Latvijas Dabas fonda paveiktais Madonas novadā
Madonas novads ir viens no Latvijas zaļākajiem novadiem, kurā ir daudz aizsargājamo dabas teritoriju, kā arī vislielākais bioloģiski apsaimniekoto platību īpatsvars. Arī Latvijas Dabas fonds – lielākā nevalstiskā vides organizācija Latvijā – daudzus praktiskos dabas atjaunošanas darbus veic tieši Madonas novadā, sadarbojoties ar novada lauksaimniekiem. Ko esam paveikuši 2024. gadā?
Teiču dabas rezervātā jau trešo gadu ganījās Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks – īpaši izveidots liellopu ganāmpulks, kura uzdevums ir zālāju noganīšana, lai atjaunotu dabiskās pļavas. Teiču rezervātā mobilā ganāmpulka Galovejas šķirnes gotiņas palīdzēja tikt galā ar krūmiem un ekspansīvajām sugām, kas pārņēmušas pļavas.
Dabisko zālāju atjaunošana ir viens no galvenajiem Latvijas Dabas fonda darbības virzieniem un tieši Madonas novadā esam satikuši lieliskus partnerus, kuri ar mūsu projektu atbalstu atjauno savas pļavas. Tā projekts GrassLIFE2 palīdzējis zemnieku saimniecībai “Vārpurves” papildināt piena govju ganāmpulku ar Šarolē šķirnes gaļas liellopiem, kuri noganīs Kujas dabas parka dabiskos zālājus. Ja līdz šim saimniecības piena govis ganījās 33 ha plašā Kujas dabas parka ilggadīgo zālāju daļā, tad turpmākos gadus ganību platības iecerēts paplašināt par 80 ha, noganot arī saimniecības dabiskos zālājus. Šajā gadā sugām bagātākie saimniecības zālāji tika izmantoti dabisko zālāju atjaunošanai nepieciešamā sēklu materiāla ievākšanai un sēklu siena sagatavošanai. Sēklu siens tika izmantots saimniecības ilggadīgo zālāju bagātināšanai, bet ievāktās sēklas izmantotas gan citu Vidzemes puses dabisko zālāju atjaunošanā, gan Rīgas pilsētas pļavu veidošanā.
Tāpat projektā GrassLIFE2 piedalās gaļas liellopu audzētāju saimniecība “Matricari”, kas Kujas dabas parka zālājos ieviesa regulētu ganīšanu, izlīdzinot ganību slodzi, novēršot atsevišķu ganību pārganīšanu, bet citur – nepietiekamu noganīšanu. Saimniecībā papildus veikta ciņusmilgu ciņu pārņemto zālāju daļu viegla frēzēšana. Frēzētajās vietās nākamajā vasarā plānots izklāt sēklu sienu, tā cerot, ka pēc gada vai diviem vietās, kur vēl šogad izteikti dominēja ciņusmilgas, būs sastopamas arī ziedošās mitro zālāju augu sugas. Sugām bagātāko saimniecības ganību noganīšana tika uzsākta pēc augu izziedēšanas, lai pirms ganīšanas uzsākšanas tajās ievāktu dabiskiem zālājiem raksturīgo augu sēklas. Rudenī tās tika izsētas sugām nabadzīgajās ganību daļās, mēģinot panāktu sugu daudzveidības pieaugumu visos saimniecības ganību aplokos.
Plaši dabisko zālāju atjaunošanas darbi uzsākti kopā ar GrassLIFE2 partneri – saimniecību “Kalna Rubeņi”. Pērn tā jaunajās, dabas parkā “Kuja” ietvertajās pļavās (128 ha) vēl tika vākts siens, cirsti krūmi un uzsākti pasākumi slotiņu ciesu un citu ekspansīvo sugu ierobežošanai, bet jau šajā gadā lielāko daļu no tām paredzēts iekļaut saimniecības ganību aplokos un sākt ganīšanu.
Vēl viens Latvijas Dabas fonda projekts LIFE MarshMeadows ir veltīts mitrāju atjaunošanai un apsaimniekošanai. Madonas novadā projekta LIFE MarshMeadows partneris ir SIA Friedrich Haase, kas 2024. gadā pie Lubāna ezera noganīja aptuveni 176 ha zālāju ar Angus šķirnes liellopiem. Projekta trīs gadu laikā saimniecībā uzbūvēti astoņi nodalīti aploki, kuros dzīvnieki tiek nogādāti vasaras sākumā un uzturas līdz rudenim. Ievērojamās platībās veikta iepriekš aizaugušu zālāju atjaunošana, novācot krūmus. Aptuveni 7 km attālumā no ganībām izveidota dzīvnieku ziemas novietne. 2025. gadā tiks turpināta ganību aplokos iekļauto teritoriju paplašināšana.
2024. gadā Latvijas Dabas fonds izveidoja zīmi “Dabisko pļavu produkts”, kura tiek piešķirta produktiem, kuru izcelsme ir dabiskās pļavas. Šīs zīmes mērķis ir gan parādīt, kādi produkti jau šobrīd top, gan arī motivēt pļavu īpašniekus radīt jaunus produktus, tādējādi atbalstot dabisko pļavu apsaimniekošanu. Šobrīd zīme piešķirta 33 ražotājiem un Madonas novads var lepoties ar veseliem pieciem zīmes “Dabisko pļavu produkts” saņēmējiem. Tie ir ZS “Priežukalns”, kas dabiskajās pļavās nogana jērus un ražo aitas un jēra gaļu un to pārstrādes produktus un medu, kā arī SIA “LatAngus”, kuru produkts ir liellopu gaļa. Vēl pļavas produktu ražotāji ir SIA “3Dpro” un SIA “Tauri”, kas savus liellopus nogana Ērgļu novadā Ogres dabas parka “Ogres ieleja” dabiskajās pļavās un ražo dažādus gaļas produktus ar zīmolu “Neganti gardi”. Arī jau minētā Praulienas puses saimniecība “Kalna Rubeņi” savus ražotos pelmeņus, desas un citus liellopu gaļas pārstrādes produktus var marķēt ar zīmi “Dabisko pļavu produkts”.
Arī šogad Latvijas Dabas fonds turpinās darbus dabas saglabāšanai un atjaunošanai Madonas novadā.
