Grīvu sala Lubāna mitrājā atdzimst kā dabas teritorija

Latvijas Dabas fonds pēdējo divu gadu laikā Lubāna mitrāja Grīvu salā ir veicis nozīmīgus darbus, lai atjaunotu teritorijas dabisko ūdens režīmu – aizberot meliorācijas grāvjus vairāk nekā 16 kilometru garumā 160 hektāros ir atdzimusi palieņu pļava ar tai raksturīgo augu, kā arī putnu sabiedrību.

Grīvu sala, kas vēsturiski ir veidojusies kā plaša paliene Aiviekstes, Bolupes un Pededzes satekas rajonā, 20. gadsimta otrajā pusē piedzīvoja daudzu Latvijas mitrzemju likteni – tā tika nosusināta. Meliorācijas rezultātā mainījās palu režīms un līdz ar to arī dzīves vide sugām, kas vēsturiski ir bijušas saistītas ar periodisku applūšanu. Grāvji aizauga ar kokiem, šo plašo palieņu teritoriju padarot ainaviski noslēgtu, savukārt palu ūdeņi notecēja ātrāk. Paliene kļuva nepiemērota putnu sugām, kas ir saistītas ar plašām, atklātām un mitrām zālāju teritorijām. 

Šobrīd visā pasaulē skatījums uz mitro teritoriju apsaimniekošanu ir mainījies un tās tiek atjaunotas – gan dabas daudzveidības atdzimšanai, gan kā viens no dabas risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanai. Latvijas Dabas fonds projekta “LIFE MarshMeadows: Integrēta mitrzemju atjaunošana Latvijā un Lietuvā” ietvaros veicis nozīmīgus Grīvu salas atjaunošanas darbus.

Latvijā palieņu pļavas aizņem aptuveni 8000 hektārus. Viens no lielākajiem šādu pļavu apgabaliem ir Lubāna mitrājs, kur atrodas ap 4700 hektāri palieņu pļavu – tās aizņem desmito daļu no mitrāja kopējās teritorijas. Šīs dzīvotnes ir īpaši svarīgas putniem, jo pēc palu atkāpšanās te ligzdo vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas, piemēram, ķikuts, grieze, platknābis un pļavu tilbīte.

“Palienes jau izsenis ir susinātas saimniecisku mērķu vārdā, lai saīsinātu palu sezonas garumu. Šis process ir krietni samazinājis dabas daudzveidību, jo palienēs sugu sabiedrības veidojušās un pastāv tieši pateicoties periodiskai applūšanai un vietām arī pastāvīgi pārmitriem apstākļiem. Projektā LIFE MarshMeadows ar ūdens līmeņa atjaunošanu mēģinām radīt apstākļus, kas būtu pietuvināti vēsturiskajiem – tādiem, kas pastāvēja pirms meliorācijas. Tas ir svarīgi tieši ar mitriem zālājiem saistītām putnu sugām – ķikutam, pļavu tilbītei, ķīvītei,” stāsta Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze.

“Vēsturiski Aiviekstes augštecei, kas atrodas Lubāna mitrāja teritorijā, ir bijusi raksturīga plaša palieņu sistēma. Pavasaros Aiviekstes palienes par atpūtas vietu izmantoja caurceļojošie putni, seklajā un siltajā ūdenī nārstoja zivis. Ūdenim atkāpjoties, zivju mazuļi nonāca atpakaļ ūdenstecēs, padarot Aivieksti par zivīm ļoti bagātu upi. Šajās periodiski applūstošajās vietās veidojās īpašas dzīvotnes ar ļoti specifisku augu un dzīvnieku sugu klātbūtni. Pirmos atjaunošanas darbu rezultātus mēs jau varam redzēt – atjaunotajās teritorijās ir izveidojušies jauni  ķikutu riesti, te ligzdo pļavu tilbītes un lielā skaitā arī ķīvītes, kā arī ar palieņu zālājiem saistītas pīļu sugas – prīkšķes un platknābji.”

Grīvu salas atjaunošanas projekts ir nozīmīgs solis mitro pļavu biotopu saglabāšanā un atjaunošanā Latvijā, kā arī nozīmīgs piemērs, kā sabalansēt dabas aizsardzību un saimniecisko darbību.

“Aizberot meliorācijas grāvjus, teritorijā palielinās palu sezonas ilgums. Neskatoties uz to, Grīvu salā arī pēc ūdens līmeņa atjaunošanas turpinās teritorijas apsaimniekošana ar sezonālu noganīšanu un pļaušanu, kuru veic SIA “Tīravoti” Ivara Silkāna vadībā,” stāsta projekta vadītāja Laura Zvingule.

Grīvu salas atjaunošanas darbi tiek veikti projekta “LIFE MarshMeadows: Integrēta mitrzemju atjaunošana Latvijā un Lietuvā” ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība un Valsts reģionālās attīstības aģentūra, bet īsteno Latvijas Dabas fonds. Par pasākuma saturu ir atbildīgi projekta īstenotāji, un tas neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Finansētāji nenes nekādu atbildību par pasākumā atspoguļoto informāciju un tās izmantošanu.