Valdība apņemas sargāt un saglabāt Latvijas dabu, priekšā darbi plāna īstenošanai
Latvijas valdība spērusi būtisku soli uz priekšu dabas aizsardzībā, tomēr nenovēršot visas bažas, vai labos plānus izdosies īstenot – 21. janvārī Ministru kabineta sēdē pēc vairāku gadu vilcināšanās apstiprināts ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”. Tajā pašā laikā Latvijas vides organizācijas uzsver, ka ir nepieciešama stingra turpmākā virzība, lai nospraustos plānus arī varētu īstenot un nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu. Reizē ar ziņojumu ir apstiprināts rīkojuma projekts “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam”, kurā, pretēji vides organizāciju prasībai, no aprēķiniem nav izņemtas zināmās Eiropas Savienības nozīmes mežu dzīvotņu teritorijas, lai arī valdība sola turpināt darbu pie biotopu stāvokļa uzlabošanas.
“Diskusijās par dabas aizsardzību un mežu apsaimniekošanu vienmēr tiek uzsvērta kompromisu meklēšana starp dabas aizsardzību un saimnieciskajām vajadzībām, tomēr mēs vēlamies atgādināt, ka dabas saglabāšana un atjaunošana ir būtiski nepieciešama visiem, it seviški uzņēmējdarbībai, kuras pamats ir dabas kapitāls,” saka Baiba Witajewska-Baltvilka, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja.
Valdības lēmums par ziņojumu par aizsargājamajiem biotopiem, kas ir Latvijā īstenotās dabas skaitīšanas rezultātu apkopojums, ir ilgi gaidīts un nepieciešams solis uz priekšu dabas aizsardzības ietvara stiprināšanai Latvijā. Vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs” norāda vairākus būtiskus uzdevumus, kas jāveic, lai lēmums arī reāli īstenotos.
Ar ziņojuma pieņemšanu Latvija ir apņēmusies dabas aizsardzībai atvēlēt 30% teritorijas, trešajā daļā nodrošinot stingru aizsardzību. Vides organizācijas uzsver – lai to īstenotu, nepieciešams pilnveidot turpmāko normatīvo regulējumu. Tas nozīmē, ka arī 20% ietvertajās teritorijās ir jābūt skaidriem dabas aizsardzības mērķiem, normatīvā regulējuma prasībām, bet nevajadzētu tajās formāli ieskaitīt plašas teritorijas (piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu), kurā faktiski nekāda aizsardzība netiek nodrošināta.
Latvijā apmēram puse no būtiskākajām dabas vērtībām atrodas ārpus aizsargātajām teritorijām, un šobrīd nav skaidrs, cik lielā mērā šīs dabas vērtības tiks nosargātas. Bažas rada sēdē izskanējušie apgalvojumi, ka stingri aizsargājamās teritorijas tiks veidotas tikai esošo īpaši aizsargājamo teritoriju ietvaros, kas nozīmē, ka citas dabas skaitīšanā uzrādītās dabas vērtības nevar uz pretendēt uz stingru aizsardzību. Jāpiebilst, ka Latvijā būtu jāsargā visi vēl atlikušie bioloģiski augstvertīgie meži, taču daļa no tiem atrodas ārpus dabas teritorijām, tāpēc to liktenis ir neskaidrs un normatīvais regulējums tos neaizsargā. Būtisku apjomu biotopu jau pēc dabas vērtību apzināšanas esam pazaudējuši mežizstrādes un citas saimnieciskās darbības ietekmē.
“Zaļais barometrs” arī norāda, ka aizsargājamo dabas teritoriju definēšana nebūs pietiekama, lai panāktu jēgpilnu dabas aizsardzību Latvijā. Ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas mežu apsaimniekošanas un lauksaimniecības praksēs, kā arī resursu pārvaldības stratēģijās – pretējā gadījumā iecerētie dabas aizsardzības mērķi var palikt tikai uz papīra. Pieņemtais dabas aizsardzības ietvars, kas paredz 30% teritorijas atvēlēt dabai, nenozīmē, ka uz pārējiem 70% neattieksies nekādi dabas aizsardzības un atjaunošanas mērķi, jo stabilas ekosistēmas un saglabāts dabas kapitāls ir nepieciešams visā teritorijā.
“Esam gandarīti, ka valdībā beidzot ir izskatīts un pieņemts tā saucamais “biotopu ziņojums”, kas nozīmē būtisku apņemšanos dabas saglabāšanā Latvijā. Atzinīgi vērtējam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres izpratni un spēju virzīt uz priekšu politiski sarežģītos daba aizsardzības jautājumus. Taču vienlaikus nepieciešams uzsvērt, ka dabas daudzveidības saglabāšanai visbūtiskāko jautājumu izskatīšana ir tikai vēl priekšā. Ja nespēsim panākt normatīvā regulējuma pilnveidošanu esošajās dabas aizsardzības teritorijās, pieņemtais ietvars būs tikai “uz papīra”,” norāda Baiba Witajewska-Baltvilka.
Vienlaikus ar apņemšanos sargāt dabu, Ministru kabinets arī apstiprināja rīkojuma projektu “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam” un tā pieņemšana esošajā redakcijā apstiprina “Zaļā barometra” bažas par to, ka Zemkopības ministrijai trūkst izpratnes ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un gatavības saglabāt lielākās dabas vērtības valsts mežos.
Vides organizācijas atgādina – lai arī Zemkopības ministrija apgalvo, ka juridiski vēl neaizsargāto Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu iekļaušana ciršanas apjomos nosaka izmantotā metodoloģija un ka AS “Latvijas Valsts meži” negrasās šīs vērtīgās meža dzīvotnes iznīcināt, katru gadu Latvijas valsts mežos tiek iznīcināti simtiem hektāru bioloģiski vērtīgu mežu. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtās informācijas laika posmā vien no 2021. līdz 2023. gadam Latvijas valsts mežos kopumā ir izcirsts apmēram 1166 ha aizsargājamu meža dzīvotņu. Zemkopības ministrija ir kategoriski noraidījusi dabas organizāciju priekšlikumu izņemt šādas teritorijas no ciršanas apjomiem. Tādēļ, saskaņā ar vakardien pieņemto lēmumu, vērtīgākie, bet vēl juridiski neaizsargātie valsts meži, paliek ciršanas tāmē un tos drīkstēs nocirst, turklāt radot maldīgu priekšstatu par patiesi ilgtspējīgiem ciršanas apjomiem arī no sociālā un ekonomiskā viedokļa.
Iniciatīva “Zaļais barometrs” apvieno Latvijas lielākās vides nevalstiskās organizācijas. Tajā ietilpst Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, biedrība “Zaļā brīvība”, Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
