Latvijas Dabas fonda un AS Sadales tīkls nodrošinātā tiešraide no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā jau sešus  gadus ļauj sekot līdzi putnu dzīvei no pirmajiem ligzdas apmeklējumiem līdz jauno putnu izlidošanai. Latvijas Dabas fonds iepazīstina ar pārskatu par šī gada notikumiem ligzdā.

Balto stārķu ligzdas tiešraide ir vērojama visu gadu, un tai ir arī nakts redzamības režīms. Ligzdu ir saistoši vērot arī ārpus stārķu sezonas – tajā viesojas dažādi citi putni, tā atklājot teritorijas putnu daudzveidību. Piemēram, 19. februāra naktī te paviesojās meža pūce.

Aprīļa sākumā ligzdu apciemoja arī žagata un zvirbuļi.

13. martā AS Sadales tīkls drošības apsvērumu dēļ demontēja veco ligzdas pamatni, kas kalpoja kopš 2021. gada un lielā ligzdas smaguma ietekmē bija deformējusies. Tās vietā uzstādīta jauna metāla konstrukcija, saglabājot arī daļu no vecās ligzdas būvmateriāliem.

Tāpat kā pagājušajā gadā, ligzdā  pirmais stārķis ieradās 25. martā. Tā kā baltie stārķi pamatā netiek gredzenoti, ar pārliecību var atpazīt tikai tos putnus, kam novērojama kāda izteikta fizioloģiska atšķirība.

Visas sezonas laikā ligzdu apmeklēja arī citi stārķi, biežāk tie sāka parādīties aprīlī un 10. aprīlī ieradās mātīte. Ilggadīgie novērotāji pieņēma, ka atgriezusies varētu būt mātīte – Mamma, kas te ligzdoja arī pērn.

Kādu laiku varēja novērot cīņas gan par mātīti, gan ligzdu. Ieradās vēl cits stārķis, bet pēc neveiksmīga pārošanās mēģinājuma Mamma aizlidoja. Tēviņš palika, taču arī viņam nākamie pārošanās mēģinājumi ar mātīti neizdevās – pat iesprūda kāja ligzdas pamatnē, bet tas spēja atbrīvoties.

Ieradās jauna mātīte un pagājušā gada ligzdas saimniece, Mamma tika padzīta.

Jauns stabils pāris izveidojās 15. aprīlī un pēc veiksmīgas pārošanās jaunā ligzda tika pilnībā uzbūvēta triju dienu laikā. Skatītāji mātītei piešķīra vārdu Uma,  tēviņam Jumis.

No 19. līdz 25. aprīlim ligzdā tika izdētas trīs olas. Olu dēšanas laikā tēviņš aktīvi palīdzēja mātītei – sākumā mātīte ligzdu nepameta, bet vēlāk olu aprūpi pārņēma arī tēviņš. Pāris piedzīvoja arī kaimiņu uzlidojumus.

26. aprīlī, daudz vēlāk nekā pagājušajā gadā, uzsniga sniegs.

23. maijā, aptuveni 34 dienas pēc olu izdēšanas (parasti 31-35 dienas), izšķīlās pirmais cālis, vakarā – otrais, bet 25. maijā izšķīlās trešais.

Šogad stārķiem parādījās neparasti kaimiņi – 24. maijā te ieradās govju bars. Taču to uztvēra mierīgi un ligzdu nepameta, un govis sezonas gaitā pie tās atgriezās vēl vairākkārt.

Tiešraidēs varēja redzēt arī bezmugurkaulniekus – kadra stūrī manāms zirneklis.

Jaunajiem putniem pieaugot, tēviņš uzsāka aktīvu barības piegādi.

Kāda ēdienreize izvērtās satraucoši – 31. maijā glodene aptinās mazākajam cālim ap kaklu, bet tas spēja no tās tikt vaļā.

Mazuļiem šogad ēdienkartē tika piedāvātas arī sliekas, vardes, odzes, zalkši, arī vaboles.

Tiešraidēs var skaidri redzēt barības pieejamības atkarību no laikapstākļiem.  Mitrā laikā var novērot barības pārpilnību, bet sausumā – retākas barošanas reizes. Šādos apstākļos stārķi var pieņemt lēmumu par jaunākā mazuļa likvidēšanu.

