēt mežizstrādi. Zemkopības ministrijas ierosinājums mainīt Meža likumu izskanēja visskaļāk, tomēr nebija vienīgais. Kopumā apspriešanā bijuši vismaz 12 dažādi grozījumi un dokumenti saistībā ar mežu nozari, kuri pēc būtības ļautu cirst vairāk: ciršanas noteikumi, noteikumi par mikroliegumu izveidošanu, centieni mīkstināt prasības plašu meliorācijas sistēmu pārbūvē, ietekmes uz vidi novērtējuma grozījumi u.c. Vissvarīgākais, piecus gadus gaidītais, notikums bija Meža un saistīto nozaru pamatnostādņu projekta publicēšana. Kā stratēģiskās virzības dokuments visai mežu un nozares attīstībai, Pamatnostādnes ir būtiskas. Tomēr piedāvātais projekts ir blāva atblāzma no tā, kādam vajadzētu būt tik nozīmīgām pamatnostādnēm – tas nav balstīts atzītā zinātnē, tajā nav minēti konkrēti mērķi, līdz ar to arī grūti iedomāties, kā iespējams izvērtēt šī projekta ietekmi uz vidi.

Svarīgi tas, ka Meža likuma grozījumi, kuri pieļautu jaunāku koku ciršanu, tika apturēti^[7].  Būtiski, ka iebildumi pret šiem grozījumiem nenāca tikai no “dabas draugiem”, kā mēdz dēvēt vides organizācijas un dabas aizsardzības profesionāļus. Vairāk nekā 30 organizācijas un institūcijas iesniedza savus iebildumus, tai skaitā pret virzīšanas procesu, kurā saskaņošanai bija atvēlētas trīs dienas. Kāds liktenis būs pamatnostādnēm, rādīs nākamais gads.

Klimat[..]likums

Pēc ilgām un grūtām debatēm (un vairākkārtējas mērķtiecīgas kvoruma “noraušanas”) Latvijas parlaments beidzot pieņēma Klimata noturības un ekonomiskās ilgtspējas likumu. Neskatoties uz ieilgušajām diskusijām par vārdu “klimats” šī dokumenta nosaukumā, kas, šķiet, bija svarīgākas par to, ko paredz un dos pats likums, beidzot arī Latvija ir apstiprinājusi, ka rīkojas saskaņā ar Eiropas Savienības un citām starptautiskajām saistībām. Likuma pieņemšana ļaus sakārtot arī citus regulējumus, kā arī piesaistīt Latvijai nozīmīgas finanses Sociālā klimata fonda ietvaros, lai ceļš uz klimatneitralitāti būtu taisnīgs.

Pūt, vējiņi

2025. gads iezīmējās ar augošu spriedzi starp vēja enerģijas attīstītājiem un tās pretiniekiem – vietējo kopienu pārstāvjiem, dabas aizstāvjiem, arī politisko afēru atmaskotājiem. Šajā tēmā no vēja enerģijas pretinieku puses liels uzsvars tika likts uz plānoto vēja enerģijas staciju ietekmi uz vidi, ainavu, iedzīvotāju labklājību un veselību, līdz ar to vēja enerģijas jautājums šogad publiskajā telpā noteikti bija viens no svarīgākajiem vides jautājumiem. Vides organizācijas šajā procesā tiecās ieņemt līdzsvarojošu lomu starp attīstītāju jaudīgajiem plāniem un ne mazāk jaudīgajiem iebildumu cēlājiem. Atzīstot, ka daļa no iebildumiem, it īpaši tie, kas attiecas uz ietekmi uz vidi, ir ļoti pamatoti un vērā ņemami, Latvijas Dabas fonds, kā arī citas vides organizācijas turpina uzsvērt – Latvijā ir nepieciešama enerģētiskā neatkarība un vēja enerģija ir viens no veidiem, kā to varam nodrošināt. Kā teikts LDF pozīcijā par vēja enerģiju: “..vēja enerģijas attīstība jāīsteno atbildīgi, rūpīgi izvērtējot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, sociālekonomisko vidi un ainavu. Neapdomīgi plānoti projekti var radīt pretrunas ar  dabas aizsardzību un konfliktus ar sabiedrību, tādēļ ir nepieciešams sabalansēt klimata un dabai saudzīgas enerģētikas mērķus.”

