Tehnoloģisko risinājumu pilotprojekts zālāju biomasas ilgtspējīgai un klimatam draudzīgai apsaimniekošanai Nr. 101114335-LIFE22-CCM-LV-LIFE
Latvijā ir daudz dabisko zālāju, kurus apsaimniekojot, rodas pārpalikumi – nopļautā zāle. Tā ir vērtīga biomasa, kas bieži vien netiek izmantota, jo nav piemērota lopbarībai vai arī ir gads, kad zāles ir pārāk daudz. Taču dabiskajiem zālājiem, lai tie saglabātos, pļaušana ir nepieciešama. Tāpēc mēs meklējām risinājumus – kā varētu izmantot nopļauto zāli, radot pievienoto vērtību un tādā veidā nodrošinot to, ka dabiskie zālāji tiek apsaimniekoti.
LIFE UpcyclingGrass projekta darbības gaitā tiks ieviestas tehnoloģijas, apritīgas uzņēmējdarbības modeļi un veicināšanas mehānismi, kas sekmēs gan ilgtspējīgu zālāju apsaimniekošanu, gan veselīgu kūdrāju aizsardzību, aizstājot lauksaimniecības produktus no neatjaunojamiem resursiem ar jauniem, ekonomiski konkurētspējīgiem un mazāk SEG intensīviem produktiem, kas ražoti no zālāju biomasas materiāliem.
Projekta koncepcijas pamatā ir plašs darbību kopums, kas veicina jaunu produktu izveidi, produktu radītās ietekmes uz klimatu novērtēšana (monitorings) un sabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un lauksaimniecības ietekmi uz tām.
Projekta norises laiks: 1.09.2023. – 31.08.2028.
Izstrādāt, pārbaudīt un demonstrēt dažādas novatoriskas tehnoloģiskas pieejas klimatam labvēlīgai zālāju apsaimniekošanai un zālāju biomasas apritīgai izmantošanai, ilgtspējīgu un ekonomiski konkurētspējīgu lauksaimniecības produktu ražošanai un izmantošanai lopkopībā, augkopībā, dārzkopībā un mežsaimniecībā.
Lai veiksmīgi īstenotu projektu, ļoti svarīga ir laba vadība un saskaņota sadarbība. Tāpēc projekts tiek rūpīgi plānots, tiek saskaņoti darbi un sekots līdzi progresam, lai visi uzdevumi tiktu paveikti laikā un atbilstoši plānotajam.
Tiek izveidotas skaidras procedūras, kas ļauj nepārtraukti sekot līdzi projekta norisei un laikus pamanīt un novērst iespējamās problēmas. Projekta laikā notiek arī iekšējā kontrole un kvalitātes pārbaude, kā arī tiek nodrošināta atgriezeniskā saite, lai uzlabotu darba kvalitāti un efektivitāti.
Regulāri tiek sagatavoti pārskati un cita nepieciešamā informācija grantu administrējošajai iestādei. Tiek veikta arī revīzija un citas pārbaudes, kā paredzēts.
Projekta sagatavošanas posmā tiek veikta tirgus iespēju izpēte attiecībā uz mobilajām granulēšanas iekārtām un ar tām saistītajiem pakalpojumiem, lai izvērtētu to potenciālu un pielietojuma iespējas. Paralēli tiek analizētas uzņēmējdarbības iespējas, kas balstītas uz zālāju biomasas pārstrādi, identificējot iespējas jaunu produktu ražošanai un to komercializācijai.
Svarīga sagatavošanas aktivitāte ir arī produktu realizācijas iespēju izvērtēšana, kā arī granulēšanas iekārtu darbībai nepieciešamās izejvielas pieejamības analīze. Lai nodrošinātu resursu stabilitāti un sadarbību projekta īstenošanas gaitā, tiek slēgti līgumi ar ieinteresētajām pusēm par zālāju biomasas piegādi un gatavo produktu izmantošanu.
Turklāt tiek izstrādāta dzīves cikla novērtējuma modeļa metodoloģija, kas piemērojama projekta ietvaros radītajiem produktiem un izmantotajām zemas oglekļa emisijas lauksaimniecības praksēm. Šī pieeja palīdzēs izvērtēt projekta ilgtspēju un ietekmi uz vidi jau agrīnajā posmā.
Projekta ietvaros tiks īstenoti pilotprojekti, kuru mērķis ir pārbaudīt un attīstīt zālāju biomasas izmantošanas iespējas praktiskā ražošanā. Viena no būtiskākajām aktivitātēm ir mobilās zāles granulu ražotnes un ar to saistītās granulu izgatavošanas pakalpojuma tehnoloģijas iegāde un ieviešana, kas nodrošinās iespēju apstrādāt zālāju biomasu tieši tās ieguves vietā, samazinot loģistikas izmaksas un ietekmi uz vidi.
Tāpat projektā paredzēta jaunu produktu izstrāde, testēšana un sertificēšana. Plānots radīt inovatīvus risinājumus, tostarp substrātu meža stādu (sējeņu) audzēšanai, mēslošanas līdzekļus augsnes uzlabošanai, kas izgatavoti no pļavu biomasas un dzīvnieku pakaišiem, kā arī barību, kas bagātināta ar tiešās barošanas mikrobiāliem. Šie produkti tiks pārbaudīti praksē, lai novērtētu to efektivitāti, ietekmi uz vidi un komercializācijas potenciālu.
