Baltā stārķa ligzdošanas sezonas hronoloģija (142 dienas)

Latvijas Dabas fonda un Sadales tīklu nodrošinātā tiešraide no balto stārķu ligzdas ļauj sekot līdzi putnu dzīvei no pirmajiem ligzdas apmeklējumiem līdz jauno putnu izlidošanai. Latvijas Dabas fonds iepazīstina ar apskatu, kas noticis balto stārķu ligzdās 142 dienās no pirmā stārķa parādīšanās līdz pēdējā aizlidošanai šogad. Apskatā izmantoti tiešraides ekrānšāviņi, kurus uzņēmuši paši skatītāji.

Šogad ligzdas saimnieki bija mātīte Mamma un jauns tēviņš Tio. Viņu savienībā izšķīlās pieci cāļi, bet līdz ligzdošanas vecumam izauga trīs. Pēdējais ligzdu atstāja tēviņš, jo tādējādi viņš to turpināja sargāt no svešiniekiem.

Putni ligzdu apmeklēja vēl pirms stārķu sezonas sākšanās – 17. februārī te īsi paviesojās lielā zīlīte.

Pēc mēneša klusuma, 24. martā, kamerā paradījās “Sadales Tīkla” darbinieks, kas sagatavoja kameru jaunajai sezonai, notīrot tās stiklu.

25. martā ligzdā ielaidās pirmais stārķis, kurš arī palika nakšņot. Pieredzējušie novērotāji secināja, ka atgriezusies mātīte “Mamma”, kas te ligzdoja arī 2024. gadā kopā ar tēviņu Tuku.

Pirmais pārošanās mēģinājums notika jau 27. martā. Sākotnēji jaunpienācējs tika apzīmēts kā N3, cerot, ka atgriezīsies Tuks, tomēr ligzdā uz laiku parādījās arī vēl viens tēviņš – “Kaimiņš”.

Vēlāk ieradās cits tēviņš, kurš pēc cīņas uzvarēja un 31.martā palika pie Mammas.  

Kad 5.aprīlī uzsniga sniegs, skatītāji tēviņu nodēvēja par Tio – kā simbolisku atsvaidzinājumu gaidāmajai vasarai. Tikai izrādījās, ka tā bija viena no vēsākajām…

No 10. līdz 17. aprīlim ligzdā tika izdētas piecas olas. Olu dēšanas laikā, tēviņš aktīvi palīdz mātītei. Pirmajās dienās mātīte nepamet ligzdu, bet tad olu aprūpe tiek nodota arī tēviņam.

Pēc olu izdēšanas sākās intensīvs perēšanas periods, kas ilgst no 31 līdz 35 dienām. Šajā laikā abi vecāki regulāri mainās, nodrošinot nemainīgu siltumu un aizsardzību topošajiem mazuļiem. Tēviņš izrāda īpašu rūpību – ne tikai baro mātīti, bet arī aktīvi piedalās ligzdas uzturēšanā.

15. maijā, 35 dienas pēc izdēšanas, izšķīlās pirmais cālis, un tajā pašā vakarā – otrais. 16. maijā izšķīlās trešais. Tēviņam sākās intensīvs medīšanas process.

Kā pirmais ēdiens mazuļiem tika piedāvātas sliekas, arī kāda goldene, varde, kuras sākumā stārķēnos izraisīja piesardzību.

Nedēļas laikā izšķīlās arī nākamie cāļi, 18. maijā – ceturtais, bet 21. maijā – piektais mazulis.

Kādu laiku mātīte vēl varēja atpūsties, jo mazie stārķēni vēl neprasīja tik daudz barības.

Ligzdā norisinājās arī dabiskās atlases procesi. 31. maijā mātīte likvidēja piekto cāli 10 dienu vecumā, bet 1. jūnijā tēviņš Tio – ceturto cāli 14 dienu vecumā.  Stārķu mazuļu iznīcināšana ligzdā ir dabisks process, ko ornitologi dēvē par perējuma redukciju. Tas parasti notiek tad, ja vecāki secina, ka nespēs nodrošināt pietiekamus resursus visam perējumam. Vājākie mazuļi tiek upurēti, lai atlikušajiem būtu lielākas izdzīvošanas iespējas. Šādu rīcību ietekmē nelabvēlīgi laikapstākļi, vai pieejamās barības daudzumam neatbilstošs mazuļu skaits ligzdā.

