Šovasar vairākās pilsētas pļavās uzziedējušas orhidejas
Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau ceturto gadu veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad pilsētas pļavās pirmo reizi uzziedēja lielziedu vīgriezes, kalnu norgalvītes, vārpu veronikas un citi dabisko pļavu augi. Vasaras vidū izveidotas pilsētas pļavu teritorijas Purvciemā un Juglā, pielietojot sugām bagātas zāles pārneses metodi. Savukārt oktobrī plānotas piecu jaunu pilsētas pļavu teritoriju ierīkošanas talkas.
Šobrīd pilsētas pļavu tīklu veido jau 42 teritorijas ar kopējo platību 12,7 ha: https://bit.ly/Pilsetasplavukarte. Pilsētas pļavas attīstās līdzīgi kā pļavu ekosistēmas – lēni –, tāpēc manāmas pārmaiņas augu valstī jāgaida vairākas sezonas. Pilsētas pļavu tīkls tiek veidots pakāpeniski – dažām pļavām šī jau ir trešā attīstības sezona, bet citas vēl tiks sētas šajā rudenī.
Arvien vairāk augu urbānajā vidē
Pilsētas pļavu izveidotāja, LDF botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova stāsta: “Kopumā sezonu raksturo mērens nokrišņu un temperatūras sadalījums, tāpēc veģetācija attīstījās labi. Pavasarī vairākās pilsētas pļavās labi attīstījās un ziedēja gaiļbiksītes, kas ir viena no dabisko zālāju indikatorsugām. Arvien vairāk pilsētas pļavās novērojami tipiskie pļavu augi – lielās un pļavas dzelzenes, parastās pīpenes, tīruma pēterenes, tīruma blaktenes, pērkonamoliņi, savvaļas burkāni, asinszāles un smaržzālītes. Pirmo reizi pilsētas pļavās uzziedēja sausiem zālājiem raksturīgās sugas, piemēram, kalnu norgalvītes, lielziedu vīgriezes, parastie vizuļi un vārpu veronikas. Mitrākās pilsētas pļavās labi attīstījās ārstniecības pātaines, ārstniecības baldriāns, pļavas vilkmēles un vītolu vējmietiņi. Tāpat pilsētas pļavās uzziedējuši vairāki reti augi, piemēram, zemeņu āboliņš (attēlā pa kreisi) un skarainā un Frīģijas dzelzene. Pirmo reizi pilsētas pļavās konstatējām orhideju dzimtas augus – platlapu dzeguzenes (attēlā pa labi). Tās, visticamāk, pilsētas zālājā bija attīstījušās jau pirms pilsētas pļavu izveidošanas, taču jaunais apsaimniekošanas veids ļāva tām beidzot uzplaukt.”
Šobrīd 15 pilsētas pļavu teritorijās, piemēram, Juglas promenādē, Šarlotes ielas skvērā un Dzirciema ielā pieejami informācijas stendi par pilsētas pļavās sastopamajiem augiem. LDF turpina uzstādīt stendus arī citās pilsētas pļavu teritorijās, lai iedzīvotāji pilsētas pļavas var izmantot arī izziņai un apgūt jaunus augus.
Siena ceļš no Vecdaugavas uz Purvciemu un Juglu
Vasaras vidū tika izveidotas divas pilsētas pļavu teritorijas Purvciemā un Juglā, izmantojot zāli, kas iegūta dabas liegumā “Vecdaugava”. Sugām bagātas zāles pārneses metode mūsu reģionā uzskatāma par efektīvāko, lai bagātinātu augu sugu sastāvu zālājā, jo imitē tradicionālo siena ieguvi, kas palīdzējusi veidoties dabiskajām pļavām. Ar šo metodi atjaunota arī Rusova ielas pilsētas pļavas daļa, kurā pārpratuma dēļ pilsētas pļavas augājs pagājušajā vasarā tika iznīcināts.
Pilsētas pļavu sēšanas talkas jau drīz
Oktobrī notiks piecu jauno pilsētas pļavu sēšanas talkas. Jaunās pilsētas pļavu teritorijas tiks veidotas Dzegužkalnā, zālājā pie Rumbulas peldvietas, Lucavsalā pie piknika zonas, Mežaparkā pie Mirdzas Ķempes ielas, kā arī Juglā pie Velnezera. Šo pilsētas pļavu izveidei tiks izmantotas sēklas, kuras LDF eksperti un akcijas “Darām pļavu kopā!” dalībnieki ar rokām ievākuši Latvijā. Pilsētas pļavu talkas ir publiskas un tajās aicināts piedalīties ikviens interesents. Informācija par talkām tiks publicēta drīzumā.
Par projektu
Pilsētas pļavas tiek veidotas Latvijas Dabas fonda projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas valstpilsētas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu “urbanLIFEcircles” finansē ES LIFE programma un Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.
