Mazais ērglis (Clanga pomarina) ligzda eglē

Tiešraide atgriezīsies pavasarī.

Mazā ērgļa (Clanga pomarina) ligzdas tiešsaistes novērojumus portālā Dabasdati var vērot kopš 2018. gada — vairāk informācijas par ligzdošanas vēsturi šeit.

Tiešraides sezonā redzamā ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā. Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca. 

2025. gadā mazo ērgļu ligzdā eglē veiksmīgi jau septīto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri veiksmīgi izaudzināja vienu atvasi – Reini. 

Pirmā ola 01.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ligzdā mazie ērgļi ir sekmīgi ligzdojuši katru gadu laikā kopš tās atrašanas (2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Latvijā mazais ērglis ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ligzdas būvē galvenokārt eglēs un bērzos, retāk — ozolos, apsēs un melnalkšņos. Galvenie barības avoti ir peļveidīgie grauzēji un vardes, retāk arī kurmji un uz zemes ligzdojošie putni. Latvijā atrodas nozīmīgākās zivju ērglis populācijas — aptuveni 4300 pāru, kas veido 20 % no pasaules populācijas. Dējumā parasti ir 1–2 olas. Tomēr populācijas lieluma un ligzdošanas sekmju īstermiņa pārmaiņas ir negatīvas. Galvenie faktori ir barošanās iespēju samazināšanās, ligzdošanas biotopu platības un kvalitātes pasliktināšanās, kā arī putnu šaušana migrācijas laikā Melnās jūras un Vidusjūras reģionos. Vairāk par sugu šeit.