1. jūnijā, septiņu dienu vecumā, mātīte likvidēja trešo cāli, to norijot. Iepriekšējā gadā šis process arī norisinājās 1.jūnijā. Šo procesu ornitologi dēvē par perējuma redukciju – vecāki upurē vājāko mazuli, lai pārējie izdzīvotu.

Ligzdošanas periodā mātīte bieži vien mēģināja sargāt bērnus gan no saules, gan lietus, slēpjot gan zem spārniem, gan ar visu ķermeni.

Vecākiem bija krietni jānopūlas, nodrošinot līdz pat 10 barošanas reizēm dienā.

Ligzdu biežāk nekā pagājušajā gadā apmeklēja svešinieki, un abi vecāki stājās tiem pretī. Tomēr 11. jūnijā ligzdā vecāku prombūtnē ieradās arī svešs stārķis un mazuļi piedzīvoja uzbrukumus. Skatītāji pieņēma, ka tā varētu būt Mamma. Viens mazulis tika savainots un vairākas dienas izskatījās nespēcīgs.

Jūnijā stārķi turpināja gan uzlabot ligzdu, gan sargāt to no lietus un kaimiņiem.

Jūnija beigās mazuļiem sāka veidoties jaunais spalvu tērps – baltās pūkas pakāpeniski nomainīja īstās spalvas.

Labi baroti, mazuļi ātri attīstījās, sākās vingrinājumi uz saliektām kājām un spārnu trenēšana.

Šogad varēja novērot arī baltās nosmērētās kājas – dažu putnu ieradums izkārnīties uz zvīņainajām kāju daļām, kas ir dabiskās termoregulācijas mehānisms, kā arī spārnu izplešana ķerot vēju, lai atvēsinātos.

Ēdienkarti papildināja arī kāds grauzējs. Varēja vērot atriju veidošanos – tumšas nesagremotas barības porcijas, kas izskatās kā liela izmēra tumšas olas.

Turpinot ātri pieņemties svarā, tie jau sāka vingrināt spārnus, stāvot uz taisnām kājām, un vēja plūsmu ķeršanu un palēcienus.

Gadījās reti brīži, kad visi četri stārķi bija ligzdā. Augot abu mazuļu izskats mainījās, spalvu tērpa dēļ skatītāji tos nodēvēja par “melno” un “raibo muguriņu”.

30. jūlijā (68 dienas pēc izšķilšanās) izlidoja pirmais jaunais stārķēns, nākamajā dienā viņam pievienojās otrs.

30. jūlijā un 31. jūlijā ligzdā īslaicīgi uzturējās divi citi jauni baltie stārķi. Šis laiks sakrīt arī ar tuvākās kaimiņligzdas mazuļu izlidošanu no ligzdas. Uma jaunos stārķus neaiztika, dalījās arī ar barību. Tie nekonfliktēja ar ligzdas iemītniekiem un viens pat palika nakšņot.

Īpaša izklaide šogad bija čūsku vilkšana.

10. augusta naktī, kamēr vecāki bija prom, jaunie stārķi atkal piedzīvoja kaimiņu uzbrukumus.

11. augustā ligzdā Umai paradījās jauns audžu bērns, kas ligzdā palika un tika barots līdz pat 16. augusta vakaram.

Iepriekšējā gadā jaunie stārķi ligzdu pameta 4. augustā, bet tas notika tāpēc, ka ligzdošana tika uzsākta agrāk. Šogad jaunie stārķi ligzdu pameta 13. augustā. Šogad vecāki savus stārķēnus turpināja barot līdz pat izlidošanas dienai – 12. augustam, bet audžubērnu – līdz 16. augustam. Šobrīd visi tiešraides stārķi ir devušies prom no ligzdas, lai pulcētos baros un dotos tālajā ceļā uz Āfriku.

Šīs informācijas sagatavošanā izmantoti ekrānšāviņi no Dabasdati.lv foruma, kas tapuši Youtube tiešraides vērošanas laikā un ilggadīgo skatītāju novērojumi.

Īpaša pateicība tiem ilggadīgajiem dalībniekiem, kuri ik dienu seko ligzdas dzīvei un ar saviem komentāriem un fotogrāfijām ne tikai veido foruma saturu, bet arī vāc nozīmīgu informāciju par putnu uzvedību un ligzdošanas norisēm. Ik gadu tiešraide no balto stārķu ligzdas skatāma “Sadales tīkla” un LDF mājaslapā, to var uzmeklēt arī LDF YouTube kanālā. LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau 15 gadus. Šī ir otrā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā elektrolīnijas balstā.