ULC mājokļi bezmugurkaulniekiem

Bezmugurkaulnieki – bites, tauriņi, zirnekļi, ērces, vaboles, gliemji un citi – ir sugām bagātākā dzīvnieku valsts daļa gan Latvijā, gan pasaulē. Tie ir dzīvnieki bez mugurkaula, visbiežāk ar sīku ķermeņa izmēru, bet ar lielu īpatņu skaitu, kas apliecina to fundamentālo lomu dažādu dzīvotņu un dzīvības formu pastāvēšanā un funkcionēšanā.

Pilsētas pļavas ir savvaļas augu oāzes ar palielinātu augu sugu daudzveidību un īpašu apsaimniekošanas režīmu, kur augi var ziedēt un piesaistīt kukaiņus un citus organismus. Jo lielāka augu sugu daudzveidība, jo vairāk bezmugurkaulnieku, kas, savukārt, nozīmē veiksmīgāku apputeksnēšanu, sēklu veidošanos un izplatīšanu. Veselīgā ekosistēmā ieguvēji ir visi!

Tāpēc pilsētas pļavās veidojam mājokļus bezmugurkaulniekiem, tādā veidā kompensējot to dabisko dzīvotņu izzušanu un nodrošinot ekoloģiski nepieciešamo kukaiņu daudzumu arī pilsētvidē.

Kāpēc kukaiņi mums ir svarīgi?

Veselīga ekosistēma – tā ir daudzu sugu un dažādu vides apstākļu mijiedarbība, kurai piemīt tai raksturīgās struktūras, procesi un funkcijas. Piemēram, ekosistēma funkcionē tik labi, ka tajā nevar ienākt invazīvās sugas, jo visas ekoloģiskās nišas ir aizņemtas. Veselīgā ekosistēmā neatņemama sastāvdaļa ir dažādi bezmugurkaulnieki – kukaiņi, sliekas, zirnekļi, mitrenes, simtkāji, gliemji un citi dzīvnieki, kurus bieži vien nepamanām.

Miljoniem gadu laikā liela daļa augu un bezmugurkaulnieku, sevišķi kukaiņi, ir kļuvuši atkarīgi cits no cita. Augi sniedz kukaiņiem barību un patvērumu, savukārt kukaiņi veic apputeksnēšanu un sēklu izplatīšanu dabā. Tomēr reizēm ar ziedošiem augiem vien ir par maz, lai kukaiņi varētu eksistēt ekosistēmā.

Tiem ir nepieciešamas dažādas struktūras – mikrodzīvotnes – patvērumam un nākamās paaudzes attīstībai. Piemēram, medus bitei nepieciešams dobums vai dore, lai audzētu nākamo paaudzi, bet vientuļajām bitēm un racējlapsenēm vajadzīga kaila, izsauļota augsne, lai zemē ierīkotu mazām aliņām līdzīgas ligzdas.

Kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem ir nozīmīga loma kultūraugu apputeksnēšanā, kaitēkļu regulācijā, ūdens un augsnes kvalitātes uzlabošanā. Bezmugurkaulnieki noārda atmirušās dzīvnieku, augu un sēņu daļas, pārvēršot tās auglīgā augsnē. Mūsu dārzu raža ir atkarīga no kukaiņiem – bez bezmugurkaulnieku apputeksnētajiem ziediem nebūtu ābolu, ogu, tomātu un citu sulīgu augļu.

Tas, kā mēs šobrīd dzīvojam un saimniekojam, strauji samazina kukaiņu skaitu, jo tiek pārveidotas vai iznīcinātas to dabiskās dzīvotnes. Intensīvajā lauksaimniecībā lietotie insekticīdi noindē ne tikai kultūraugu kaitēkļus, bet arī apputeksnētājus un citus bezmugurkaulniekus. Tāpat pieaug rūpniecības un sadzīves produktu un tehnoloģiju izraisīts piesārņojums, kas apdraud kukaiņu pastāvēšanu un daudzveidību.

Kas ir mājokļi bezmugurkaulniekiem?

Īpaši maz kukaiņu ir apdzīvotās vietās – jo blīvāka apbūve, jo mazāk kukaiņu. Jo vairāk mājokļu un dzīves telpas cilvēkiem, jo mazāk piemērotu dzīvesvietu kukaiņiem. Kā varam palīdzēt? Apdzīvotās vietās var veidot mājokļus jeb speciālas mikrodzīvotnes bezmugurkaulniekiem, tādā veidā kompensējot dzīvotņu izzušanu un nodrošinot ekoloģiski nepieciešamo kukaiņu daudzumu arī pilsētvidē. Kukaiņus pilsētvidē nelabvēlīgi ietekmē arī gaisa, gaismas, elektromagnētiskais piesārņojums un trokšņi, tāpēc mājokļi ir arī patvēruma vietas.

