Zaļais Barometrs

 

Zaļais Barometrs ir Latvijas Dabas fonda iniciatīva, kuras mērķis ir uzraudzīt un vērtēt politiskās norises saistībā ar dabas un vides jautājumiem, rosināt diskusijas par dabas un vides problēmām politikas veidotāju vidū un panākt šo jautājumu iekļaušanu Latvijas politikas veidotāju un partiju dienaskārtībā. 

Iniciatīvu sākām 2018. gadā, pirms 13. Saeimas vēlēšanām. 

Zaļā Barometra aicinājums Latvijas politiskajām partijām – būvēsim tādu valsti, kas nedzīvo uz nākamo paaudžu rēķina

Valsts attīstību varam mērīt dažādām mērauklām. Latvijas Dabas fonds aicina par Latvijas attīstību domāt ilgtspējīgi – ne tikai par to, CIK līdzekļu ienāk mūsu valstī, bet arī – KĀ tie rodas un kādu ietekmi tie rada. Vai ienākumi rodas no augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu pārdošanas un kvalificēta darbaspēka, vai, izpārdodot mūsu mežus, purvus un citus resursus?

Sabiedriskās domas aptaujas rāda – 93% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dabas aizsardzība ir svarīga, un 70% uzskata, ka valdība nedara pietiekami, lai aizsargātu dabu. Tātad – politiskās partijas līdz šim nav īpaši ņēmušas vērā sabiedrības pieprasījumu, un jau gadiem zaļie jautājumi politiskajā dienaskārtībā paliek novārtā.

Latvijas Dabas fonds aicina partijas savas darbības programmas 13. Saeimai balstīt ilgtspējas principā, kas nozīmē to, ka atstājam nākamajām paaudzēm ne mazāk resursu kā saņēmām no saviem priekštečiem. Ilgtspējas princips rosina rūpēties par Latvijas dabas kapitāla nenoplicināšanu un paredz saudzīgu attieksmi pret dabas vērtībām, no kurām atkarīga mūsu valsts ekonomika un identitāte, cilvēku labklājība un dzīves kvalitāte. Tas vērsts uz vides, ekonomisko, sociālo interešu un vajadzību līdzsvarošanu. Dabas kapitāla saglabāšanu paredz arī Latvijas attīstības stratēģiskie dokumenti un Satversme.

Zaļā Barometra 12 rīcības punkti

Aicinām Latvijas politiskās partijas:

    1. Atbalstīt tādu uzņēmējdarbību, kas veicina resursu ilgtspējīgu un saudzīgu izmantošanu. Tas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas, samazināt resursu patēriņu un saglabāt dabas daudzveidību.

  • Pārdalīt nodokļu slogu no darbaspēka uz resursu patēriņu.
  • Atbalstīt aprites ekonomiku un resursu izmantošanas principu “samazini patēriņu, izmanto atkārtoti, pārstrādā”.
  • Ieviest “piesārņotājs maksā” principu arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
  • Atbalstīt iniciatīvas, kas veicina augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšanu, nekaitējot videi

   2. Apturēt straujo dabas daudzveidības samazināšanos Latvijā.

Rīkoties, lai objektīvi novērtētu, saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu Latvijas dabas resursus – mežus, purvus, ūdeņus, zālājus. Rīkoties, lai saglabātu kritiski apdraudētās dabas vērtības – dabiskos zālājus, vecos mežus un kokus.

   3. Būtiski samazināt pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā.

Ir jāaizliedz tie pesticīdi, kuru izmantošana apdraud dzīvās dabas barības ķēdes un kuri ir kaitīgi cilvēka veselībai. Par pesticīdu izmantošanas radīto kaitējumu atbildību jāuzņemas to lietotājiem.

   4. Atbalstīt tādu Lauku attīstības politiku, kas kalpo ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, saudzīgi izmantojot dabas resursus un saglabājot dabas daudzveidību lauku ainavā.

Nav pieļaujami tādi atbalsta maksājumi, kas tikai teorētiski vērsti vides mērķu sasniegšanai, taču pēc būtības rosina ražošanas intensifikāciju. Atbalstīt tādus ražošanas modeļus, kas saglabā dabas daudzveidību un tradicionālo lauku ainavu, kā, piemēram, ekstensīvas ganību dzīvnieku un bioloģiskās saimniecības.

   5. Saglabāt daudzveidīgus un dabas vērtībām bagātus Latvijas mežus.

Rīkoties, lai saglabātu vecos mežus Latvijas ainavā, apturētu meža ainavas fragmentāciju, un veicinātu meža sociālās nozīmes saglabāšanu (ogas, sēnes, rekreācija). Veidot ekonomiku, kas balstās uz augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu. Atzīt un novērtēt meža nekoksnes vērtību, mežu nozīmi ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā visai Latvijas labklājībai.

