Kā dabas aizsardzība notiek kaimiņos? Zviedrijas piemērs
Dabas aizsardzības profesionāļu darba neatņemama daļa ir pieredzes un zināšanu apmaiņa, tāpēc no 9. līdz 11. septembrim Latvijas Dabas fonds piedalījās Nordic Baltic LIFE Platform Meeting pasākumā Ūmeo, Zviedrijā. Šīs tikšanās ir LIFE projektu tradīcija, kuras mērķis ir sekmēt pieredzes un labākas prakses apmaiņu starp Ziemeļvalstu un Baltijas LIFE projektiem, kā arī meklēt risinājumus aktuāliem vides un dabas aizsardzības izaicinājumiem.
Brauciena laikā Latvijas Dabas fonda komandai bija iespēja iepazīt Stokholmas kopienas dārzus un pilsētas pļavas pašā pilsētas centrā. Stokholmā kopienas dārzi darbojas kā pašvaldības un iedzīvotāju sadarbības forma – pilsēta nodrošina zemi, ūdens pievadu un reizēm materiālus, savukārt iedzīvotāji par maksu apsaimnieko savus dārza gabalus. Šeit notiek arī dažādi kopienas svētki, koncerti un darbnīcas.
Tantolunden dārzi Södermalm rajonā, te atrodas vairāk nekā 100 nelieli dārzi ar dārza mājiņām un dobēm. Tajos tiek izmantoti bioloģiskās lauksaimniecības principi – augsne tiek bagātināta ar kompostu, netiek lietoti pesticīdi. Kopienas dārzi papildina pilsētas zaļo infrastruktūru, turklāt iedzīvotāji paši to uztur, tādējādi mazinot klimata pārmaiņu ietekmi, nodrošinot dzīvotnes putniem, kukaiņiem un citiem dzīvniekiem.
Umea pilsētā dalībnieki iepazinās ar LIFE programmas aktualitātēm un apmeklēja Umevatoriet zinātnes centru, kas piedāvā interaktīvas izstādes, planetāriju un praktiskas darbnīcas dabaszinātņu un tehnoloģiju iepazīšanai.
Sanāksmes dalībnieki devās vairākos pieredzes gūšanas braucienos, kuros iepazina upespērlenes, foreļu nārsta vietas, upju atjaunošanas vietas.
Dabas aizsardzības profesionāļi arī apmeklēja purva mitrāja kompleksu, iepazinās ar meliorācijas grāvju apsaimniekošanu kailcirtēs un Zviedrijas pieeju kontrolētajajai mežu dedzināšanai.
Kuri LIFE projekti mums likās visinteresantākie?
LIFE Taiga projekts Zviedrijā vērsts uz rietumu taigas (Western Taiga) biotopu saglabāšanu un atjaunošanu Natura 2000 teritorijās. Šie boreālie priežu un egļu meži ir īpaši vērtīgi, jo tajos mājo daudzas retas un ugunsprasīgas sugas – ķērpji, sēnes, kukaiņi un augi, kas spēj izdzīvot tikai pēc dabīgiem vai kontrolētiem ugunsgrēkiem.
GRIP on LIFE virsmērķis ir stiprināt Natura 2000 tīkla īstenošanu Zviedrijā, izmantojot funkcionālas ūdensceļu un mitrāju sistēmas kā modeli. Projekts darbojas visā valstī, aptverot apmēram 25 ūdensbaseinus, no Blekinge dienvidos līdz Västerbotten ziemeļos, un fokusējas uz upēm, grāvjiem un mitrājiem meža ainavā. Projektā tiek veikta mitrāju atjaunošana, grāvju aizsprostošana un ūdensceļu restaurācija, kā arī tiek pētītas klimata un bioloģiskās daudzveidības ietekmes. darbiem.
Trešajā dienā LIFE projektu pārstāvji dalījās ar labās prakses piemēriem – no vilku saglabāšanas projektiem Somijā līdz pilsētvides dabas aizsardzības risinājumiem Igaunijā.
Šādas tikšanās ļauj stiprināt sadarbību, iedvesmoties no kaimiņvalstu pieredzes un saprast, ka organizācijas strādā ar kopīgu mērķi – saglabāt dabas daudzveidību.
Pieredzes apmaiņas brauciens notika ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu projektu UrbanLIFECircles un WoodMeadowsLIFE, kā arī GrassLIFE2 atbalstu.
