Latvijas vides organizācijas: atbalstām vēja enerģiju, taču ne uz dabas rēķina

Vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai ir jābūt atbildīgai un tā nedrīkst notikt uz dabas vērtību rēķina, uzsver Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”. Organizāciju kopējā pozīcija par vēja enerģijas ieguvi Latvijā aicina politikas veidotājus, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt atbildīgu vēja enerģijas attīstību, kas respektē dabas vērtības un ietekmi uz sabiedrību.

Vēja enerģijas loma Latvijas ceļā uz enerģētisko neatkarību un klimata mērķu sasniegšanu ir nenoliedzama. Atjaunīgie energoresursi, tostarp vēja enerģija, Latvijas gadījumā ir kritiski svarīgi enerģētiskajai pašpietiekamībai. Vēja enerģijas attīstība veicina ekonomisko un politisko neatkarību, kā arī valsts drošību, stiprinot noturību gan militārās, gan klimatiskās krīzēs. Taču pēdējā laikā strauji pieņemtie vērienīgie lēmumi vēja enerģijas infrastruktūras attīstībā notikuši vienlaikus ar dažādu sabiedrības grupu pretestību, izsaucot asu viedokļu apmaiņu. Izgaismojas gan nepilnības plānošanas procesā, gan iespējami uzlabojumi sabiedrības līdzdalībā. Nepārdomāta un īstermiņā plānota infrastruktūras attīstība apdraud gan dabas vērtības un ekosistēmu stabilitāti, gan sabiedrības uzticēšanos pārejai uz atjaunīgo enerģiju.

“Vēja elektrostacijas nedrīkst attīstīt uz dabas rēķina. Ir pietiekami daudz iespēju nodrošināt atjaunīgo resursu izmantošanu, vienlaikus nekaitējot Latvijas dabai. Šī brīža vēja parku attīstības virziens mežos, mūsuprāt, ir viens no sliktākajiem variantiem,” uzsver vides organizāciju vienotās pozīcijas autori – Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Ar šo pozīciju organizācijas aicina uz līdzsvarotu, stratēģisku, zināšanās balstītu un caurspīdīgu vēja parku attīstību, kas saskaņota ar vides aizsardzības un sabiedrības iesaistes principiem.

Organizācijas izvirza vairākus priekšlikumus vēja enerģijas attīstībai, tostarp:

• Nepieļaut vēja parku būvniecību aizsargājamās dabas teritorijās, tostarp Natura 2000 teritorijās, ES nozīmes īpaši aizsargājamos biotopos, īpaši aizsargājamo sugu atradnēs un dzīvotnēs, putniem nozīmīgās vietās, dabiskos meža biotopos un citās bioloģiski vērtīgās ekosistēmās, kā arī tām piegulošajās teritorijās, kurās ir sagaidāma tieša, nelabvēlīga ietekme no elektrostaciju izbūves.
• Attīstīt projektus galvenokārt degradētās vai antropogēni ietekmētās teritorijās, piemēram, intensīvās lauksaimniecības platībās. Pašreizējā situācijā vēja parku būvniecību meža zemēs neatbalstām;
• Ievērot sabiedrības līdzdalību pēc būtības, to ieviešot jau attīstības sākumposmā un sniedzot iedzīvotājiem skaidru informāciju par iespējamiem ieguvumiem, riskiem un kompensācijām;
• Nodrošināt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu – nodrošināt publisku pieejamību visiem plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentiem, lai lēmumu pieņemšana būtu skaidra un uzticama.

Latvijā vērojama pieaugoša spriedze starp nepieciešamību strauji vairot atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas valstī, nepietiekami visaptverošu stratēģisko plānošanu valstī un sabiedrības prasību pēc dabas aizsardzības un taisnīguma, bet vietumis arī pilnīgu vēja parku noraidījumu. Situācija parāda, ka plānošanā ir iespējami uzlabojumi: šobrīd vēja enerģija ir saspīlējumu iemesls, taču tā varētu būt vienojošs ilgtspējīgākas un drošākas nākotnes attīstības dzinējspēks. Nerespektējot dabas vērtības un pilnvērtīgi neiekļaujot iedzīvotājus attīstības procesā, riskējam vājināt savu nākotnes ilgtspēju un noturību.

“Latvija var un tai ir jāattīsta vēja enerģija – taču atbildīgi, pārdomāti un cieņpilni pret dabu un sabiedrību,” pauž pozīcijas autori.

Pozīcijas pilns izklāsts pieejams šeit.