Par 2016. gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds ir atzinis niedrājus, kas ir nozīmīga dzīves vieta dažādu putnu, zivju, abinieku un bezmugurkaulnieku sugām. 

Niedres ir sastopamas gandrīz katrā no Latvijas ezeriem, taču lielākie niedrāju masīvi ir izvietoti piejūras ezeros – piemēram, Engures, Papes, Kaņiera un citos. Tā kā niedres aug ātri un no apkārtnes izspiež citus augus, ir ezeri, kur aizaugšanas rezultātā niedrāju platības strauji palielinās. Viens no galvenajiem aizaugšanas iemesliem ir papildus barības vielu ieplūde ezeros, ko var veicināt notece no lauksaimniecības zemēm. Tāpat arī niedrāju veidošanos veicina ezeru ūdens līmeņa pazemināšana.

No ekoloģisko funkciju viedokļa nozīmīgi ir arī niedrāji mazākās ūdenstilpēs un mitrājos. Tiem ir būtiska loma ainavas ekoloģisko nišu dažādošanā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības radīto barības vielu noteces mazināšanā. 

Bārdzīlīte. Foto: I. Priedniece.

Niedrāji ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām, piemēram, lielajam dumpim, niedru lijai, mazajam ormanītim, bārdzīlītei un Seivi ķauķim. Ezeros ligzdojošajiem putniem un zivīm nozīmīga ir mozaīka – slēgtas un atklātas ūdens virsmas platības, kas samazinās ezeru aizaugšanas dēļ. Lai nepieļautu lielu vienlaidus niedrāju masīvu rašanos un atklātas ūdens virsmas apjoma sarukšanu, niedrājus ir nepieciešams apsaimniekot.

Viens no nozīmīgākajiem niedrāju apsaimniekošanas pasākumiem ir to fragmentēšana, veidojot kanālus, kas palielina robežzonu starp atklātu ūdeni un niedrāju. Šādās niedrāju un ūdens saskares zonās labprāt ligzdo lielais dumpis – kanālos tas dodas medīt zivis. Niedrāju ekosistēmā lielais dumpis ir uzskatāms par „lietussarga sugu”, kas nozīmē, ka, ja tiek radīti šai sugai piemēroti dzīves apstākļi, vienlaikus tiek radīta piemērota dzīvesvide arī citām putnu, zivju, ūdensaugu, abinieku un bezmugurkaulnieku sugām. Tādēļ 2016. gadā Latvijas Dabas fonds vēlas vērst īpašu uzmanību uz niedrāju apsaimniekošanas pasākumiem, kas palielinātu putnu un zivju daudzveidību šajā dzīvotnē, kā arī radīt iespēju interesentiem iepazīties ar niedrājos sastopamajām sugām.

2016. gadā Latvijas Dabas fonds aicinās interesentus doties klausīties vokalizējošo lielā dumpja tēviņu balsis; skolēnus doties ekskursijā uz Engures ezera niedrājiem un Kaņiera ezera laipu; iepazīties ar niedrāju apsaimniekošanas pieredzi; ar tiešsaistes kameras palīdzību sekot līdzi norisēm ezera ekosistēmā, kā arī ziņot par niedrājos novērotajām putnu sugām dabas novērojumu portālā dabasdati.lv. Sīkāka informācija par pasākumiem gada laikā būs pieejama Latvijas Dabas fonda interneta vietnē www.ldf.lv