AICINĀJUMS POLITISKAJĀM PARTIJĀM PIRMS 15. SAEIMAS VĒLĒŠANĀM

Daba un veselīga vide ir sabiedrības labklājības un stabilas, noturīgas valsts pamats. Latvijā turpina samazināties bioloģiskā daudzveidība: pasliktinās dzīvotņu kvalitāte, sarūk sugu populācijas un fragmentētās ekosistēmas zaudē funkcionalitāti. Pieaug klimata pārmaiņu ietekme un resursu neefektīva izmantošana. Vienlaikus gan Latvijas, gan Eiropas politikā daba tiek izstumta no dienaskārtības – virzienā, kas palielina riskus sabiedrības veselībai, dzīves vides kvalitātei un ilgtermiņa noturībai.

Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs” aicina politiskās partijas, to apvienības savās programmās un veidotajās politikās konsekventi ievērot Latvijā, Eiropas Savienībā (ES) un starptautiski noteiktos mērķus un saistītās politikas dabas aizsardzības, klimata, enerģētikas, aprites ekonomikas, piesārņojuma un dabas resursu jomās.

Mērķtiecīgi izmantojot ES un nacionālos resursus, ievērojot labas pārvaldības principus un pilnvērtīgi īstenojot esošo regulējumu, aicinām veidot starptautiski atzītā zinātnē un ilgtermiņa redzējumā balstītu politiku, kas nodrošina gan dabas saglabāšanu, gan sabiedrības labklājību ilgtermiņā.

Izceļam šādas prioritātes:

KLIMATA POLITIKA

• Nodrošināt konsekventu Latvijas virzību uz klimata mērķiem: panākt vismaz –55 % SEG emisiju apjomā līdz 2030. gadam un pēc iespējas ātrāku virzību uz klimatneitralitāti ar skaidru plānu un trajektoriju tās sasniegšanai līdz 2050. gadam.
• Nodrošināt sociāli taisnīgu pāreju, mērķtiecīgi mazinot pārmaiņu ietekmi uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.
• Integrēt un īstenotklimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus visās nozarēs (transports, būvniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, kūdras ieguve, finanšu sektors u.c.), būtiski nemazinot dabas un vides aizsardzību.
• Attīstīt dabā balstītu SEG emisiju piesaisti (mitrāju atjaunošanu, augsnes oglekļa saglabāšanu u.c.).

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA UN DABAS AIZSARDZĪBA

• Apturēt sugu un dzīvotņu stāvokļa pasliktināšanos un dabas daudzveidības samazināšanos, īstenojot ilgtspējīgu lauku attīstības politiku, meža politiku un citu dabas resursu pārvaldības politikas.
• Pilnvērtīgi ieviest ES Dabas atjaunošanas regulu: atjaunot degradētas ekosistēmas (purvus, upes, zālājus, mežus) gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām un palielināt labā stāvoklī esošās sauszemes, piekrastes, jūras un saldūdens dzīvotņu platības.
• Panākt, ka vismaz 30 % Latvijas teritorijas ir dabas aizsardzībai, no kā 10 % – stingri aizsargātas teritorijas, un nodrošināt jēgpilnu aizsardzību ar mērķtiecīgu rīcību bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.
• Meklēt risinājumus, kā kompensēt zemes īpašniekiem saimnieciskās darbības ierobežojumus, pirmkārt īstenojot “piesārņotājs (kaitētājs) maksā” principu.
• Mazināt ekosistēmu fragmentāciju un attīstīt zaļo infrastruktūru.

DABAS RESURSU PĀRVALDĪBA

Meži

• Pāriet uz dabai tuvāku mežsaimniecību, samazinot kailciršu īpatsvaru.
• Saglabāt un pilnvērtīgi aizsargāt vecos un bioloģiski vērtīgos mežus.
• Nepieļaut ES nozīmes dzīvotņu turpmāku izciršanu.
• Ierobežot mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā.
• Īstenot publisko valsts mežu pārvaldību, kas atbilst dabas un sabiedrības ilgtermiņa interesēm.

