Kādi būs mūsu meži?

Latvijas Dabas fonds norāda: Mežu pamatnostādņu projekts ir nepilnīgs un apšaubāms

Vēl līdz 15. novembrim ikvienam ir iespēja iesaistīties publiskajā apspriešanā par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2026.–2050. gadam (ŠEIT). Šīs pamatnostādnes ir mežu apsaimniekošanas plānošanas dokuments ar ilgtermiņa ietekmi uz to, kādi būs Latvijas meži, tāpēc ikvienam ir tiesības paust savu redzējumu – gan meža īpašniekiem, gan pētniekiem, gan tiem, kas mežā vienkārši gūst mieru vai sēņo. Visu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir saistīta ar mežu: mēs izmantojam tā attīrīto gaisu un ūdeni, novērtējam meža resursus vai baudām klusumu un atpūtu. 

Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izvērtējis Zemkopības ministrijas izstrādāto Pamatnostādņu projektu un secina, ka esošajā redakcijā trūkst vairāku būtisku elementu gan pēc uzbūves, gan saturā. Līdz ar to Pamatnostādņu projekts nenodrošina pamatu patiesi ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai. Dokuments, kas prezentē vadošo virzienu mežu apsaimniekošanai līdz 2050. gadam, ir pārāk nenoteikts: tajā trūkst esošās situācijas izvērtējuma, nav pamatojuma ar datiem un zinātnisku atsauču. Tāpat projektā trūkst konkrētu plānu un kritēriju, pēc kuriem mērīt mērķu izpildi. Tā izveidē nav nodrošināta pietiekama dažādu sabiedrības grupu iesaiste un caurspīdīgums. Piedāvātais dokuments, kura tapšana ir gaidīta piecus gadus, drīzāk ir manifestācija par nozares vēlamību, nevis tā nozīmīgumam un ietekmei atbilstošs politikas plānošanas pamats.

Pamatnostādņu projekts adekvāti neatspoguļo ārkārtīgi būtisku lietu. Meži nav tikai koksnes resurss: tie ir dzīvotne tūkstošiem sugu, oglekļa krātuve un klimata stabilizētājs, dažādu grūti aprēķināmu labumu devējs. Latvijas meži pēdējās desmitgadēs netiek apsaimniekoti ilgtspējīgi – pieaug kailciršu īpatsvars, sarūk veco un bioloģiski daudzveidīgo mežu platības un pieaug mežu fragmentācija, arī jutība pret traucējumiem. Tikai 10 % no mūsu mežiem ir bioloģiski vērtīgi. Pēdējos gados mežs, uz kuru paļaujamies CO₂ piesaistē, ir kļuvis par emisiju avotu. Lai gan kā iemesls arī Pamatnostādnēs ir minēta meža novecošana un atmirusī koksne, šo faktoru rādītāji nav būtiski mainījušies, toties manāmi ir pieaugusi mežizstrādes intensitāte. Atteikšanās kaut daļēji mazināt mežizstrādes intensitāti vai pārskatīt kailciršu kā galvenās cirtes veida dominanci neliecina par mūsdienīgu, adaptīvu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas attīstību. Pamatnostādnēs iezīmējas esošo, dabu noplicinošo tendenču turpinājums: tā ir apsaimniekošana, kas nerēķinās ar meža ekosistēmas līdzsvaru. LDF aicina pakāpeniski samazināt kailciršu īpatsvaru, aizstājot tās ar dabai tuvākām apsaimniekošanas metodēm. Lai papildu veicinātu pakāpenisku atteikšanos no dabai visnelabvēlīgākajām apsaimniekošanas praksēm, rosinām pārskatīt dabas resursu nodokļu politiku: ieņēmumi varētu tikt ieguldīti mežu monitoringa attīstībā un motivēt īpašniekus izvēlēties saglabāt dabas vērtības.

