ENG
Vai paliksim bez veciem mežiem?

Vai paliksim bez veciem mežiem?

Dabas aizsardzība Dabas daudzveidība Meži Vides politika
12/01/2026

Zemkopības ministrijas piedāvājums vecu mežu definīcijai apdraud to pastāvēšanu Latvijā 

Pavisam drīz Zemkopības ministrija apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs grozījumus noteikumos par biomasas ilgtspējas kritērijiem enerģētikā1. Tajos ietverta vecu mežu definīcija, kas paredz no koksnes ieguves enerģētikā juridiski pasargāt tikai tādus vecus mežus, kas jau atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tas ļautu katlu mājās arī turpmāk dedzināt koksni no veciem mežiem, saucot to par atjaunīgu energoresursu. Vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs” aicina Ministru kabinetu nepieļaut šādas definīcijas apstiprināšanu. 

Veci meži2 ir Latvijas dabas vērtība un ilgtspējīgas nākotnes garants – tie sargā mežu bioloģisko daudzveidību, uzkrāj lielu daudzumu oglekļa, palīdz pretoties klimata pārmaiņu ietekmei un kalpo par atpūtas un iedvesmas vietu Latvijas iedzīvotājiem. Vecu mežu aizsardzību Latvijā apgrūtina tas, ka nav nedz vienprātības starp meža nozari un dabas aizsardzības ekspertiem par to, kas ir veci meži, nedz līdz šim normatīvajos aktos noteiktas konkrētas definīcijas. 

Ministru kabinetā drīz skatīs vecu mežu definīciju, kuru izstrādājusi Zemkopības ministrija bez konsultācijām ar dabaszinātniekiem un dabas aizsardzības institūcijām, kā arī neuzklausot līdzšinējos iebildumus pret sākotnējiem ministrijas piedāvātajiem variantiem. 

Apstiprināto definīciju ietvers Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātajos noteikumos par biomasas ilgtspējas kritērijiem enerģētikā, ar kuriem tiek pārņemtas ES Atjaunīgās enerģijas direktīvas3 prasības.Direktīva nepieļauj, ka koksne, kas iegūta no primāriem mežiem (kas veidojušies dabiski, neiejaucoties cilvēkam) un veciem mežiem, tiek atzīta par klimatneitrālu energoresursu. 

Par kavēšanos ar direktīvas pārņemšanu Eiropas Komisija pret Latviju jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru4, tādēļ lēmuma pieņemšana var būt sasteigta. Taču arī neatbilstošas definīcijas gadījumā varam sagaidīt jaunu pārkāpuma procedūru un prasību pārstrādāt ilgtspējas kritērijus. Ja izrādīsies, ka no enerģētiskās koksnes ieguves nepietiekami tiek pasargāti veci meži, aizvien grūtāk būs arī turpmāk Eiropas līmenī apgalvot, ka Latvijas šķelda ir ilgtspējīgs atjaunīgais energoresurss. 

Zemkopības ministrijas līdzšinējie definīcijas piedāvājumi5 paredz, ka veci meži var atrasties tikai jau šobrīd īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, vienlaikus nosakot nepamatoti augstus kritērijus — gan vecuma slieksni no 100–120 gadiem lapkokiem un 150–180 gadiem skujkokiem, gan minimālo platību 20–50 ha apmērā (atkarībā no noteikumu redakcijas). Ņemot vērā augsto mežu fragmentāciju Latvijā, šāda pieeja rada bažas par iespējamiem centieniem ierobežot aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. 

Nedrīkstam pieļaut, ka Zemkopības ministrijas piedāvātā definīcija tiek pieņemta. Eiropas Komisija paudusi, ka definīcija jāizstrādā, balstoties zinātniskos faktos, un jāpieņem atklāti un godīgi. Tādēļ lūdzamMinistru kabinetam lēmumu pieņemt atbildīgi un neriskēt ar Latvijas dabas vērtību zaudēšanu, kuras atgriezt tik vienkārši vien neizdosies. 

Aicinām: 

  1. old-growth forests tulkot kā vecus mežus, ņemot vērā, ka atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām seni meži (ancient forests) apzīmē ilgstoši pastāvīgi ar kokiem klātu zemi; 
  2. neapstiprināt zinātniski nepamatotu un necaurspīdīgi izstrādātu definīciju, kas nosaka, ka veci meži drīkst atrasties tikai jau juridiski aizsargātās teritorijās, un nepieļaut platības robežsliekšņa un vecuma robežsliekšņa noteikšanu, – tas neatbilst Eiropas Komisijas vadlīnijās paustajam; 
  3. noteikt, ka “Veci meži ir meži, kas atbilst Eiropas Savienības nozīmes meža biotopam minimālajiem izvirzītajiem kritērijiem”, ņemot vērā, ka vairumam Eiropas Komisijas noteikto vecu mežu parametru Latvijā atbilst kritēriji ES nozīmes meža biotopiem un ka līdz šim jau ir zinātniski iegūti dati par to izplatību Latvijā, – tam pašlaik piekrīt gan dabas aizsardzības institūcijas un organizācijas, gan dabaszinātnieki no Latvijas Universitātes; 
  4. sniegt finansiālu atbalstu kvalitatīva pētījuma izstrādei par vecu mežu parametriem un izplatību Latvijā, kas taptu, sadarbojoties ekspertiem no dažādām ar mežu un dabu saistītam jomām un zinātniskajām institūcijām. 

Atsauces:

  1. Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumi Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem” https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6eb7bab9-287e-4172-9d2e-e6fb3c986990   ↩︎
  2. Saskaņā Eiropas Komisijas vadlīnijām primāro un vecu mežu definēšanai, kartēšanai, monitoringam un stingrai aizsardzībai (https://environment.ec.europa.eu/publications/guidelines-defining-mapping-monitoring-and-strictly-protecting-eu-primary-and-old-growth-forests_en?prefLang=lv) veci meži sastāv no vietēju sugu kokiem, tostarp veciem un lieliem, tie izveidojušies dabiski vai dabiskojoties stādītām un sētām audzēm, tomēr tajos var būt redzamas arī izzūdošas cilvēka darbības pēdas (piemēram, veci, apauguši celmi vai aizaugoši meliorācijas grāvji). Tajos ir liels daudzums dažādu koku sugu sausokņu un kritalu un var būt novērojamas dabisko traucējumu sekas (piemēram, kukaiņu vai vētras bojāti un nogāzti koki). Veci meži ir strukturāli daudzveidīgi – vertikāli un horizontāli daudzslāņaini, ar dažādām mikroreljefa struktūrām un mikrodzīvotnēm (piemēram, mitrām ieplakām, augstiem ciņiem un apaugušiem kokiem).  ↩︎
  3. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202302413   ↩︎
  4. Pārkāpuma procedūra nr. INFR(2025)0232 https://ec.europa.eu/implementing-eu-law/search-infringement-decisions/?lang_code=sv&langCode=EN&version=v1&typeOfSearch=byDecision&dg=CLIMA,ENER&memberState=LV&page=1&size=10&order=desc&sortColumns=decisionDate   ↩︎
  5. Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumi Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem” https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6eb7bab9-287e-4172-9d2e-e6fb3c986990   ↩︎