Sekošana traktoram un ēdelīgi mazuļi: kā baltie stārķi iemanījušies atrast bagātīgu barības avotu
Latvijas lauku ainava ar pļavām, mitrājiem un cilvēka tuvumu ir ideāla vide baltajam stārķim – tieši tāpēc Latvijā izveidojusies viena no nozīmīgākajām balto stārķu populācijām Eiropā. Aktīvās ligzdošanas sezonā stārķiem ir jāuzmeklē barība ne vien pašiem sev, bet arī augošajiem mazuļiem, kas ēd līdz pat 10 reizēm dienā. Stārķu mazuļu pieaugšanas periods sakrīt ar aktīvu lauka darbu sezonu, kuras laikā stārķi nereti manāmi lauksaimniecības tehnikas tuvumā, piemēram, soļojot nopakaļ traktoram. Kādēļ viņi to dara?
Stārķis ir pielāgojies dzīvei cilvēka tuvumā un iemācījies izmantot iespējas, ko sniedz zemes apsaimniekošana – pļaušana un aršana atver piekļuvi stārķu iecienītajam uzturam – sliekām, vabolēm, sienāžiem, kāpuriem, vardēm, ķirzakām, čūskām, pelēm un pat žurkām. Reizēm ēdienkartē var nonākt arī kāda zivs, zaķēns vai neliels putns.
Ligzdošanas sezonas laikā pieaugušajiem putniem visintensīvāk ar medīšanu jānodarbojas laikā, kad ligzdā ir jau paaugušies jaunie putni. Cik enerģiski jaunie putni sagaida vecākus Tukuma novadā, jau kopš 2020. gada var vērot tiešraidē, ko nodrošina LDF sadarbībā ar AS “Sadales tīkls”. Kad kāds no vecākiem atgriežas ligzdā ar medījumu, stārķēni to sagaida, aktīvi konkurējot par barību un cenšoties izcīnīt pirmo kumosu. Māte vai tēvs atrij barību tieši ligzdā, un tā tiek tiem mazuļiem, kas ir visizveicīgākie un ātrāk reaģē. Kad barība ir izdalīta, pieaugušais stārķis aizlido – bieži vien uz vairākām stundām – lai atnestu nākamo porciju un tā līdz pat 10 reizēm dienā.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un “Sadales tīkla” datiem, apdzīvoto vietu tuvumā, gaisvadu elektrolīniju balstos ligzdas izvēlas būvēt aptuveni 80 % Latvijas balto stārķu populācijas. Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, “Sadales tīkls” zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi to pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes.
Šogad tādā ligzdā izauga trīs jaunie putni, kas aizvadītajās brīvdienās veica savu pirmo lidojumu. Balto stārķu novērojumi ar tiešraides starpniecību palīdz labāk izprast to barošanās īpatnības, ligzdošanas uzvedību un ciešo saikni ar cilvēka veidoto ainavu un lauku dzīves ritmu. Cilvēku klātbūtne stārķiem ir dabiska ikdienas sastāvdaļa – tāpat kā cilvēkiem – stārķa klātbūtne.
“Baltā stārķa barošanās īpatnības un to pētījumi Eiropā apliecina augstu pielāgošanās spēju mainīgiem vides apstākļiem. Klasiski baltais stārķis Ciconia ciconia izmanto divas galvenās medību stratēģijas: gaidīšanu un barības vākšanu uz zemes. Tomēr novērojumi Polijā liecina par sugas spēju izmantot alternatīvas metodes, ja barība ir viegli pieejama nestandarta apstākļos. Tā Polijā dokumentēta situācija, kad stārķis vakara stundās, ielu apgaismojuma gaismā, veiksmīgi medīja jūnijvaboles Amphimallon solstitialis – gan lidojošus indivīdus ap ligzdu, gan tos, kas bija apdulluši un nokrituši uz ietvēm. Vienas minūtes laikā indivīds spēja noķert vairākus desmitus kukaiņu, nodrošinot būtisku barības devu sev un mazuļiem.
Šāda uzvedība norāda uz baltā stārķa spēju izmantot mākslīgās vides priekšrocības un sezonālus resursus, tostarp kukaiņu savairošanās maksimumu. Turklāt citi pētījumi pierāda šīs sugas spēju efektīvi baroties arī atkritumu izgāztuvēs. Kopumā šie fakti apliecina stārķa uzvedības elastību un spēju pielāgoties cilvēka ietekmētai ainavai,” stāsta Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze. Ar šo un citiem pētījumiem var iepazīties https://ej.uz/C_ciconia.
Tiešraide no balto stārķu ligzdas skatāma “Sadales tīkla” un LDF mājaslapā, to var uzmeklēt arī LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv. LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā un līdz šim vienīgā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā elektrolīnijas balstā.
