Jau četrpadsmito gadu Latvijas Dabas fonda putnu tiešraides piesaistīja un aizrāva skatītājus visā pasaulē, tuvplānā parādot dažādu putnu dzīvi no ligzdošanas sākuma līdz mazuļu izlidošanas brīdim. Šogad vērotāji, kuru skatījumu skaits sezonas laikā pārsniedza 6 miljonus, varēja sekot līdzi norisēm 13 ligzdās un priecāties par 26 jauno putnu došanos pasaulē. Iespēju skatīties tiešraides nodrošina sabiedrības atbalsts – skatītāju ziedojumi, savukārt 4G tīklu pārraides kvalitātei – tiešraižu atbalstītājs LMT.

“Putnu tiešraides jau kļuvušas par daļu Latvijas un arī citu valstu putnu interesentu dzīves, tā veidojot labāku izpratni par dabas procesiem. Diemžēl šobrīd putniem un dabai kopumā visā pasaulē un arī Latvijā klājas arvien grūtāk, jo dabas daudzveidība turpina samazināties. Tāpēc cilvēku izpratnei un arī vēlmei rīkoties dabas labā ir vēl lielāka nozīme, un mēs ceram, ka tiešraides te palīdz,” saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs.

Pašas populārākās ligzdas statusu saglabāja un visvairāk skatījumus (2,5 miljoni) piesaistīja jūras ērgļu mājoklis Durbē, kurā ligzdoja kopš 2017. gada pazīstamā mātīte Milda. Mildas partneris jau no pagājušā gada ir tēviņš Zorro (Zoris), un viņi kopā šogad ligzdā izaudzināja divus mazuļus – Leo un Neo. Neskatoties uz to, ka mazuļi jūnija sākumā parūpējās par kameras lēcas necaurredzamību, to aizķēzot, skatītāji turpināja sekot līdzi notikumiem. Šo ligzdu tiešraidē var vērot visu gadu, jo jūras ērgļi ik pa laikam to apmeklē arī laikā ārpus ligzdošanas sezonas, turklāt ligzdā var novērot arī citus viesus.

Jaunais jūras ērglis Neo.

Jau piekto gadu LDF sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā, un šī ir kļuvusi par otro skatītāko tiešraidi. Šogad, līdzīgi kā vairumā iepriekšējo gadu, ligzdošana bija sekmīga – tika izdētas piecas olas, tās visas arī izšķīlās, bet izdzīvoja un ligzdu atstāja trīs mazuļi.

Baltie stārķi Tukuma novadā savā ligzdā pavasarī piedzīvoja sniegu.

Zivjērgļu ligzdā Kurzemē šogad tika izdētas trīs olas, tomēr ligzdu atstāja tikai viens mazulis, kurš tika apgredzenos un pirmajā lidojumā devās jūlija otrajā pusē.

Zivjērgļi iekārto ligzdu.

Arī mazo ērgļu ligzdā bērzā šogad atgriezās skatītājiem jau pazīstamais pāris un tur – kā jau mazajiem ērgļiem ierasts, tika izaudzināts viens jaunais putns. Mazo ērgļu ligzdā eglē arī atgriezās iepriekšējie saimnieki un izaudzināja vienu mazuli. Mazie ērgļi septembra sākumā dodas uz ziemošanas vietām Āfrikā un ceļā var pavadīt pat 11 000 kilometru.

Mazo ērgļu ligzda eglē.

Otro sezonu skatītāji varēja sekot līdzi lauku piekūnu ligzdošanai būrī Skrīveru apkaimē, kur šogad izauga seši jaunie putni. Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā un  ligzdas apkārtni tas pamet salīdzinoši vēlu – septembra beigās.

Lauku piekūni būrī.

Ligzdošanu neuzsāka melnie stārķi Ogres novadā, jo pāris izveidojās pārāk vēlu sezonā, tāpat arī melno stārķu ligzdā Rīgas mežos ligzdošana netika uzsākta, jo nebija pastāvīgu iemītnieku. 

Melnie stārķi Rīgas mežos.

Jau vairākus gadus sadarbībā ar Cēsu pili, LDF straumē tiešsaistē norises svīru būrī. Šis Latvijas ainavai tik raksturīgais putns pie mums uzturas tikai trīs mēnešus – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tāpēc svīru mājas sniegtās ērtības pirms pašām saimniecēm izmantoja mājas strazdu pāris, kura trīs jaunie putni veiksmīgi izlidoja maija beigās. Interesanti, ka dažas dienas strazdi dalīja mājokli ar svīrēm.

Svīru būra iekšskats.

Vistu vanagi Zemgalē izaudzināja divus jaunos putnus, savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā ligzdojošie – četrus, kuri arī šosezon tika apgredzenoti, tādēļ ļoti iespējams, ka par viņu gaitām varēsim uzzināt arī nākotnē.

Vistu vanagu gredzenošana BKUS teritorijā.

Melnās klijas ligzdā šogad iemājoja peļu klijāns, tādējādi piesakot putnu tiešraižu klāstā jaunu sugu. Peļu klijāni izaudzināja divus jaunos putnus, kuri izlidoja jūlija pirmajā pusē.

Peļu klijāns ligzdā mielojas ar peli.

Aprīlī LDF ekspertiem izdevās atrast lielā dumpja ligzdu un uzstādīt pie tās tiešraides sistēmu, kas ļāva ieskatīties šī reti redzamā ūdens putna dzīvē. Kameras uzstādīšanas brīdī ligzdā bija piecas olas, izdzīvoja divi mazuļi, kas maija beigās atstāja ligzdu un devās patstāvīgi iegūt barību.

Lielā dumpja mātīte ar mazuļiem.

Putnu tiešraides var vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapāYouTube kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā. 

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros. 4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.  

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.