Mežs

Mežs ir Latvijas dabas bagātība, taču tā ekosistēma Latvijā arvien vairāk degradējas, tāpēc mežu apsaimniekošanas ilgtspēja ir izšķirīga mūsu mežu pilnvērtīgai saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Gandrīz pusi Latvijas klāj meži, taču veco un dabas vērtībām visbagātāko mežu mums paliek arvien mazāk. Vairāk nekā puse no Latvijas mežiem ir jaunāki par 60 gadiem. Kā rāda Dabas skaitīšanas (2021.) rezultāti, šobrīd bioloģiski vērtīgi ir tikai 10% no visiem mežiem, tie saglabājušies nelielās platībās un ir sadrumstaloti.

Bioloģiski vērtīgs, sugām un struktūrām bagāts mežs veidojas ļoti ilgstošā laika periodā, tajā nav bijusi cilvēka iejaukšanās, ir sastopami dažādu vecumu un dimensiju koki, tajā skaitā sausokņi, kritalas, atvērumi vainaga klājā. Šādi meži ir pilnvērtīgas ekosistēmas, kas nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus.

Latvijā un arī citur pasaulē vecos mežus visvairāk ietekmē kailciršu mežsaimniecība, jo ar kailcirti šī kompleksā kokaudze tiek pilnībā iznīcināta, un zaudētās funkcijas nelīdzsvaro pat saglabātie ekoloģiskie koki. Tāpat Latvijā raksturīga mežu biotopu sadrumstalošana – vērtīgo dzīvotņu vienlaidus platību kļūst mazāk un palielinās attālumi starp to fragmentiem. Tas samazina sugu iespējas izdzīvot un vairoties, jo ne visu sugu indivīdi var pārceļot no vienas biotopa saliņas uz citu. Ierobežojot sugu populācijas nelielā platībā, samazinās to ģenētiskā daudzveidība un ilgtermiņā arī to izdzīvošanas iespējas. Katra kailcirte atstāj ietekmi uz meža dzīvo organismu sabiedrību, augsni, mikroklimatu un meža spēju regulēt dabas procesus.

Mūsu mērķis un aicinājums mežu apsaimniekotājiem un politiķiem, kas lemj par mežu apsaimniekošanu, ir ņemt vērā visus meža kā ekosistēmas aspektus – ekosistēmu pakalpojumus, bioloģisko daudzveidību un sabalansēt tos ar ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām. Šī pieeja arī ir mūsu darba pamatā, strādājot ar mežu ekosistēmām un iesaistoties vides politikas procesos, kas saistīti ar mežu apsaimniekošanu.