Tiešraide

Latvijas Dabas fonds jau septīto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. 2017. gadā tiešraidē varēja vērot sešas ligzdas - ūpju, zivjērgļu, jūras ērgļu, vistu vanagu, melno stārķu un lielā dumpja ligzdu. 2018. gadā gaidāmi vairāki jaunumi - sekojiet līdzi mūsu ziņām!
 
Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem. Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

Visas tiešraides kameras vienā logā

Aktuālie notikumi ligzdās
 

 


MAZAIS ĒRGLIS (Clanga pomarina) TIEŠRAIDE DARBOJAS!

 

Ligzda Kurzemē, pie kuras novietota tiešraides kamera, ir atrasta 2017. gada jūlijā. Pagājušajā vasarā tajā redzēts viens jaunais putns, tomēr ligzdošana nebija sekmīga un jaunais ērglis gāja bojā īsi pirms ligzdas atstāšanas. Pēc ligzdas uzbūves var spriest, ka mazais ērglis šo ligzdošanas vietu izmantojis jau ilgi. Interesanti ir tas, ka ligzda novietota ļoti zemu eglē – tik zemu ligzda var atrasties tikai vietās, kas ir ilgstoši netraucētas. Ligzda ir būvēta uz resna egles zara aptuveni metru no stumbra, tā ir cieši piespiedusies blakus kokam – apsei un, par spīti zemajam novietojumam, no zemes ir grūti saskatāma. Ligzdas koks atrodas aptuveni 50 metru attālumā no lauka malas.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam un Jānim Jansonam!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 


 

MAZAIS ĒRGLIS (Clanga pomarinaZemgale. TIEŠRAIDE DARBOJAS!

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


ŪPIS (Bubo bubo) TIEŠRAIDE DARBOJAS! 

Tiešraides kamera novietota pie ligzdas, kas atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Tiešraidei tika izvēlēta Jura Lipsberga uzbūvēta mākslīgā ligzda Kurzemē, kurā kopš 2013. gada norit sekmīga ūpja ligzdošana. Tiešraide sākās 2017. gada 27. martā – ūpju māte, dēvēta par Bo kundzi, jau perēja olas. Visas trīs olas izšķīlās 23.-25. aprīlī, un skatītāji varēja sekot līdzi, kā ūpēni no sīkiem baltiem kamoliņiem divu mēnešu laikā izaug par lieliem un spēcīgiem putniem. Interesanta bija mazuļu ēdienkarte – starp laučiem un vārnēniem tiem tika arī lielais baltais gārnis un glodene. Pirmais mazulis ligzdu strauji pameta jau 11. jūnijā, savukārt abi pārējie tajā uzkavējās ievērojami ilgāk – līdz 22. jūnijam, pēdējā laikā pārvietojoties pa apkārtējiem zariem un atkal no jauna atgriežoties ligzdā.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir arī ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, līdz ar to pētnieki ūpju dzīves norisēs var ieskatīties ļoti precīzi. Diennakts krēslainajā laikā kamera darbojas ar palēninātu ekspozīciju, tā ļaujot turpināt novērot putnus. 

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla) Durbe TIEŠRAIDE DARBOJAS!

Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

2016. gada sākumā situācija ligzdā bija mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe gada sākumā no ligzdas nozuda un par tās piederību aizsākās intensīvi konflikti. Ligzdošana šajā gadā tā arī netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumu – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

2016. gada rudenī un ziemā Durbes ligzdas saimnieki bija jūras ērgļi Vents un Šilute, kuri cītīgi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanas darbiem, kas viesa cerības uz veiksmīgu ligzdošanu 2017. gada pavasarī. Diemžēl kopš 27. janvāra ligzdā vairs netika redzēta jūras ērgļu mātīte Šilute - par viņas pazušanas iemesliem var izteikt tikai minējumus. Aptuveni pēc divām nedēļām ligzdu pameta arī Vents. Vēlāk ligzdā nomainījās pārsteidzoši daudz dažādu jūras ērgļu, nereti notiekot arī asākām sadursmēm starp konkurentiem. No 2017. gada februāra beigām kādu laiku ligzdā saimniekoja pieaudzis tēviņš ar jaunu mātīti, bet martā šo pāri nomainīja cits – Raimis un Milda. Tomēr ligzdā bija nemierīgi, to apmeklēja arī citi jūras ērgļi, un ligzdošanas sākšanai jau bija par vēlu. Raimis un Milda visu atlikušo pavasari un vasaru regulāri uzkavējās ligzdā, sargāja to no citiem putniem un, tuvojoties rudenim, laboja un pušķoja ar zaļiem zariem. Marta beigās ligzdā jau ir divas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.
 


JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla) Ziemeļkurzemē TIEŠRAIDE DARBOJAS!

Ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā ligzdošanas teritorijā, kas zināma jau kopš 2013. gada. Pirmā ligzda atradās izcirtumā atstātā vecā, līkā un iztrupējušā apsē, šajā vietā ērgļi sekmīgi ligzdoja divus gadus. 2014. gada oktobrī ligzdas koks nokrita, un putni pārvācās aptuveni 80 metrus tālāk, uzbūvējot ligzdu vecas priedes galotnē. Divu gadu laikā, kad tika apdzīvota šī ligzda, mazuļi netika izvesti ne reizi, un 2017. gadā jūras ērgļi uzbūvēja jaunu ligzdu aptuveni 300 metrus tālāk. Šoreiz putni izvēlējās vecu osi, ligzdu uzbūvējot vienā no galotnes žuburiem. Jau pirmajā gadā ligzdošana šajā vietā bija sekmīga, maija beigās te konstatēti divi jaunie putni.

Tiešsaistes kameras sistēma pie šīs ligzdas tika uzstādīta 2018. gada sākumā, naktī no 21. uz 22. janvāri. Abi jūras ērgļi ligzdu aktīvi sāka apmeklēt tikai martā. Abi ligzdas saimnieki ir negredzenoti, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Jānis Kažotnieks. Palīdzību tās uzturēšanā ir snieguši Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis.
 


VISTU VANAGS (Accipiter gentilis) TIEŠRAIDE DARBOJAS!

Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. Abi pieaugušie putni ligzdu neregulāri apmeklēja arī rudenī un ziemā.

2017. gada februārī un martā jau bija vērojams, kā vanagu pāris gatavojas ligzdošanai – centīgi labo ligzdu. Mātīte Margo laikā no 24. marta līdz 4. aprīlim izdēja piecas olas. 5. maijā, vienas dienas laikā, izšķīlās trīs mazuļi, savukārt pārējās divas olas palika nešķīlušās. Visi trīs jaunie putni izauga, no 9. jūnija sāka pārvietoties pa zariem ap ligzdu, un jūnija vidū jau lidoja uz ligzdu tikai, lai paēstu. Arī jūlijā un augusta sākumā jaunie vanagi ik pa laikam bija redzami ligzdā. 

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.
 


MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra) Siguldas novadā. TIEŠRAIDE DARBOJAS!

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Tiešraides kamera pie šīs ligzdas uzstādīta 2015. gadā, kad ligzdā tikai izaudzināti divi stārķēni, no kuriem viens (Upene) tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem varēja sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv. Arī 2016. gadā ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi.

2017. gada marta sākumā tika secināts, ka ziemā ligzdas kokam nolūzis liels zars, kas krītot ir nolauzis vienu no ligzdu balstošajiem zariem, turklāt palicis iekāries ligzdā. 5. martā ornitologi ar profesionāla arborista Rolanda Kāpostiņa palīdzību veica koka apsekošanu un zars tika nozāģēts, lai stārķi, atgriežoties no ziemošanas vietām, varētu arī šajā sezonā uzsākt ligzdošanu. Melnie stārķi no ziemošanas vietām Latvijā atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā. Tomēr ligzdošana 2017. gadā nenotika. Tēviņš, kas visdrīzāk bija iepriekšējā gadā šeit ligzdojušais Ozols, atlidoja laicīgi, 1. aprīlī, un aizņēma ligzdu. Neskatoties uz centīgu ligzdas atjaunošanu, tās izklāšanu ar iespaidīgu sūnu kārtu, neatlaidīgu saukšanu un izrādīšanos, stārķis partneri tā arī nesagaidīja. Aprīlī bija vērojami vairāki gadījumi, kad ligzdu apciemoja cits vai pat divi citi stārķi. No 1. līdz 14. maijam ligzdā uzturējās mātīte, bija arī pārošanās mēģinājumi, tomēr ligzdošanas sākšanai jau bija par vēlu. Līdz pat 25. jūlijam tēviņš gandrīz katru dienu apmeklēja ligzdu, un arī augusta sākumā tas pāris reizes vēl tika redzēts ligzdā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Māris Strazds. Palīdzību sistēmas uzturēšanā ir sniedzis Jānis Kažotnieks un Torbens Langers (Torben Langer).


ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus) TIEŠRAIDE DARBOJAS!

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gada tiešraide sākās šī gada 27. martā, un 29. martā ligzdā ielaidās pirmais zivjērglis. Turpmākajās dienās ligzdu apmeklēja vairāki zivjērgļi, bet no aprīļa sākuma varējām vērot pāri, kas gatavojās ligzdošanai – atjaunoja ligzdu un pārojās. No 27. aprīļa līdz 4. maijam zivjērgļu māte Tīna izdēja trīs olas. Lai gan maija pirmajā pusē bija ļoti auksti rīti un 9. maijā pat dziļš sniegs ligzdā, zivjērgļi veiksmīgi izperēja visas trīs olas. Mazuļi šķīlās laikā no 5. līdz 8. jūnijam. 30. jūnijā jaunāko mazuli aiznesa jūras ērglis, un līdz izlidošanas laikam izauga tikai divi mazuļi. Kopš 30. jūlija abi jaunie ērgļi regulāri devās izlidojumos no ligzdas. Pēdējo reizi viens no mazuļiem ligzdā tika redzēts 15. septembrī. Ik pa laikam ligzdu apmeklēja arī citi zivjērgļi.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.

 

ATBALSTĪTĀJI

Liels paldies visiem privātajiem ziedotājiem!

Datu pārraide: Finansiālais atbalsts un 4G rūteri: Sistēmas konfigurācija:

Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem