Par gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds šogad iecēlis koka dobumu. Koku dobumi ir nelieli tukšumi koka stumbrā, kas bieži vien cilvēkiem paliek nepamanīti, bet ir ļoti nozīmīgi bioloģiskajai daudzveidībai. Tie ir mājvieta, patvērums, barošanās un ligzdošanas vieta, arī noliktava un bērnistaba daudziem putniem, zīdītājiem, kukaiņiem un sēnēm. Dobumi var pastāvēt lielos, pietiekami resnos un vecos kokos, tāpēc ar šo gada dzīvotni  Latvijas Dabas fonds vēlas pievērst uzmanību vecu koku nozīmei mežos, kā arī nepieciešamībai saglabāt dabiskās struktūras mūsu mežos un kultūrainavā. Dobumos ligzdo ap 20% no visiem ligzdojošajiem putniem, tāpēc dobumu trūkums var nozīmīgi ietekmēt putnu populāciju.

Foto: Ilze Priedniece

“Koka dobums nav tikai caurums koka stumbrā – tas ir ļoti nozīmīgs dabas elements. Dobumi ir kā mājokļi, kurus to īpašnieks nodod tālāk īrniekiem, kas mainās viens pēc otra. Tos sākotnēji visbiežāk izkaļ dzeņi un dzilnas, bet vēlāk var apdzīvot daudz dažādas citas dzīvās radības. Dobumainu koku skaita samazināšanās nozīmē, ka ar koka dobumiem saistītajām sugām paliek arvien mazāk piemērotu dzīvesvietu, līdz ar to mazinās arī dabas daudzveidība,” saka Jānis Ķuze, ornitologs, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis.

Dobumi kokos rodas divos veidos. Retāk tas notiek mehāniska bojājuma dēļ – kokam vējā nolūzt zars, uz lūzuma vietu iedarbojas mitrums un koksnes sēnes, izveidojot stumbrā tukšumu. Šādi dobumi rodas ilgākā laikā un galvenokārt vecos kokos. Taču lielāko daļu dobumu kokos pavasarī izkaļ dzeņi un dzilnas, parasti martā un aprīlī. Dobuma veidošana notiek divas līdz trīs nedēļas, pēc tam izveidotājs to izmanto kā mājvietu, kur ligzdot, dēt olas, perēt un audzināt mazuļus. Tad, kad mazuļi ir izauguši, putni dobumu atstāj, taču tas reti paliek tukšs. Eiropas boreālajā reģionā, kurā ietilpst arī Latvija, dobumos ligzdo apmēram 20% no visām  putnu sugām, tāpēc dobumi ir ļoti  nozīmīgi meža putnu daudzveidības nodrošināšanai, taču dobumus kā mājokli izmanto ne tikai putni, bet arī daudzi citi meža iemītnieki – kukaiņi un zīdītāji.

Lielākajos (ar skrejas diametru apmēram 10 cm un vairāk) mēdz mājot meža pūces, gaigalas un meža baloži. Mazākos dobumos apmetas tādi putni kā mājas strazdi, zīlītes, melnie mušķērāji, kā arī šī gada putns – mūsu mazākā pūce apodziņš. Dobumos dzīvo klaidoņpeles, vāveres, meža strupastes zemākajos dobumos uzglabā barības krājumus, lielākos dobumos mēdz iemājot meža caunas. Latvijā arvien retāk sastopamais zīdītājs susuris, kurš miegā pavada gandrīz pusi gada, dobumus izmanto siltajā sezonā kā patvērumu un bērnistabu.  Dobumos apmetas arī bites, kuras ir ļoti nozīmīgas meža augu apputeksnētājas, kā arī lapsenes un sirseņi.