Šajā darbu pakotnē galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai projekta laikā radītie risinājumi un tehnoloģijas būtu viegli ieviešami un atkārtojami arī citur. Mēs strādājam, lai šie risinājumi palīdzētu ilgtspējīgi un draudzīgi izmantot augsni, zemi un zālāju biomasu.
Plānots, ka šīs grupas darbs uzlabos zemes un augsnes apsaimniekošanu un veicinās videi draudzīgu lauksaimniecību. Tas arī palīdzēs piesaistīt papildu atbalstu un finansējumu, kas stiprinās pāreju uz aprites ekonomiku ilgtermiņā.
Šīs darbu pakotnes ietvaros:
Šie soļi palīdzēs nodrošināt, ka projekta rezultāti turpinās ietekmēt un uzlabot lauksaimniecību arī nākotnē, veicinot pārmaiņas uz aprites un bioekonomikas principiem.
Šīs aktivitātes ir svarīgas, lai saprastu, vai projekts virzās pareizajā virzienā un vai mērķi tiek sasniegti. Tas arī palīdz savlaicīgi pamanīt un mazināt iespējamos riskus.
Kad projekta darbi būs pabeigti, tiks pārbaudīts, cik daudz siltumnīcefekta gāzu (piemēram, CO₂) ir izdalīts. Tas ļaus saprast, kā projekts ietekmē klimatu. Tāpat tiks salīdzināta sabiedrības un ekonomikas situācija pirms un pēc projekta, lai redzētu, kā tas ir ietekmējis cilvēkus un ekonomiku.
Būtiski būs arī sekot līdzi tam, kā projekts ietekmē dabu — piemēram, dzīvniekus, augus un to dzīves vidi. Īpaši tiks pievērsta uzmanība dabas daudzveidības saglabāšanai.
Tiks arī analizēts, kā lopbarība ietekmē liellopu augšanu un gaļas kvalitāti, kas sniegs praktiskus secinājumus nozares vajadzībām.
Visbeidzot, tiks vērtēts, kā projekta rezultāti var palīdzēt plānot nākotnes politiku un attīstību. Visa savāktā informācija palīdzēs laicīgi pamanīt iespējamās problēmas un nodrošinās, ka projekts norit veiksmīgi un ir ilgtermiņā noderīgs.
Šīs aktivitātes pamatā ir efektīva iekšējā komunikācija projekta ietvaros, kas savukārt veicinās projekta atpazīstamību. Tas nozīmē, ka tiks organizēta informācijas apmaiņa un saziņa par projekta tēmām, norisēm un sasniegtajiem rezultātiem ar valsts iestādēm, uzņēmējdarbības pārstāvjiem un sabiedrību kopumā. Vienlaikus būtiska ir arī sabiedrības izpratnes veicināšana par klimata pārmaiņām un ar projekta palīdzību radīto produktu nozīmes popularizēšana šo pārmaiņu mazināšanā.
Plānotie rezultāti:
1. Lauksaimniecības zemēs ieviestas ilgtspējīgas un klimatam draudzīgas zālāju apsaimniekošanas metodes, kas uzlabo zemes un augsnes izmantošanu un palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.
2. Projekta īstenošanas laikā samazinātais CO2 emisiju apjoms, kas saistīts ar neatjaunīgo izejvielu aizstāšanu ar biomasu no bioloģiski vērtīgiem zālājiem un efektīvāku ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, sasniegs 115 kt CO2 ekv. gadā LULUCF sektorā un rūpniecībā un enerģētikā;
3. Attīstot un ražojot produktus, kuros kūdra daļēji aizstāta ar zālāju biomasu, tiek palielināts uzkrātā oglekļa daudzums.
4. Tiek izstrādāta un pārbaudīta metode, kā precīzāk novērtēt SEG samazinājumu no dažādām augsnes un zemes apsaimniekošanas darbībām. Metode veicinās SEG emisiju uzskaiti un novērtējumu valsts līmenī.
5. Samazināts mēslošanas līdzekļu lietojums lauksaimniecības zemēs un barības vielu zudumi no mēslojuma lietošanas.
6. Efektīvāk izmantotas pašlaik neizmantotās lauksaimniecības zemes, paaugstināta to produktivitāte.
7. Vismaz 4 jauni produkti no zālāju biomasas (granulām) izstrādāti, pārbaudīti un ieviesti vietējā un starptautiskajā tirgū:
8. Tiek veicināta ieinteresēto pušu sadarbība un iesaiste visā ražošanas ciklā.
9. Izstrādāts priekšlikums par klimatam draudzīgas zālāju apsaimniekošanas atbalstu; tas prezentēts ieinteresētajām pusēm kā tiešs stimulējošs mehānisms.
10. Izanalizējot rezultātus, tiek izstrādāti ieteikumi atbalsta mehānismiem un veicināts institucionālais dialogs par klimatam draudzīgas zemes apsaimniekošanas prakses ieviešanu politikas līmenī.
