Tiešraide no svīres būra sadarbībā ar Cēsu pili.

Ligzdas tiešsaistes novērojumus portālā Dabasdati var vērot kopš 2022. gada. Vairāk informācijas par ligzdošanas vēsturi https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.php?f=33&t=4426&start=60

2026.gadā 26. maijā ligzdu sāk apdzīvot svīres pāris

2025. gadā būri sākumā apdzīvoja mājas strazdu pāris ar atvasēm – izlidoja trīs mazuļi. Tad viņiem pievienojās arī svīres izaudzinot divus mazuļus.

2022.,2023.,2024 gadā būrī izauga pa diviem mazuļiem.

Svīre ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta. Svīru skaļā sasaukšanās ir ļoti raksturīgs Cēsu pils skaņu ainavas elements, ko var pieredzēt pils viesi. Pēc izskata svīre var atgādināt bezdelīgu vai mājas čurksti, taču svīre ir lielāka par tām, ar tumšu ķermeņa apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei vēders ir balts. Salīdzinot ar bezdelīgu un čurksti, svīrei ir garāki, sirpjveida spārni. Svīre lielāko daļu laika pavada lidojumā – tā laikā putns var gan baroties, gan savākt materiālu ligzdai, gan pāroties un arī gulēt. Ligzdot svīres sāk četru gadu vecumā, un pāri veido uz mūžu, kas var ilgt pat vairāk nekā 20 gadus, lai arī dati liecina, ka vidējais mūža ilgums šim putnam ir krietni īsāks. Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums. Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.