Ja augi visbiežāk nodrošina bezmugurkaulniekus ar barību, tad pilnīgai kukaiņu attīstībai nepieciešamas arī dažādas specifiskas vietas dabā – mikrodzīvotnes, kur dēt oliņas un attīstīties nākamajai paaudzei. Visbiežāk veidotie bezmugurkaulnieku mājokļi ir kukaiņu mājas, taču to veidi ir dažādi un atkarīgi no potenciālo iemītnieku prasībām un dažādiem citiem faktoriem. Bezmugurkaulnieku mājokļi ir arī bišu dores, saurbti koka stabi vai ripas, smilšu laukumi, trūdošas koksnes bluķīši, zaru kaudzes un pat vietas, kur regulāri uzkrājas ūdens.

Bezmugurkaulnieku mājokļi pilsētas pļavās

Katra pilsētas pļava ir unikāla, tāpēc kukaiņu eksperti, ņemot vērā mērķa sugas, mikroklimatu, iedzīvotāju plūsmu un citus aspektus, katrai no tām ieteikuši piemērotāko bezmugurkaulnieku mājokļa veidu. Bezmugurkaulnieku mājokļi pilsētas pļavās:

• Kukaiņu mājas

Kukaiņu māju būvniecība ir orientēta galvenokārt uz apputeksnētāju – vientuļo bišu – skaita palielināšanu. Atšķirībā no medus bitēm un kamenēm, vientuļās bites neveido saimi, bet visus darbus veic pašas. Tomēr uzbūvētajās mājās mēdz dzīvot arī racējlapsenes, krāšņlapsenes un jātnieciņi. Kukaiņu mājas veidojam pilsētas pļavās Ķengaraga promenādē, Uzvaras parkā, Šarlotes ielas skvērā un pie LU Akadēmiskā centra.

• Bišu dores

Bišu dores atrodas pilsētas pļavās Juglas promenādē, Liedes ielā un pļavā pie Velnezera. Pilsētas pļavās tās ir ne tikai dzīvotne galvenokārt medus bitēm, bet arī apliecinājums senām dravniecības amata tradīcijām, kas, atkarībā no novada, var tik sauktas arī par auli vai kūzulu.

• Saurbti koka stabi

Saurbtos koka stabos pamatā mitinās vientuļās bites. Šos koka stabus var redzēt pilsētas pļavās, kuras atrodas Kundziņsalā, Klusās ielas skvērā un pie Siena tirgus Latgales priekšpilsētā.

• Ģipša mājas

Ģipša mājas veidojam pilsētas pļavās Tēriņu ielā, Tapešu ielā un pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Ģipša māja imitē smilšakmeni – piemērotu tām bitēm, kas veido aliņas smilšakmeņos. Ģipša lējumā bites aliņas izveidot nevar, tādēļ tajā jau iepriekš ir saurbti atbilstoši caurumi.

• Baļķīši un zaru kaudzes

Atmirusi koksne ir piemērota dzīvotne tām sugām, kuras apdzīvo vai kuru kāpuri attīstās atmirušā un satrupējušā koksnē (saproksilofāgi). Pilsētas pļavās ir izveidotas divu veidu atmirušas koksnes mājokļi – trūdoši baļķīšu krājumi un zaru kaudzes. Tās noder ne tikai saproksilofāgien, bet arī mitrenēm, tūkstoškājiem, vaboļu un divspārņu kāpuriem, augsnes ērcēm, kolembolām, ziemojošajiem bezmugurkaulniekiem un citiem. Baļķīšu un zaru krāvumi izveidoti Zunda pļavā, kā arī pilsētas pļavās Grīziņkalnā, Viskaļos, Ķīšezera ielā un pie Strazdupītes. Lai gan pilsētas pļavās ganību ērces sastapt ir maz varbūtīgi, šajos mikrobiotopos dzīvojošie plēsoņas, piemēram, skrejvaboles var iznīcināt ērces.

ŅEM VĒRĀ!

Bezmugurkaulnieki ir ekosistēmas daļa, un tie veic misiju veselas vides veidošanā. Lielākā daļa kukaiņu nav kaitīgi un bīstami, tie neuzbrūk, tikai aizstāvas. Aicinām būt uzmanīgiem un saudzīgiem pret kukaiņiem pilsētas pļavās! Lūdzam kukaiņus netramdīt un neaiztikt to mājokļus – tās ir kukaiņu bērnistabas un ziemošanas rezidences!