Nenodarīt būtisku kaitējumu: ceļš uz ilgtspējīgu nākotni un vides aizsardzību
Eiropas Savienībā (ES) pieņemtais princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” (NBK) ir kļuvis par svarīgu mehānismu, kas palīdz nodrošināt, ka publiskās investīcijas nekaitē videi, dabai un klimatam. Sagaidāms, ka nākotnē tam būs aizvien lielāka nozīme nākamajā ES daudzgadu budžetā un banku finansētās investīcijās. Latvijas pieredze rāda, ka principa efektīvai ieviešanai nepieciešams izstrādāt konkrētas vadlīnijas pa nozarēm un attīstīt ciešāku sadarbību starp atbildīgajām iestādēm, investoriem un vides ekspertiem.
Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, biedrība “Zaļā brīvība” un Pasaules dabas fonds – noslēgušas projektu, kura ietvaros veikts principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” izvērtējums ES Atveseļošanas fonda projektos un padziļināti analizētas trīs investīcijas – investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos, kā arī valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanā. Vides organizāciju ziņojumā veikta dokumentu analīze, apkopots investīciju īstenošanā iesaistīto pušu – Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), Valmieras novada pašvaldības un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” – viedoklis un sagatavotas rekomendācijas Eiropas Komisijai par turpmāku NBK principa stiprināšanu ES fondos, kā arī NBK principa tālākai piemērošanai ES fondu investīcijās nacionālā līmenī. Izstrādātās rekomendācijas un ziņojums pieejams ŠEIT
Ziņojumā vides organizācijas secina, ka esošie ietekmes uz vidi novērtējumi un likumu prasības ne vienmēr nodrošina pietiekamu vides aizsardzību, tāpēc princips noteikti ir saglabājams un nākotnē stiprināms. Viens no galvenajiem secinājumiem, kuru palīdzējusi izdarīt investīciju analīze un iesaistīto pušu aptaujāšana, ir nepieciešamība nākotnē ES principa piemērošanu vienādot starp pēc iespējas vairāk ES fondiem un finanšu instrumentiem. Tas ievērojami mazinātu valsts pārvaldes administratīvo slogu, kā arī padarītu daudz skaidrākus nosacījumus finansējuma saņēmējam, kurš (sevišķi valsts pārvaldes, pašvaldības vai valsts uzņēmuma gadījumā) nereti īsteno līdzīga rakstura aktivitātes, izmantojot dažādus ES fondus vai finanšu instrumentus.
Papildus tam, nepieciešams izstrādāt nacionālās vadlīnijas pa nozarēm, lai nodrošinātu saskaņotu NBK principa piemērošanu dažādos ES fondos un nākotnē – arī nacionālā finansējuma izlietojumā. Šādām vadlīnijām vajadzētu koncentrēties uz papildus rīcībām un ietekmi mazinošiem pasākumiem, kas nav šobrīd noteiktas normatīvajos aktos kā obligātas (piemēram, hidroizolācijas prasības ēku būvniecībā vai prasība reciklēt būvniecības atkritumus), pēc iespējas izvairoties no esošo normatīvo aktu prasību dublēšanas. Vadlīnijām arī būtu skaidri jāapraksta, kādos gadījumos projekti var tikt noraidīti, detalizējot prasības konkrētām nozarēm, piemēram, transporta vai enerģētikas jomās. Šobrīd arī ES līmenī norit darbs pie jauna, vienota redzējuma par NBK principa piemērošanu, tāpēc arī vietējām vadlīnijām būtu jābūt saskaņotām un balstītām šajā redzējumā.
Tāpat secināts, ka papildus jāstiprina institūciju kapacitāte un izpratne par principa praktisko pielietojumu. NBK princips nav birokrātiska formalitāte – tā īstenošana ir iespēja veidot ilgtermiņā noturīgu un videi draudzīgu ekonomisko izaugsmi.
Atgādinām, ka principā “nenodarīt būtisku kaitējumu” ietverti seši vides mērķi, ar kuriem finansējamai darbībai vai projektam jābūt saskaņā, lai tas būtu atzīstams par tādu, kas nerada būtisku kaitējumu. Pirmkārt, tas nozīmē, ka paredzētās darbības nerada lielus siltumnīcefekta gāzu izmešus. Otrkārt, tās nerada pretēju efektu rīcībām, kas jau notiek klimata dabas un dabas resursu saglabāšanai (kuras radītu, piemēram, jaunas investīcijas naftas pārstrādē). Tāpat princips paredz to, ka netiek pasliktināta ūdeņu kvalitāte, tiek samazināta atkritumu rašanās un veicināta to otrreizējā pārstrāde, netiek radīts liels gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā arī nerodas būtisks apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai – ekosistēmām, dzīvotnēm un sugām.
Informācija sagatavota projekta “Efektīvs NBK. Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanas, ieviešanas un uzraudzības stiprināšana publisko investīciju projektos” ietvaros, ko finansējis ES Atveseļošanas fonds. Finansētājs nav atbildīgs par ziņojuma saturu, par to ir atbildīgi vienīgi ziņojuma autori.