Foto: Ilze Priedniece

Dzeņi kaļ dobumus vairumā  mežā pieejamo koku sugu, tomēr kokiem jābūt pietiekami lieliem. Pašas iecienītākās ir apses, jo tām zem mizas un ārējā koksnes slāņa ir mīksts un viegli izkaļams vidus.  Putni arī mēdz kalt barošanās dobumus, lai piekļūtu zem koka mizas dzīvojošajiem kukaiņiem un to kāpuriem – šos dobumus no apaļajiem vai ovālveida dzīvojamajiem dobumiem parasti var atšķirt pēc neregulārās formas.

Dobumi ir ļoti nozīmīga dzīvotne arī  tām bezmugurkaulnieku sugām, kas apdzīvo atklātos apstākļos augošus kokus.  Spilgtākais piemērs ir  reta vaboļu suga – lapkoku praulgrauzis, kuram ir nepieciešami vecu koku dobumi ar prauliem labi apgaismotos  apstākļos – parkveida pļavās, alejās, turklāt lapkoku praulgrauzis teju visu mūžu nodzīvo vienā dobumā vai ciešā tā tuvumā. Dobumi nepieciešami arī spožajām skudrām un dobumu māņskorpionam, kuram Latvijā ir tikai 10 atradnes, visas no tām – dobumos. Arī apmēram pusei no Latvijas sikspārņiem dobumi ir nozīmīga mītnes vieta.

Lapkoku praulgrauzis. Foto: Viesturs Lārmanis

Lai nodrošinātu dzīvotņu pieejamību no dobumiem atkarīgajām sugām, svarīgi, lai mežos būtu pietiekami daudz lielu, vecu un arī stāvošu atmirušu koku. Būtiski, lai šādas meža struktūras būtu ne tikai aizsargājamās meža teritorijās, bet arī saimnieciskajos mežos. Jau šobrīd likums nosaka, ka mežos ir aizliegts cirst un izvākt dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs pārsniedz 10 centimetrus.

Latvijas Dabas fonda ieteikumi:

  • Dobumainus kokus gan mežā, gan ārpus meža jāsaglabā kā nozīmīgu dabas vērtību. Publiskās vietās – parkos, apstādījumos un ceļmalās – dobumaini koki dažkārt var radīt draudus cilvēku drošībai, tāpēc to saglabāšana izvērtējama sadarbībā ar arboristiem un dabas ekspertiem. Ja koks apdraud iedzīvotājus un tiek nozāģēts, būtu vēlams tā stumbru atstāt turpat uz vietas.
  • Ja dobumains koks ir nokritis, tad vislabākais būtu to atstāt tieši tajā pašā vietā, jo dobumos mītošās bezmugurkaulnieku sugas varēs turpināt to apdzīvot.
  • Ja atrodat dobumainu koku malkas grēdā, tad šo koka daļu vislabāk ir atdot atpakaļ mežam un putniem, no tā izgatavojot putnu būrīti.
  • Putnu būrīši ir cilvēka veidoti dobumu aizstājēji, kas dod mājvietas gan mazākajiem dobumperētājiem putniem – zīlītēm, strazdiem un mušķērājiem, gan arī lielākiem, izmēros līdz lielajai gaurai un urālpūcei. . Tāpēc putnu būrīšu izgatavošana ir labs darbs, ko ikviens var pateikt dabas labā – būrīšus var taisīt visu gadu, bet tos vislabāk uzstādīt agrā pavasarī – aprīlī, vai rudenī. Tomēr jāpiebilst, ka būrīšus izmanto tikai daļa dobumos ligzdojošo putnu sugu – citām dobumi ir neaizstājami.
  • Par dobumiem, kurus apdzīvo kukaiņi, putni vai zīdītāji, ziņojiet portālā dabasdati.lv!

Latvijas Dabas fonds visa gada garumā turpinās iepazīstināt ar dobumiem, to iedzīvotājiem, aicinās dobumu iepazīšanas tūrē, kā arī mācīs izgatavot putnu būrīšus un sikspārņu mājas.

Lai katram šogad izdodas ieraudzīt savu dobumu!

Foto: Ilze Priedniece