Šovasar iedzīvotāji aprūpē nogādājuši 118 stārķus
Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” jau piecus gadus nodrošina iespēju vērot baltos stārķus tiešraidē. Tieši baltie stārķi ir starp tiem putniem, kuri visbiežāk tiek glābti no dažādiem negadījumiem un traumām – šovasar visā Latvijā iedzīvotāji ir ziņojuši, glābuši un nogādājuši aprūpē “Drauga spārns” 118 stārķu.
Šajā pavasara un vasaras sezonas tiešraidē bija iespējams sekot līdzi notikumiem balto stārķu ligzdā – no gatavošanās ligzdošanai un olu dēšanas līdz stārķēnu šķilšanās brīdim un vecāku rūpēm par tiem, līdz pat ligzdas atstāšanai. Esam bijuši liecinieki arī negadījumiem – viens no jaunajiem putniem savainoja kāju, tomēr jaunais organisms ar to ātri tika galā.
Stārķu izaicinājumi un traumas
Arī citiem baltajiem stārķiem Latvijā gadās iedzīvoties traumās, galvenokārt pēc sadursmēm ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, elektrības vadiem un transportu uz autoceļiem. Problēma ir arī mākslīgi materiāli ligzdās, piemēram, siena ievākšanā izmantotās auklas, ko putni savāc uz lauka un izmanto par ligzdu izklāšanas materiālu. Šīs problēmas apdraud gan jaunos, gan jau pieredzējušus pieaugušos putnus.
Latvijā šādu piemēru netrūkst. Dzērbenes pusē jaunais stārķis 2023. gadā bija iepinies sintētiskos diegos, kas bija ieauguši kājā un izraisījuši iekaisumu. Putns nolaidās pie mākslinieces Ērikas Mālderes, kura uzņēmās rūpes un ārstēšanu. Stārķis ļāvās aprūpei un ēdināšanai, un sezonas noslēgumā devās migrācijā kopā ar citiem.
Gadās arī situācijas, kuras rodas cilvēku rīcības rezultātā, bet ir arī tādas, kad vienkārši nepaveicas. Sauleskalna stārķu ligzdai šogad šī sezona bija neveiksmīga: bojā gāja četri stārķēni, kad ligzda, kas bija uzbūvēta nelielā satrunējošā kokā, kļuva smaga un lietavu dēl nogāzās, traumējot visus mazuļus, bet velāk viens no pieaugušajiem guva smagu traumu – lauztu spārnu pēc sadursmes ar automašīnu.
Kad nepieciešama cilvēka palīdzība?
Latvijas dabas fonda ornitalogs J.Ķuze uzsver : “Dabā putni medī viens otru – tas ir nepieciešams, lai sugas varētu līdzsvaroti turpināties un īpatņu bojāeja ir dabisks process, līdz ar to šajos procesos cilvēkam nevajag iejaukties. Tomēr savādāk ir ar situācijām, kad putni cietuši cilvēka darbības rezultātā un traumu gūšana sadursmēs ar dažādām cilvēku radītām konstrukcijām ir uzskatāms piemērs.”
Ievainoto putnu aprūpe Latvijā
Latvijā par ievainotiem savvaļas putniem rūpējas nevalstiskā organizācija “Drauga spārns”, kas nodrošina to ārstēšanu, barošanu un arī rehabilitāciju un atgriešanu atpakaļ dabā, kā arī uzturēšanu gadījumos, kad tas nav iespējams. “Šogad esam uzņēmuši aprūpē 118 ievainotus stārķus. Vēl īsti nevaram pateikt, cik no visiem stārķiem varēs atgriezties dabā un cik paliks pie mums. Bet, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, palaisto stārķu skaits varētu būt 20–30 % no uzņemto putnu skaita,” stāsta ”Drauga spārns”.
Desmit gadu laikā “Drauga Spārns” ir aprūpējis vairāk nekā 700 stārķu no visas Latvijas teritorijas. Līdz šim organizācijai vissmagākais bijis 2023. gads – vētru ietekmē ievainoto putnu skaits pieauga tik strauji, ka visus nevarēja uzņemt. Daži no šajā laikā pieņemtajiem stārķiem joprojām atrodas “Drauga spārnā”, jo ne visiem atgriešanās savvaļā būs iespējama.
Kā stārķi nonāk pie “Drauga Spārna”
Augstkalnes stārķis ieradās ar brūci uz pieres, lauztu spārnu un sakaltušām asinīm knābī. Vētras laikā viņš bija iesprostots ligzdā – ass dzelzs gabals bija izdūries cauri spārnam, neļaujot putnam izlidot. Stārķis no Cēsīm pēc vētras vairs nespēja pacelties gaisā. Viņš pārvietojās pa zemi un piedzīvoja plēsēja – vanaga – uzbrukumu, kura laikā tika izplēsta dziļa brūce. Stārķis no Saldus tika noķerts staigājot pa lauku notraipīts ar eļļainu vielu. Salipušās spalvas liedza viņam iespēju lidot. Stārķis no Mētrienas tika atrasts ar vaļēju, asiņojošu spārna lūzumu lauka malā. Pateicoties tam, ka vietējais iedzīvotājs viņu piebaroja un paslēpa šķūnī no plēsējiem, putns izdzīvoja. Taču lidot viņš vairs nespēs.
Jo vairāk zinām par stārķu dzīvi, jo tuvāki tie kļūst, un līdz ar izpratni rodas vēlme palīdzēt. Skatoties ligzdas tiešraidi un sekojot līdzi to iemītniekiem, mēs iemācāmies ne tikai izprast dabas ritmus, bet arī saskatīt brīžus, kad mūsu iesaiste ir izšķiroša.
No šogad “Drauga spārnā” uzņemtajiem 118 baltajiem stārķiem daļa spēja doties migrācijā, citiem atkopšanās prasīs ilgāku laiku – ārstēšanu, aprūpi, mieru. Organizācijas “Drauga spārns” darbību nodrošina cilvēku ziedojumi, līdz ar to tā ir katra iespēja iesaistīties un palīdzēt.
Ziedo biedrībai “Drauga Spārns” – stārķu ārstēšanai, barošanai un atveseļošanai:
Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrība “DRAUGA SPĀRNS”
Reģ. Nr. 40008193885
Konta Nr. LV07PARX0016203270001
Arī Latvijas Dabas fonda putnu tiešraides tiek nodrošinātas ar sabiedrības ziedojumiem – atbalstīt putnu tiešraides var šeit.
Latvijas Dabas fonds ar AS “Sadales tīkls” atbalstu tiešraidi no balto stārķu ligzdas nodrošina jau piekto sezonu. Tiešraide vērojama LDF YouTube kanālā. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un “Sadales tīkla” datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu, tāpēc AS “Sadales tīkls” rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.