Tāpat mežu ilgtspējai izšķirīgi svarīgi ir, lai 30 % mežu teritoriju primārais mērķis būtu dabas aizsardzība un atjaunošana. Aizsardzībai ir jābūt reālai, nevis formālai, tāpēc ir jāpārskata šajās teritorijās atļautās darbības, piemēram, medību nosacījumi, kā arī jārod risinājumi labākai aizsardzībai, vadoties tieši no aizsargājamo vērtību specifikas, piemēram, sugu uzvedības. Tomēr tas nenozīmē, ka pārējās teritorijās, ārpus primāri dabas aizsardzībai svarīgām teritorijām, meža apsaimniekošana būtu intensificējama. Vērtīgās teritorijas ārpus dabas aizsardzības teritorijām, piemēram Eiropas nozīmes aizsargājamie mežu biotopi ir jāsaglabā un tiem jānodrošina juridiska aizsardzība. Mazāk fragmentēti, daudzveidīgi, dabiskajiem procesiem tuvāki meži spēs labāk pielāgoties ekstrēmiem laikapstākļiem, kaitēkļiem un labāk nodrošināt mums visiem nepieciešamos ekosistēmu pakalpojumus.

Tāpēc Pamatnostādnēm ir jābūt pamatotam, līdzsvarotam dokumentam, kas tālredzīgi plāno mežu un saistīto nozaru attīstību. Tām jānorāda konkrēti mērķi un jāiezīmē rīcības plāns pārdomātai resursu pārvaldībai, kas īsteno ekonomiskās vajadzības, bet respektējot ekoloģiskās vajadzības un robežas.

LDF sagaida, ka Pamatnostādnes:

• Tiks būtiski uzlabotas, iekļaujot trūkstošās sadaļas: esošās situācijas novērtējumu, iepriekšējo pamatnostādņu mērķu sasniegšanas izvērtējumu, atsauces uz datiem un zinātniskiem pētījumiem, vienotus formulējumus, konkrētus nākamajā periodā sasniedzamos mērķus un indikatorus, izstrādē iesaistīto pušu pārskatu u.c.
• Atbilstoši Latvijas Meža politikai un projekta kopsavilkumā teiktajam iezīmēs skaidru virzību uz tādu meža apsaimniekošanu, kas uztur bioloģisko daudzveidību, stiprina meža ekoloģisko funkciju veiktspēju un ilgtspējīgi un atbildīgi pārvalda resursus.
• Plānos pāreju uz mazāk intensīvu un dabai tuvāku mežizstrādi.
• Virzīs meža apsaimniekošanu un saistīto nozaru attīstību uz priekšzīmīgi ilgtspējīgu pieeju un ilgmūžīgu produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.
• Efektīvi aizsargās vismaz 30 % meža teritoriju, kā arī dabas vērtības ārpus šīm teritorijām.
• Balstīsies datos, kā arī attīstīs meža un koksnes datu ieguvi un pieejamību.
• Caur stabilu, tālredzīgu politikas plānošanu, kas balstās konkrētos rādītājos un pilnīgā vajadzību (ekonomisko, sociālo, ekoloģisko) analīzē, vairos uzticību nozarei un starptautisko atzinību.

Pēc sabiedriskās apspriešanas ir paredzēts, ka Pamatnostādnēm tiks veikts Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Šī novērtējuma veicējs jau ir apstiprināts iepirkuma procedūrā. Tomēr LDF uzskata, ka esošajā versijā Pamatnostādnēs nav tādu rādītāju un citu vajadzīgo elementu, uz kuru pamata varētu kvalitatīvi un vispusīgi novērtēt paredzamo ietekmi uz vidi, līdz ar to pastāv risks, ka arī ietekmes uz vidi novērtējums būs nepilnīgs. LDF turpinās sekot līdzi šī dokumenta attīstībai.

Meža sniegtie labumi mums nav garantēti, bet par tiem ir jārūpējas ilgtermiņā. Tas, kādi būs Latvijas meži, nevar būt šauras interešu grupas lēmums. Tāpēc līdz 15. novembrim ikvienu aicinām izteikt savu viedokli par Pamatnostādnēm. Pastāsti, kāds mežs tev ir svarīgs.