Mazā ērgļa (Clanga pomarina) ligzda bērzā 

Tiešraide atgriezīsies pavasarī. 

Ligzdas tiešsaistes novērojumus portālā Dabasdati var vērot kopš 2018. gada — vairāk informācijas par ligzdošanas vēsturi šeit.  

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā tika konstatēts viens jaunais putns. Ligzda ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, tā ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau daļēji sadalījušās). 

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā tika izvietota 2018. gada pavasarī. Kopš tā laika ligzdā katru gadu uzturējušies ērgļi, un kopš 2022. gada ligzdošana noritējusi veiksmīgi. 

2025. gadā mazo ērgļu ligzdā bērzā veiksmīgi jau ceturto sezonu ligzdoja Uldis un Laila, kuri veiksmīgi izaudzināja vienu atvasi – Grietu. 

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, uzturēšanā palīdzējuši arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” (LIFE AQPOM) ietvaros, ko finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansēja Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija. 

Latvijā mazais ērglis ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ligzdas būvē galvenokārt eglēs un bērzos, retāk — ozolos, apsēs un melnalkšņos. Galvenie barības avoti ir peļveidīgie grauzēji un vardes, retāk arī kurmji un uz zemes ligzdojošie putni. 

Latvijā atrodas nozīmīgākās zivju ērglis populācijas — aptuveni 4300 pāru, kas veido 20 % no pasaules populācijas. Tomēr populācijas lieluma un ligzdošanas sekmju īstermiņa pārmaiņas ir negatīvas. Dējumā parasti ir 1–2 olas.  Galvenie faktori ir barošanās iespēju samazināšanās, ligzdošanas biotopu platības un kvalitātes pasliktināšanās, kā arī putnu šaušana migrācijas laikā Melnās jūras un Vidusjūras reģionos. 

Vairāk par sugu šeit.