Vecākiem krietni jānopūlas, lai pabarotu trīs mazuļus, dažreiz ir pat līdz 17 barošanas reizēm dienā.

Dažreiz tiešraidēs radās sajūta, ka no otras ekrāna puses mūs uzmanīgi vēro arī stārķi.

Reizēm, kad ligzdai pietuvojās kāds svešinieks, abi vecāki uzpūtās, saboza spalvas un bija gatavi aizstāvēt savu mājvietu.

Jūnijā ilgstošas līšanas apstākļos mātīte aptverot mazuļus ar spārniem mēģināja pasargāt jaunos stārķēnus.

14. jūnijā stārķēni baroti 17 reizes,vecākiem šī bija visbiežākā barošanas diena sezonā.

Pateicoties lielajam mitrumam 25. jūnijā putnu ēdienkartē bieži parādījās sliekas.

Labi baroti, jaunie putni sāk izvingrināt spārnus, uzmanīgāk vērot apkārtni un ķert gaisa plūsmas.

Jauno putnu spārnu platums mēdz sasniegt 1,5 metrus, kas ļauj izmantot pasīvo lidošanu-pielāgojoties siltā gaisa plūsmām, lai bez spārnu kustināšanas celtos augšup un planētu.

Gluži kā mazi bērni – stārķēni arī rotaļajas, dažreiz ligzdā atrodot kādu koku vai gliemežvāku.

20. jūlijā no rīta pirmais stārķēns ar balto kreiso spārnu, iesaukts par Punktīti, pacēlās gaisā un lidojumā pavadīja 23 sekundes. Pusdienlaikā viņam pievienojās stārķēns ar tumšajām spalvām uz kreisā spārna. Bet pēcpusdienā arī trešais jaunais stārķis ar svītrām uz kreisā spārna devās pirmajā lidojumā.

Pēc divām dienām tiešraides kamērā parādās motocikls – trokšņa radītājs, kas, iespējams iepriekš, iztraucēja arī divus pārējos putnus, kas līdz šim neuzdrīkstējās lidot.

Tagad pēc izlidošanas, 22. jūlijā iztraucēti putni pamet ligzdu. Pat iztramdīti naktī, putni pacēlās spārnos un ligzdā atgriezās tikai no rīta.

28.jūlijā interesantu ainu varēja novērot, kad ligzdā atgriezās viens no jaunākajiem, stipri nosmērējies. Sākumā stārķi viņu nepieņēma, pat knābāja.

31. jūlijā jaunie stārķi ilgi bija prom. Kad atgriezās, vecāki tos sagaidīja ar sašutumu.

Šovasar peļķe ligzdā veidojās pat divas reizes 30. jūlijā un 1. augustā. Stārķus tas neaizbiedēja, bet izbrīnu gan radīja.

4. augustā visi trīs jaunie stārķi ligzdā tika redzēti šogad pēdējo reizi.

10 dienas ligzdā vēl pabija vecāki, sačubināja viens otru un atpūtās pirms tālā ceļa. Tad 10. augustā pirmā aizlidoja Mamma.

Nākamo nakti Tio pavadīja viens.

Nākamajā dienā Tio vēl sargāja ligzdu. Bet tad arī viņš devās prom.

Šīs informācijas sagatavošanā izmantoti ekrānšāviņi no Dabasdati.lv foruma, kas tapuši tiešraides vērošanas laikā.

Īpaša pateicība tiem dalībniekiem, kuri ik dienu seko ligzdas dzīvei un ar saviem komentāriem u fotogrāfijām ne tikai veido foruma saturu, bet arī vāc nozīmīgu informāciju par putnu uzvedību un ligzdošanas norisēm. Ik gadu tiešraide no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā skatāma “Sadales tīkla” un LDF mājaslapā, to var uzmeklēt arī LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv. LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, bet šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā elektrolīnijas balstā.