Lauksaimniecība

• Samazināt sintētisko minerālmēslu lietojumu par vismaz 20 % un sintētisko pesticīdu lietojumu vismaz par 50 % līdz 2030. gadam.
• Palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz vismaz 30 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz 2030. gadam.
• Nostiprināt un palielināt bioloģiskās pārtikas īpatsvaru publiskajā ēdināšanā, līdz 2030. gadam sasniedzot 30 %.
• Veicināt agroekoloģijas un ekstensīvas lauksaimniecības prakses, nodrošināt apputeksnētāju aizsardzību un augsnes veselības rādītāju uzlabošanu.

Ūdeņi

• Uzlabot Baltijas jūras un iekšzemes ūdeņu ekoloģisko kvalitāti: likvidēt zivju migrācijas šķēršļus, samazināt piesārņojumu (ar barības vielām, pesticīdiem, mikroplastmasu, mūžīgajām ķimikālijām (PFAS)).
• Noteikt skaidru atbildību ūdens apsaimniekošanai tiesiskajā regulējumā.
• Uzlabot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības kvalitāti.
• Uzlabot dzeramā ūdens monitoringu, tajā iekļaujot Latvijā biežāk lietotās pesticīdu aktīvās vielas.

ENERĢĒTIKA

• Īstenot mērķtiecīgu pāreju uz atjaunīgo enerģiju (prioritāri – vēja un saules enerģiju), bet ievērojot stingras dabas aizsardzības prasības un labas pārvaldības principus, un prioritizējot industriālo attīstību ārpus bioloģiski un ekoloģiski vērtīgām teritorijām.
• Attīstīt elektroenerģijas uzkrāšanas un tīkla elastības risinājumus.
• Attīstīt decentralizētu enerģijas ražošanu (energokopienas, mājsaimniecību iesaiste).
• Veicināt siltumenerģijas, transporta un ražošanas sektoru elektrifikāciju.
• Paātrināt privāto un publisko ēku energoefektivitātes un tehniskā stāvokļauzlabošanu.
• Neatbalstīt jaunas investīcijas fosilajā infrastruktūrā.
• Neatbalstīt videi kaitīgus un resursu neefektīvus risinājumus: kūdras, bioloģiski vērtīgu mežu un augstvērtīgas koksnes izmantošanu enerģētikā, kā arī atkritumu reģenerāciju.

APRITES EKONOMIKA UN PIESĀRŅOJUMS

• Attīstīt atbalstošu likumisko ietvaru resursefektīviem produktiem un pakalpojumiem: stimulēt atkārtotu izmantošanu, labošanu un pārstrādi, veicināt publiskās un privātās investīcijas resursefektīvās tehnoloģijās.
• Samazināt nepārstrādājamu atkritumu īpatsvaru, ieviešot stingrākas prasības vienreizlietojamām un zemas kvalitātes patēriņa precēm, kā arī nosakot šiem atkritumiem lielāku dabas resursu nodokli.
• Padarīt pieejamāku bioloģisko atkritumu šķirošanu un kompostēšanu.
• Samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, īstenojot ES nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķus.
• Ieviest risinājumus gaismas un trokšņa piesārņojuma mazināšanai.

PĀRVALDĪBA, FINANSES UN SABIEDRĪBAS IESAISTE

• Nodrošināt, ka publiskais finansējums un nodokļu politika atbilst stiprās ilgtspējas principiem, kam pamatā jārisina klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības krīze.
• Atteikties no videi kaitīgām subsīdijām, izslēdzot arī netiešu atbalstu fosilajiem resursiem.
• Pilnvērtīgi izmantot tam paredzēto ES finansējumu un ES fondu sniegtās iespējas dabas un klimata mērķiem, ieguldot publiskos līdzekļus vides mērķu sasniegšanā, kā arī nacionāli konsekventi atbalstīt finansējuma piešķiršanu šīm prioritātēm.
• Stiprināt vides pārvaldību, uzraudzību un institūciju kapacitāti.
• Nodrošināt sabiedrības līdzdalību un piekļuvi informācijai vides lēmumos.
• Stiprināt vides jautājumu integrāciju skolu izglītības sistēmā.
• Balstīt politiku zinātnē un starptautiski atzītos pētījumos.

Iniciatīvu “Zaļais barometrs” veido:

Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, biedrība “Zaļā brīvība”.