Kāds būs Latvijas mežs? Sākusies meža attīstības pamatnostādņu apspriešana

22. septembrī Zemkopības ministrija sākusi ilgi gaidīto meža attīstības pamatnostādņu apspriešanu. Iepriekšējām pamatnostādnēm “derīguma termiņš” beidzās 2020. gadā, tāpēc šis dokuments ir ilgi gaidīts. Jau piecus gadus meža nozare strādā un valsts līmenī tiek pieņemti mežam un sabiedrībai svarīgi lēmumi bez stratēģiju pamatojoša dokumenta. Arī LDF iepriekš jau ir norādījis, ka šīs pamatnostādnes ir nepieciešams izstrādāt un apstiprināt, pirms tiek virzīti tālāki likumu un noteikumu grozījumi saistībā ar mežu.

Tagad pamatnostādņu priekšlikums ir publicēts un Latvijas Dabas fonds, tajā ieskatoties secina – ne viss, kas nāk ilgi, nāk labi. Gan nozares pārstāvji, gan sociālie partneri, gan vides organizācijas gaidīja, ka jaunās pamatnostādnes pēc piecu gadu gatavošanās būs izsvērtas, pamatotas un kvalitatīvi sagatavotas. Vēl pavasarī un vasarā dažādos sarunu formātos tika apstiprināts, ka pie pamatnostādnēm tiek strādāts un ka būs aicinājums iesaistīties to veidošanā. Tomēr pretēji cerētajam, ne vides NVO, ne arī plašāki nozares pārstāvji un būtiskas iesaistītās puses, kuru darbu skar pamatnostādņu saturs, to satura sagatavošanā vai pat aplūkošanā nav bijuši klāt. Šobrīd atliek cerēt, ka publiskās apspriešanas rezultātā saņemtie ieteikumi tiks rūpīgi izskatīti, kopīgi apspriesti un integrēti gala versijā.

Pozitīvākais jauno pamatnostādņu projektā ir publiskās apspriešanas laiks – tai doti gandrīz divi mēneši, kas ir ne vien atbilstoši šāda mēroga stratēģiskam dokumentam, bet dod reālu iespēju iesaistīties plašākiem sabiedrības pārstāvjiem un rūpīgi caurskatīt piedāvāto informāciju. Tomēr jāatzīmē, ka Zemkopības ministrija nav izmantojusi iespēju viedokļus par plānošanas dokumentu iesniegt caur Tiesību aktu portālu, kas nodrošinātu apspriešanas caurspīdīgumu, tā vietā aicinot sūtīt e-pasta vēstules. Latvijas Dabas fonds līdz ar citām vides aizsardzības organizācijām un ekspertiem, kurus apvieno iniciatīva Zaļais barometrs iedziļināsies pamatnostādņu projekta saturā un sniegs priekšlikumus tā uzlabošanai. Jau šobrīd redzam, ka, salīdzinot ar iepriekšējām meža nozares pamatnostādnēm, piedāvātais dokuments atpaliek kvalitātē un konkrētībā. Tajā trūkst atsauču uz datiem un atzītiem zinātniskiem rakstiem, kas pamatotu izvēlētos soļus. Trūkst arī konkrēti sasniedzamu, novērtējamu mērķindikatoru un dokumentā ir faktoloģiskas neprecizitātes. Saturiski pamatnostādnēs tiek apstiprināta drīzāk iesākta, vēl šobrīd ērta trajektorija, nevis parādīta stratēģiska gatavība pārveidoties un izmantot tās iespējas, kas mežu nozari padarītu patiesi ilgtspējīgu un starptautiskā mērogā atzītu.

Šīs pamatnostādnes ir būtiskas visai sabiedrībai. Lai arī uzskati par ideālo rīcību dažādām iesaistītajām pusēm var atšķirties, mūsu kopīgais mērķis ir ilgtermiņā labklājīga, droša un atbildīga valsts. Raizēs par Latvijas meža nozares ieņemtā kursa atbilstību šādam mērķim vides organizācijas agrāk šajā gadā lūdza vēstulē Latvijas Bankai sniegt savu analīzi šajā jautājumā. Ar Latvijas Bankas atļauju piedāvājam iepazīties ar atbildes vēstuli. Kā norāda Latvijas Banka – nepārdomāti lēmumi var radīt nopietnas ekonomiskas sekas, tai skaitā negatīvi ietekmēt sabiedrību, pašu nozari un radīt riskus nākotnes izaugsmei. Latvija varētu būt paraugs tādai meža apsaimniekošanai, kas reizē vairo labklājību, ir tālredzīga un spēcina dabas daudzveidības tīklu. To var veicināt tādas meža nozares pamatnostādnēs, kas augstu vērtē pilnvērtīgu dialogu, plašo Latvijas ekspertu kapitālu un dabu kā mūsu dzīvības, noturības un ekonomikas pamatu.