Latvijas Dabas fonds sadarbosies ar AS “Augstsprieguma tīkls” un veidos pilsētas pļavas

Sniedzot pienesumu dabas daudzveidības saglabāšanā un attīstībā AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF) veidos pilsētas pļavas 1800 kvadrātmetru platībā apakšstacijās Rīgā un Mārupē. Veiksmīgi īstenojot šo pilotprojektu, AST vērtēs iespēju pilsētas pļavas veidot arī citās savās apakšstacijās visā Latvijā.

Gan Latvijā, gan arī pasaulē dabisko pļavu platības samazinās – pirms simt gadiem dabiskās pļavas klāja 30% Latvijas teritorijas, šobrīd pāri ir palikuši vien 0,9%. To kopējā platība pēc projekta “Dabas skaitīšana” rezultātiem aizņem vien ~ 60 000 ha[1]. Samazinoties dabisko pļavu platībām, vienlaikus pieaug urbāno teritoriju loma dabas daudzveidības saglabāšanā. Pilsētas pļavas kļūst par vietējo savvaļas augu patvēruma vietām, piesaista apputeksnētājus, nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus – ūdens attīrīšanu, gaisa uzlabošanu, temperatūras regulāciju un lietusūdens uztveršanu un attīrīšanu, kā arī bagātina pilsētas ainavu.

“Mūsu pamatdarbības fokusā ir elektroenerģijas pieejamība, investējot elektroenerģijas pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā, tai skaitā pieslēdzot tīklam atjaunīgos energoresursus. Vienlaikus raugāmies, lai visos ikdienas procesos mūsu darbība atbilst ilgtspējas principiem, tai skaitā veicinot vides ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Pilsētas pļavu projekts ir viens no piemēriem, kā, īstenojot izmaiņas apakšstaciju apsaimniekošanā, varam sniegt papildus pievienoto vērtību apkārtējai videi,” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

“Šobrīd apakšstaciju “Bišuciems” un “Stīpnieki” teritorija tiek sagatavota pilsētas pļavu izveidei. Atbilstoši LDF ekspertu ieteikumiem, pēc diviem līdz trīs gadiem teritorijā varēs sēt Latvijas ainavai raksturīgās augu sugas”, informēja AST vides inženiere Dace Svaža.

Kā liecina LDF informācija, pilsētas pļavas ir zālājs, kurā dominē vietējas izcelsmes, daudzgadīgi savvaļas augi, un kas tiek apsaimniekota ar mērķi vairot dabas daudzveidību pilsētā. Dabiskā pļavā vienā kvadrātmetrā pļavas var būt līdz pat 50 augu sugu. Tas ir vairāk nekā vienā kvadrātmetrā tropiskā meža. Un, lai arī pilsētas pļavas patlaban nespēj sasniegt tik apjomīgu augu sugu daudzumu, tās ir nozīmīgas mūsu savvaļas augu un pārējās dabas daudzveidības saglabāšanā. Lielāka augu daudzveidība piesaista tonnām kukaiņu, dod mājvietu pļavas putnu sugām, neskaitāmām sīkbūtnēm un augsnes organismiem. Pilsētas pļava ir ekosistēma, kas rūpējas par ūdens regulāciju, noglabā augsnē ogļskābo gāzi un palīdz mazināt klimata pārmaiņas.

“Ir apsveicami, ka arvien lielāka sabiedrības daļa pievērš uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai – kā individuālā tā arī pašvaldību līmenī. Tagad arī uzņēmumi un citas juridiskas personas pievēršas dabas daudzveidību veicinošām praksēm. Rādot piemēru, kā ar apzinātu apsaimniekošanu tiek nodrošināta arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Arī ražojošas un industriālas platības var kļūt par dabas sastāvdaļu – gluži tāpat kā tas ir bijis pirms industriālā laikmeta, ” norāda  LDF eksperte Rūta Sniedze – Kretalova.

[1] https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/dabas-skaitisanas-dati-latvija-vissliktak-sobrid-klajas-zalajiem-ari-parejam-biotopu-grupam-nepieciesama-pardomata-ilgtermina-apsaimniekosana