22. maijs - bioloģiskās daudzveidības diena. Ko dāvinām dabai?

22.05.2020

Šodien, 22. maijā, visā pasaulē svin bioloģiskās daudzveidības dienu. Kā klājas mūsu dabai un vai pēc svētku kūkas apēšanas jubilārs atkal netiks aizmirsts līdz nākamajām viesībām?

Kā jau ziņojām iepriekš, 20. maijā Eiropas Komisija (EK) publicēja divas ilgi gaidītas un dabai būtiski nozīmīgas stratēģijas: Eiropas Savienības Bioloģiskās Daudzveidības stratēģiju 2030 un Eiropas Savienības (ES) ilgtspējīgas pārtikas stratēģiju “No lauka līdz galdam” (Farm to Fork). Šie dokumenti noteiks, cik ambiciozs būs Eiropas Savienības “Zaļais kurss” un kādi darbi sekos skaļajiem un ļoti zaļajiem politiskajiem apgalvojumiem, ko dzirdējām, jaunajai Eiropas Komisijai uzsākot darbu pagājušajā gadā.

Latvijas Dabas fonds ir izvērtējis abus dokumentus – tajos paustā apņemšanās turpināt darbības dabas daudzveidības saglabāšanai ES ir ļoti cerīga un iepriecinoša.

Bioloģiskās Daudzveidības stratēģija 2030 – plats pirmais solis dabas daudzveidības virzienā

Stratēģijā iekļauta virkne Eiropas Savienībai svarīgu apņemšanos, kā, piemēram, palielināts finansējums Eiropas dabas likumdošanas ieviešanai, un 20 miljardu eiro ikgadējs finansējums dabas aizsardzībai un atjaunošanai.

Stratēģija paredz arī konkrētus izpildes mērķus, tai skaitā 30% ES sauszemes un jūras teritorijas aizsardzību līdz 2030. gadam. Tas būtu nozīmīgs aizsargāto platību pieaugums Latvijai, ņemot vērā ka šobrīd Latvijā aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Natura 2000 sedz vien 12% no sauszemes teritorijas.

Tāpat stratēģija paredz nodrošināt stingru aizsardzību vismaz trešdaļai no ES aizsargājamo dabas teritoriju, un pasargāt visus vecos mežus.

Stratēģija paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 30% no sugām un biotopiem, kas šobrīd nav labā aizsardzības stāvoklī, tas uzlabojas. Lai to paveiktu, Latvijai būs jāpaveic nopietns mājasdarbs, jo šobrīd Latvijā nepietiekošs vai slikts aizsardzības stāvoklis konstatēts 50% no sugām un 83% no biotopiem.

Mācoties no iepriekšējā periodā pieļautajām kļūdām, kad Stratēģijā uzstādītie mērķi bija brīvprātīgi un tos neizdevās sasniegt, EK plāno rosināt jaunus ES likumus, lai atjaunotu dabu, un izvirzījusi konkrētu apņemšanos atjaunot brīvi plūstošas upes 25 tūkstošu kilometru garumā.

Stratēģija pievēršas arī dabas kapitāla pieejai, vērtējot nepieciešamību pēc tādu nodokļu sistēmu ieviešanas un dabas kapitāla vērtēšanas principiem, kas atspoguļo patiesās ražošanas izmaksas, ņemot vērā arī videi nodarīto zaudējumu, tai skaitā dabas daudzveidības samazināšanos. Lai novērstu vides degradāciju, “Piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā” principus jāpiemēro plašāk. Mēs pilnībā piekrītam šim mērķim, kas ir kritiski svarīgs, lai veicinātu dabas kapitāla pieejas integrāciju ekonomikā, un uzskatām, ka šo principu būtu jāatspoguļo arī Kopējā lauksaimniecības politikā.

Stratēģija No Lauka līdz Galdam – vai tiešām iespējama zaļāka lauku ainava?

Stratēģija piedāvā nozīmīgus mērķus lauksaimniecības ‘zaļināšanai’, kā, piemēram, pesticīdu izmantošanas samazināšanu par 50%, kā arī mēslojuma izmantošanas samazināšanu un slāpekļa piesārņojuma mazināšanu, tomēr tā nerisina sistemātiskas problēmas – tādas kā sabiedrības pievēršanu veselīgākas un ilgtspējīgākas pārtikas patēriņam.

Lai arī stratēģija paredz būtisku atbalstu bioloģiskai lauksaimniecībai, nosakot ka līdz 2030. gadam vismaz 25% no lauksaimniecības zemes jāapsaimnieko ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, diemžēl stratēģija nenosaka skaidru virzienu, kā ES lauksaimniecībai pārveidot ražošanas modeli, to balstot agroekoloģijas principos, kā to pieprasa vides organizācijas visā Eiropā un liela daļa ES pilsoniskās sabiedrības.

Komisija ir analizējusi pārtikas sistēmu noturību, tajā pašā laikā nav spējusi atzīt ES lauksaimniecības strukturālos trūkumus, piemēram, hronisku pārprodukciju lopkopības nozarē vai atkarību no ieceļotāju darbaspēka augļu un dārzeņu nozarē, kas saistīts pārlieku lielo specializāciju. Tādējādi netiek ierosinātas nekādas darbības, lai palielinātu ES lauksaimniecības noturību, pārstrukturējot nozari, lai tā darbotos pēc agroekoloģijas principiem un veicinot daudznozaru saimniecības.

Jāpiezīmē, ka šīs apņemšanās šobrīd ir tikai labi pārdomāta vīzija. Lai pārnestu tās dzīvē, pirmkārt, nepieciešams apstiprinājums no Eiropas Parlamenta un dalībvalstīm. Daļa no mērķiem ir saistīti ar izmaiņām ES likumos, gan ar jaunu likumu izstrādi un esošās likumdošanas labāku ieviešanu. Lai ieviestu ambiciozos mērķus, nepieciešams arī pārskatīt Eiropas budžeta prioritātes. Eiropas Komisija 27. maijā publiskos savu piedāvājumu nākošajam ES budžetam un ES ekonomikas atveseļošanas plānam.

Tāpēc mēs piesardzīgi vērtējam abas Stratēģijas kā stabilu un labu pirmo soli zaļākas Eiropas virzienā, un ar nepacietību gaidām nākamos soļus šajā virzienā.