ENG

ULC2

  • Divas reizes sezonā katrā pilsētas pļavas teritorijā tiks pļauta un novākta zāle. Lielākās, līdzenās pilsētas pļavu teritorijās plānojam augsnes ecēšanu – atverot līdz 50% augsnes, jo lielākajā daļā pilsētas zālienu augsne ir stipri sablīvēta. Atklāta augsne nepieciešama arī tāpēc, lai veiktu savvaļas sugu ienesi zālājā. Teritorijās, kur nav iespējams izmantot augsnes ecēšanu, veiksim augsnes aerāciju vai intensīvu kūlas un sūnu nogrābšanu. Piesārņotās vai ļoti eitrofiskās vietās, iespējams, būs nepieciešams veikt velēnas noņemšanu;
  • Katrā pilsētas pļavas teritorijā rīkosim publisku pasākumu – pļavas sēšanas talku. Tajās tiks iesaistītas vietējās kopienas, kā arī ikviens interesents. Šajos pasākumos brīvprātīgie sagatavos augsni, to grābjot un novācot lieko materiālu, kā arī iesēs savvaļas augu sēklas, kas ievāktas Latvijas zālājos;
  • Sēklu materiāls tiks ievākts dažādos veidos:
    – svaigi pļauta zāle no labas kvalitātes ES zālāju biotopiem,
    – izmantojot sēklu savākšanas tehniku,
    – ievākšana ar rokām (piem. mazais zvagulis Rhinanthus minor), kur iesaistīsim brīvprātīgos;
  • Lai uzlabotu sēklu dīgtspēju, sēklu materiālu sajauksim ar augsni no dabiskajām pļavām.  Šāda augsne iegūstama no kurmju rakumiem dabiskās pļavās vai vietās, kur tiek veikta ES biotopu atjaunošana, izcirsti krūmi un frēzētas to saknes. Pļavu augsne ir nabadzīga ar barības vielām, bet bagāta ar dabisko sēklu materiālu un augsnes mikroorganismiem, kas veicina savvaļas augu sēklu dīgšanu. Augsnes ieguve tiks veikta, nekaitējot donorvietā esošajiem ES nozīmes biotopiem, turklāt paņemtais augsnes daudzums ir neliels;
  • Pilsētas pļavās veidosim specifiskas ekoloģiskās nišas bezmugurkaulniekiem – kukaiņu viesnīcas. Tur novietosim vecus, nokaltušus koku stumbrus, grants kaudzes u.c.;
  • Piemērotā vietā tiks izveidots mitrājs, no vienas puses nodrošinot ekoloģiskas nišas savvaļas dzīvniekiem, no otras puses – risinot lietus ūdens uztveršanas un attīrīšanas funkcijas.