Kas ir pilsētas pļava?

Pilsētas pļava ir zālājs, kurā dominē vietējas izcelsmes daudzgadīgi savvaļas augi un kurš tiek apsaimniekots ar mērķi vairot dabas daudzveidību pilsētā.

Mūsu mērķis līdz 2027. gadam ir izveidot vismaz 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību vismaz 15 ha.

Kā radās pilsētas pļavas?

Laikā, kad dabisko pļavu un citu dzīvotņu platības strauji samazinās, pieaug pilsētu nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā – tās kļūst par vietām, kur patverties savvaļas augiem un dzīvniekiem.

Pilsētas pļavu idejas autore un virzītāja ir Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova. Pirmās pilsētas pļavu teritorijas tika radītas 2021. gadā ar Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE un Rīgas domes atbalstu. Kopš tā laika pilsētas pļavas veido Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām. Apkaimju biedrību pārstāvji iesaka pašvaldībai piederošas un regulāri apsaimniekotas zālāju platības, kuras ierasto mauriņu vietā vēlētos pārvērst par pilsētas pļavām. Katru gadu rudenī apkaimju iedzīvotāji iesaistās pilsētas pļavu ierīkošanas talkās, kā arī regulāri uzrauga teritorijas un ziņo Latvijas Dabas fondam par tajās notiekošo.

Šobrīd pilsētas pļavu tīklā ir jau 42 teritorijas 13,7 ha platībā. Pilsētas pļavas ierīkotas Juglā, Mežaparkā, Purvciemā, Ķengaragā, Grīziņkalnā, Āgenskalnā un daudzās citās vietās Rīgā.

Pilsētas pļavu teritoriju karte skatāma šeit.

Kāpēc veidot pilsētas pļavas?

  • Savvaļas augi

Pilsētas pļavās tiek sēti vietējie savvaļas augi, kas ir pamats, lai izveidotu un uzturētu veselīgu ekosistēmu. Augi piesaista un baro daudzus citus dzīvos organismus – augsnes mikroorganismus, sēnes, sliekas, baktērijas, bezmugurkaulniekus, putnus, zīdītājus. Jo lielāka augu daudzveidība, jo vairāk dzīvības pilsētas pļavās!

  • Apputeksnētāji

Jo vairāk augu pilsētas pļavās, jo vairāk apputeksnētāju! Tie darbojas arī pilsētas dārzos, apputeksnējot kultūraugus un tādējādi palielinot mūsu dārzu augļu ražu.

  • Veselīga augsne

Augu daudzveidība, kas piesaista dažādus augsnes mikroorganismus, ir pamats veselīgai augsnei.

  • Tīrāks gaiss, lietus un palu ūdens uzņemšana un attīrīšana

Augi filtrē gaisu, uzņemot atmosfērā esošo ogļskābo gāzi un saistot to augos, saknēs un augsnē. Pļavu augsne un sakņu sistēma darbojas kā sūklis, kas uztver un attīra lietusūdeņus.

  • Temperatūras regulēšana

Pilsētās arvien lielāka problēma ir siltumsalas – vietas, kur temperatūra pastāvīgi ir augstāka nekā ārpus pilsētām. Zaļās zonas, arī pilsētas pļavas un augu klātbūtne vidi atvēsina un padara patīkamāku.

  • Izglītošanās

Iedzīvotāji var iepazīt dažādus procesus pļavās, kā arī tajās sastopamos augus un dzīvniekus. Tas ir aizraujoši!

  • Mazāki apsaimniekošanas izdevumi

Pilsētas pļavas jāpļauj tikai vienu vai divas reizes sezonā, ļaujot ietaupīt apsaimniekošanas izdevumus.

Kā veidojam pilsētas pļavas?

  1. Pēc pašvaldības un sabiedrības ieteikumiem apsekojam potenciālās teritorijas, novērtējot to pašreizējo stāvokli un piemērotību pilsētas pļavas izveidei;
  2. Katrai teritorijai sagatavojam apsaimniekošanas plānu – ieteikumus konkrētās vietas pļaušanai un kopšanai, lai tā kļūtu par augiem bagātu vietu. Vienlaikus sazināmies ar SIA “Rīgas Meži” un citām iesaistītajām institūcijām par apsaimniekošanas realizēšanu;
  3. Pastāvīgi vērtējam pilsētas pļavu veidošanās sekmes – identificējam un skaitām augus un pētām ekosistēmas ekoloģisko, ainavisko un sociālo pienesumu;
  4. Kopā ar brīvprātīgajiem nodrošinām savvaļas augu sēklu sagādi, pļavu ierīkošanu un turpmāko uzturēšanu;
  5. Katru gadu paplašinām pilsētas pļavu tīklu, ar dažādām biedrībām un brīvprātīgajiem rīkojot pilsētas pļavu talkas. Ierasti uzrunājam biedrību atbilstoši teritorijas atrašanās vietai, taču talkās ir aicināts piedalīties ikviens!

Kā notiek pilsētas pļavu talkas?

  • Pilsētas pļavu ierīkošanas talkas ir kolektīvs process, kura laikā sagatavojam augsni un izsējam savvaļas augu sēklas;
  • Pilsētas pļavu talkas notiek katru gadu oktobrī un novembrī, kas tām ir piemērotākais laiks, jo, noslēdzoties aktīvajai veģetācijas sezonai, var labi sagatavot augsni. Lielai daļai augu nepieciešams aukstums, lai sēklas iegūtu dīgtspēju. Tāpat šajā laika posmā mazāk aktīvi kļūst dažādi sēklgrauži, kas nozīmē mazākus sēklu zaudējumus;
  • Katra pilsētas pļavas talka ilgst apmēram divas līdz četras stundas, kuru laikā nolīdzinām augsni ar grābekļiem, nolasām velēnu un izsējam savvaļas augu sēklas.
Pilsētas pļavas talka Grīziņkalnā 2024. gada oktobrī. Foto: Kaspars Teilāns.

