Latvijas vides organizāciju vienotā pozīcija par vēja enerģijas ieguvi Latvijā
Vēja enerģijas ieguve ir nozīmīga siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, taču tās infrastruktūras attīstība jāīsteno atbildīgi.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešama stratēģiskā un zināšanās balstītā pieeja. Vides organizācijas uzsver: nepieciešams rūpīgi izvērtēt vēja parku ietekmi uz vidi un sabiedrību. Projektu īstenošanā sabiedrības aktīvai un kvalitatīvai līdzdalībai ir būtiska loma – tikai sadarbojoties un kopīgi uzņemoties atbildību, Latvija varēs saglabāt savu dabas mantojumu, sasniegt klimata mērķus un veicināt pašpietiekamību un drošību nākamajām paaudzēm.
Šī pozīcija ir Latvijas vides organizāciju apvienības “Zaļais barometrs” (Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija) aicinājums politikas veidotājiem, uzņēmējiem un sabiedrībai atbalstīt atbildīgu vēja enerģijas infrastruktūras attīstību, kas respektē dabas vērtības un sabiedrības viedokli.
- Vēja enerģijas ieguve ir būtiska klimata pārmaiņu mazināšanai un Latvijas enerģētiskās neatkarības mērķu sasniegšanai. Tomēr enerģētikas pārejai ir jānotiek tādā veidā, kas rada iespējami mazāku kaitējumu dabas vērtībām un ainavai.
- Valsts mērogā ir nepieciešams enerģētiskajās vajadzībās pamatots ilgtermiņa plāns un telpiskais plānojums vēja parku attīstībai, kuram veikts kvalitatīvs stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un ņemtas vērā realizācijas kumulatīvās ietekmes uz vidi.
- Ir rūpīgi jāizvērtē projektu ietekme uz dabas daudzveidību, ainavu un sociālajiem faktoriem pirms to attīstības. Attīstot vairākus vēja parkus vienuviet, ir obligāti jāņem vērā to kumulatīvā ietekme uz dabu un sabiedrību, kas var būt lielāka nekā atsevišķu projektu ietekme.
- Lai pilnveidotu zināšanas par dabas vērtībām un identificētu teritorijas, kurās vēja parki radītu vismazāko ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ir jāīsteno ekoloģiskā jutīguma kartēšana sauszemē un jūras teritorijās. Vēja parku attīstībā jāņem vērā šo pētniecības projektu rezultāti.
- Vēja elektrostacijas nedrīkst izbūvēt aizsargājamās dabas teritorijās, tostarp Natura 2000 teritorijās, Latvijas un ES nozīmes īpaši aizsargājamos biotopos, īpaši aizsargājamo sugu atradnēs un dzīvotnēs, putniem nozīmīgās vietās, dabiskos meža biotopos un citās bioloģiski vērtīgās ekosistēmās, teritorijās, kas nodrošina ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam īstenošanu, kā arī tām piegulošajās teritorijās, kurās ir sagaidāma tieša, nelabvēlīga ietekme no elektrostaciju izbūves.
- Jāievieš juridiski saistošas aizsardzības normas, kas nepieļautu vēja parku infrastruktūras izbūvi aizsargājamās un/vai bioloģiski vērtīgajās ekosistēmās, tostarp ES nozīmes aizsargājamos biotopos, un tajās īpaši ir jāuzsver bioloģiski vērtīgu mežu izciršanas un sugu atradņu iznīcināšanas nepieļaujamība.
- Vēja parku attīstībai prioritāri jāizmanto antropogēni ietekmētas (degradētas) platības sauszemē – maksimāli jāizvairās no jaunu teritoriju degradēšanas un atmežošanas. Kopumā nav atbalstāma vēja parku būvniecība meža zemēs. Atkrastes vēja parki ir atbalstāmi to efektivitātes dēļ, bet vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai jūrā jābalstās uz ietekmes uz vidi novērtējumu, novēršot būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz ūdensputniem un jūras ekosistēmām.
- Lai mazinātu riskus dažādām sugām, jāievēro sertificētu sugu un biotopu aizsardzības ekspertu rekomendācijas. Putnu un sikspārņu aizsardzībai vēja parkos jāievieš inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, turbīnu spārnu iekrāsojums, video un akustiskie sensori, vēja turbīnu apturēšana sugu migrācijas laikā. Jāpielieto labākās prakses nelabvēlīgo ietekmju mazināšanai būvniecības, ekspluatācijas, tehniskās apkopes un demontāžas laikā.
- Atjaunīgās enerģijas projektos jāievieš dabai labvēlīgi risinājumi: vienlaikus ar infrastruktūras izbūvi un tās nelabvēlīgo ietekmju mazināšanu ir jāīsteno dabas atjaunošanas pasākumi un jāveicina ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas prakses.
- Jāveic ilgtermiņa monitorings un uzraudzība. Datu vākšanai jābūt zinātniski pamatotai un, balstoties uz monitoringa rezultātiem, attiecīgi jāpielāgo vēja elektrostaciju ekspluatācija. Gadījumos, ja monitorings uzrāda būtisku negatīvu ietekmi, darbība ir jāpārskata.
- Jānodrošina efektīva un savlaicīga vietējo kopienu iesaiste un informēšana par plānotajiem vēja parkiem, tostarp sociālekonomiskajiem ieguvumiem un kompensāciju mehānismiem. Komunikācija un tiešas līdzdalības iespējas ir jānodrošina jau sākotnēji, pirms uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums.
- Vēja parka plānošanas un būvniecības procesam ir jābūt caurspīdīgam, nodrošinot publisku pieejamību visiem plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentiem, lai lēmumu pieņemšana būtu skaidra un uzticama.
Vēja enerģijas attīstība Latvijā var būt ilgtspējīga: tai jānotiek, pilnībā respektējot dabas vērtības, un visos plānošanas un attīstības posmos jāintegrē stingri dabas aizsardzības principi un jāņem vērā sabiedrības intereses.
Rīga, 2025. gada maijs.