   6. Atbalstīt “zaļo infrastruktūru”, kas, pretstatā “pelēkajai infrastruktūrai” nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus.

Piemēram, uzlabo iedzīvotāju  dzīves kvalitāti un veselību, palielina īpašumu vērtību, ļauj ietaupīt ūdens attīrīšanai nepieciešamos līdzekļus, utt. Plānojot infrastruktūras projektus, veicināt zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu izmantošanu. Tā, piemēram palieņu saglabāšanu un atjaunošanu plūdu novēršanai, apstādījumu un mitrāju veidošanu ūdeņu uzkrāšanai un attīrīšanai, vai kukaiņiem, putniem un sikspārņiem draudzīgu parku veidošanu  apdzīvotās vietās.

   7. Saglabāt veselīgas ūdeņu ekosistēmas, nepieļaut to kvalitātes pasliktināšanos un dabisko procesu izjaukšanu, kā arī ar mērķtiecīgiem pasākumiem veicināt ūdeņu ekosistēmu kvalitātes uzlabošanos.

Atjaunot zivju un citu ūdens organismu migrācijas ceļus, kuri izzuduši HES būvniecības rezultātā. Atbalstīt tikai dabai draudzīgus meliorācijas projektus.

   8. Uzlabot kompensāciju sistēmu par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kuri saistīti ar dabas vērtību saglabāšanu.

Veicināt tādu motivējošu mehānismu izstrādi, kas rosina zemes īpašniekus, kuru īpašumā ir nozīmīgas dabas vērtības, saglabāt tās, saņemot par to atbilstošu kompensāciju.

   9. Atbalstīt sabiedrības tiesības iesaistīties būtisku lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dabas resursu (piemēram, valsts mežu, piekrastes un purvu) izmantošanu, jo tie skar visas sabiedrības intereses.

Stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu sabiedrības interešu aizstāvībā, lēmumus par dabas resursu izmantošanu pieņemt caurskatāmi un demokrātiski, iesaistot sabiedrību.

   10. Attīstīt un stiprināt tādu valsts pārvaldi, kas ir efektīva ne tikai finanšu resursu izlietojuma ziņā, bet arī efektīvi veic savas funkcijas, nodrošinot dabas resursu pārvaldību.

Plašāk izmantot iespēju iesaistīt privāto un nevalstisko sektoru dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai.

   11. Veidot un attīstīt tādu Latvijas ainavu, kurā cilvēki saimnieko, respektējot dabas un kultūrvēstures vērtības.

Atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, kas ir galvenie lauku ainavas veidotāji un darba vietu nodrošinātāji laukos. Nodrošināt būtisku ainavas elementu saglabāšanu, it īpaši vecās mājvietas, lielie koki un alejas, akmeņu krāvumi, mitrzemes, upju un ceļu līkumi.

   12. Īstenot klimata pārmaiņas mazinošus pasākumus, samazinot fosilās enerģijas patēriņu, veicinot energoresursu efektīvu izmantošanu, kā arī klimatam un dabai draudzīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas prakses.  Atbalstīt tādu uzņēmējdarbību, kas neveicina negatīvas klimata izmaiņas.

 

ZAĻĀ BAROMETRA VĒRTĒJUMI

Partiju vērtējums pirms 13. Saeimas vēlēšanām, 2018. gada marts 

Partiju programmu vērtējums pirms 13. Saeimas vēlēšanām, 2018. gada oktobris  

Vides organizāciju aicinājums Krišjāņa Kariņa valdībai, 2018. gada novembris 

Vides organizāciju priekšlikumi valdības deklarācijai, 2018. gada novembris 

Partiju programmu vērtējums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, 2019. gada maijs

Apskats par ESAO Latvijas vides raksturlielumu ziņojumu. 2019. gada maijs. 

Zaļais Barometrs: maija un jūnija apskats 2019

Zaļais Barometrs: jūlija apskats 2019

Zaļais Barometrs: ieteikumi jaunajam Rīgas mēram un Domei, 2019. gada augusts

Zaļais Barometrs: ko varam gaidīt no EK nominētā Vides komisāra? 2019. gada septembris

Zaļais Barometrs: Latvijas ziņojuma EK par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli apskats, 2019. gada septembris

Politiķu diskusija par dabas daudzveidības situāciju, 2019. gada oktobris

 

ZAĻĀ BAROMETRA GADA APSKATS

Gadu pēc 13. Saeimas vēlēšanām un pirmā Zaļā Barometra apskata iznākšanas, mēs izvērtējām, kas noticis Latvijas politiskajos procesos katrā no 12 Zaļā Barometra punktiem. Pilnais apskats pieejams šeit!

Iniciatīvu Zaļais Barometrs un šīs sadaļas izveidi atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds par Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.