Eiropas iedzīvotāji aizstāv vides prasību saglabāšanu

Sadarbībā ar Eiropas NVO tīklu, Eiropas Vides biroju, arī LDF līdzdarbojās kampaņā “Rokas nost no dabas”, kurā iedzīvotāji tika aicināti izteikt viedokli par ES vides prasību vienkāršošanu. Kampaņā tika iesniegti gandrīz 200 tūkstoši viedokļu. Tas ir rekords Eiropas publiskās apspriešanas “Call to evidence” pieredzē. Rezultāts ir skaidrs – iedzīvotāji nevēlas vides prasību mazināšanu, un vairāk nekā 80 % atbalsta Eiropas virzību uz klimatneitralitāti^[8].

Iedzīvotāju aktivitātes nozīmīgumu parādīja vēl viens process – ieklausoties sabiedrības viedoklī, Eiropas Parlaments apstiprināja vienošanos par Augsnes monitoringa likumu. Lielākā daļa no Eiropas augsnēm ir sliktā, degradētā stāvoklī. Lai atgūtu veselīgu augsni Eiropas lauksaimniecībai un iedzīvotāju pārtikai, bet arī atbalstītu augsnes bioloģisko daudzveidību, Augsnes monitoringa likums būs labs pamats datu ieguvei. Mazāk ambiciozs, nekā cerēts, tomēr šis ir cerīgs solis vajadzīgā virzienā. Ir paredzēts izveidot uzraudzības sistēmu, kā novērtēt augsnes stāvokli, un caur šo likumu uzlabot atbalstu zemes īpašniekiem un rīkoties piesārņoto teritoriju attīrīšanā.

Kas sagaidāms 2026.?

Nākamā gada lielie uzdevumi ir skaidri – turpināt nosargāt Latvijas biotopus, mežus un dabas daudzveidību, kas uztur mūs pašus. Cauri darbiem ir jūtams, ka sadarbība – gan cilvēku starpā, gan ar visu dzīvo – ir tas, kas ļauj mums visiem attīstīties. 2026. gada beigās vēlamies rakstīt tādu gada atskatu, kurā esam ievēlējuši sadarboties gribošu, cieņā un taisnīgumā balstītu Saeimu, kurā caur darba grupas darbu esam izveidojuši spēcīgu Nacionālo dabas atjaunošanas plānu, lai Latvijas dažādo biotopu kvalitāte uzlabotos, kurā esam novērsuši nekontrolētu pesticīdu lietošanu un mūžīgo ķimikāliju izplatību, kurā piedzīvojam mazāk netaisnīgu uzbrukumu pilsoniskajai sabiedrībai un tiem cilvēkiem, kas aizsargā neaizsargātāko un kurā cilvēki ir iedrošināti vairāk sanākt kopā, izprast un iestāties par dabas daudzveidību.

[1] https://www.stockholmresilience.org/news–events/general-news/2025-09-24-seven-of-nine-planetary-boundaries-now-breached.html

[2] https://ir.lv/rubrika/viedoklis/pari-robezam-ka-mes-apdraudam-savu-un-zemes-nakotni.180531

[3] https://overshoot.footprintnetwork.org/newsroom/country-overshoot-days/

[4] https://drive.google.com/file/d/16Bxtm90_jYGiqeTqItW4u3QlnJAUDZxw/view, https://spiral.imperial.ac.uk/server/api/core/bitstreams/4d5b1a8a-c5ed-47fd-894c-f05ae31ae69d/content

[5] https://www.boeckler.de/fpdf/HBS-009215/p_imk_pb_197_2025.pdf; https://www.eea.europa.eu/en/analysis/indicators/economic-losses-from-climate-related; https://www.eea.europa.eu/en/analysis/publications/european-climate-risk-assessment

[6] https://eeb.org/en/environmental-omnibus-eu-commission-weakens-another-set-of-laws-amid-maladministration-red-flags/

[7] https://ldf.lv/uz-laiku-aptureti-grozijumi-meza-likuma-kas-paredzeja-jaunaku-koku-cirsanu/?doing_wp_cron=1767007152.4392309188842773437500

[8] Eirobarometrs, 2025