Uz laiku apturēti grozījumi Meža likumā, kas paredzēja jaunāku koku ciršanu

Zemkopības ministrija septembra sākumā nāca klajā ar ierosinājumu veikt grozījumus Meža likumā, precīzāk – sāka to virzīšanas procesu, turklāt saskaņošanai atvēlot tikai nepilnas trīs darba dienas. Šie grozījumi paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu par 10–40 gadiem atkarībā no koku sugas un paredzēja, ka jebkura darbība, kas veikta saskaņā ar šo Meža likumu, ir atbilstoša sugu un biotopu aizsardzībai. Tātad šie grozījumi nozīmētu, ka mežus varētu cirst krietni agrāk, nekā līdz šim atļauts, un arī to, ka pēc būtības tiek apieta sugu un dzīvotņu aizsardzība. LDF uzskata – ir jārespektē Latvijas mežu vērtības un Latvijas sabiedrība, pieņemot jebkādas ietekmīgas izmaiņas, taču, virzot šādus grozījumus, tas nav darīts. Tāpēc, kopīgi ar citām vides organizācijām, LDF pieprasīja atsaukt šos grozījumus un pārtraukt to virzīšanu. Iebildumus iesniedza arī gandrīz 30 citas organizācijas un valsts institūcijas. 

Vides organizācijas, zinātnieki un eksperti norādīja – šie grozījumi tiek virzīti steigā, bez sabiedrības iesaistes, bez ietekmes uz vidi novērtējuma, turklāt nesaskan ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Rezultātā mēs riskējam ar Latvijas mežu kā ekosistēmas un dabas daudzveidības kvalitātes krišanos, rekreācijas iespēju un arī nākotnes koksnes resursu noplicināšanu. Būtiski tas, ka šie grozījumi tika virzīti, pirms ir apspriestas un saskaņotas ilgi gaidītās, bet vēl neieraudzītās Mežu politikas pamatnostādnes 2025.-2032. gadam (ar vīziju 2050.)

Latvijas Dabas fonda interešu aizstāvības koordinatore Madara Merle norāda: “Grozījumiem trūkst zinātniska pamatojuma un pietiekama skaidrojuma. Nav veikta analīze par grozījumu ietekmi uz klimata mērķiem, aizsargājamām sugām, biotopiem un meža ekosistēmas pakalpojumiem kopumā, kā arī koksnes resursa pieejamību un kvalitāti nākotnē. Turklāt Satversmes tiesa 2024. gadā līdzīgu grozījumu sakarā norādīja, ka jebkuriem lieliem grozījumiem, kam var būt ietekme uz vidi, ir jābūt ietekmes uz vidi novērtējumam, kā arī ir jāievēro ilgtspējības un piesardzības principi.”

Bažas par grozījumu radītajiem riskiem pauduši ne tikai vides eksperti. Arī Latvijas Banka un ekonomisti ir norādījuši, ka šādi lēmumi var radīt nopietnas ekonomiskas sekas, tai skaitā negatīvi ietekmēt sabiedrību, pašu nozari un radīt riskus nākotnes izaugsmei – Latvijā koksnes resursus ir iespējams izmantot efektīvāk un ar lielāku pievienoto vērtību.

Šobrīd, pateicoties sabiedrības iesaistei, ātrajai daudzu organizāciju reakcijai, kas īsā laikā sagatavoja pamatotus iebildumus, jautājums par grozījumiem Mežu likumā ir noņemts no Ministru kabineta dienaskārtības. Premjerministre ir norādījusi, ka neatbalstīs tālāku grozījumu virzību “bez pamatojuma, kā tas uzlabos mūsu ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu”. 

Mēs turpināsim neatslābstoši sekot līdzi norisēm mežu politikā, jo grozījumi Mežu likumā bija tikai viens no ZM mēģinājumiem palielināt mežizstrādes apjomus Latvijā, turklāt mums priekšā Meža politikas pamatnostādņu apspriešanas process, kurā sabiedrības iesaiste būs ārkārtīgi svarīga.