Kā attīstās pilsētas pļavas?

Pļavas kā ekosistēmas attīstās lēni un pakāpeniski. Pēc sēklu piesējas tikai daži augi izdīgst pirmajā gadā. Pārsvarā daudzgadīgie augi pirmajā dzīves gadā attīsta sakņu sistēmu, ar kuru uzņem barības vielas un ūdeni. Tāpēc pirmajā gadā ziedus varam arī neredzēt, jo veidojas tikai lapu rozetes. Otrajā vai trešajā dzīves gadā pļavu augi jau ir tik pieauguši, ka sāk ziedēt un veidot sēklas. Bet ne visi! Piemēram, orhidejas uzzied tikai vairākus gadus pēc dīgšanas.

Pilsētas pļavu attīstību ietekmē konkrētās teritorijas vēsture. Ja šajā vietā ir mazauglīga augsne, kā arī īpaši reljefa vai mitruma apstākļi, pļavas attīstās labi un augu sugu daudzveidība ātri pieaug. Tādas pļavas ir Dreiliņkalna pakājē, Juglas promenādē, pie Imantas tirgus, Liedes ielā, Jūrmalas gatvē pie Latvijas Universitātes Botāniskā dārza un citviet.

Savukārt tad, ja augsne ir pārāk auglīga un iepriekšējos gados vieta bieži pļauta, tad esošie augi, piemēram, sirpjveida lucerna, daudzgadīgā airene un pļavas āboliņš, ir spēcīgi un neļauj veiksmīgi attīstīties sētajiem augiem. Taču, ja arī augu daudzveidības veidošanās ir lēnāka, šīs teritorijas ir nozīmīgas apputeksnētājiem, barības bāze un patvērums dzīvniekiem, kā arī sniedz vērtīgus ekosistēmu pakalpojumus.

Tipiskākie pilsētas pļavu augi

Savvaļas burkāns Daucus carota

Savvaļas burkāns veiksmīgi attīstās lielākajā daļā pilsētas pļavu teritoriju. Dārza burkāns ir selekcionēts tieši no šīs sugas, veicinot sulīgas saknes daļas attīstību. Arī savvaļas burkānam ir spēcīga, smaržīga sakne, tomēr tā ir pārāk koksnaina, lai to patērētu pārtikā. Savvaļas burkāns zied pakāpeniski un tā ziedi, putekšņi un nektārs ir ļoti iecienīts kukaiņu vidū. Ja uzmanīgi ielūkojas, reizēm savvaļas burkāna ziedā var manīt tumšākas krāsas plankumiņu, kas izskatās pēc neliela kukainīša. Tā ir evolucionāra viltība! Šādā veidā augs pievilina kukaiņus, sakot: “Re, te ir tik labi un kāds jau šeit mielojas!”

Parastā pīpene Leucanthemum vulgare

Parastā pīpene tautā ir saukta arī par margrietiņu. Vai zināji, ka šis ir Latvijas nacionālais augs? Pīpenes ir arī viena no tipiskākajām Jāņu zālēm. Blīvākās pīpeņu audzes Latvijas ainavā novērojamas senākās atmatās, tomēr tās itin labi iedzīvojušās arī pilsētas pļavās.

Dzeltenā ilzīte Anthemis tinctoria

Dzeltenā ilzīte vizuāli ir ļoti līdzīga pīpenei, tikai viscaur dzeltena. Dzeltenās ilzītes mūsdienās biežāk novērojamas sausās, granšainās pļavās, ceļmalās, un pilsētvide nemaz tik ļoti neatšķiras no sugas dabiskās dzīvotnes.

Zvaguļi Rhinanthus sp.

Zvaguļi tiek dēvēti arī par pļavu veidotājiem. Atšķirībā no lielākās daļas citu pļavu augu zvaguļi ir viengadīgi, strauji augoši augi. Jau pirmajā gadā tie zied un nogatavina sēklas. Sēklu grabēšana to pogaļās mūsu senčiem vēstīja par to, ka pļavu pļaujas laiks ir klāt.

Pļavas dzelzene Centaurea jacea

Šī krāšņi ziedošā auga zieds atgādina rudzupuķi, un tas nav pārsteigums, jo abas ir tuvas radinieces! Tomēr dzelzenes ir tipiski pļavu augi, bet rudzupuķe – tīruma nezālīte. Ja ielūkosies rūpīgi, pamanīsi, ka pilsētas pļavās kopumā aug četru dažādu sugu dzelzenes – katra ar nedaudz atšķirīgu ziedu un lapu formu.

Parastais pelašķis Achillea millefolium

Parastais pelašķis ir sastopams visās pilsētas pļavās, neskatoties uz to, ka apzināti tas netiek sēts. Pelašķis ir izteikti plastiska suga, kura spēj pārciest arī nelabvēlīgus vides apstākļus – izžūšanu, augsnes traucēšanu, uzkaršanu. Augs veiksmīgi vairojas ar sakneņiem. Lai arī parastais pelašķis ir bieži sastopama suga, tas palīdz augsnei atveseļoties no piesārņojuma un ir labs ārstniecības augs.