Zemkopības ministrija atkal gatavo augsni vēl intensīvākai mežu ciršanai

Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā. Vides organizācijas norāda, ka šis ir mēģinājums apiet Satversmes tiesas lēmumu, kas nepieļāva jaunāku mežu ciršanu kailcirtēs un uzsvēra ilgtspējas principa ievērošanu mežu apsaimniekošanā. Organizācijas atklātā vēstulē vērsušās pie ministru prezidentes Siliņas, aicinot nodrošināt tiesiskumu mežu jautājumā.

Oktobrī Zemkopības ministrija sabiedriskajai apspriešanai  nodeva grozījumus divos noteikumos – “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”. Šie grozījumi Noteikumos formāli tika virzīti ar mērķi samazināt administratīvo slogu, optimizējot prasības datu uzskaitē, taču faktiski tie sasniedz pavisam citus “mērķus”. Grozījumi ne tikai faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā, bet paredz arī citus pasākumus, kas pastiprinātu mežizstrādes intensitāti, negatīvi ietekmējot meža vidi. Tajā pašā laikā saskaņā ar grozījumu anotācijā sniegto informāciju, Zemkopības ministrija ne tikai nav vērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi, bet pat neuzskata, ka šāda ietekme varētu būt.

Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs: “Zemkopības ministrija kārtējo reizi cenšas ieslēpt būtiskus grozījumus tehniskās detaļās, lai sabiedrība nepamanītu, ka atkal tiek mēģināts vērst plašumā kailcirtes. Cik daudz gan būs to, kas aizdomāsies, ka intensīvāka mežu izciršana slēpjas zem tā, kā rakstāma mežaudzes sastāva formula, cik liela novirze pieļaujama caurmēra mērījumos vai kādi ir kritēriji, lai audzes atzītu par neproduktīvām?”

Grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā paredz maksimālās kailcirtes platības palielināšanu no diviem uz pieciem hektāriem lielā daļā Latvijas mežu. Turklāt grozījumos uzreiz iestrādāts “caurums”, kas ļauj pat šo ierobežojumu neievērot, vienā nogabalā plānojot vairākas kailcirtes. Savukārt, cērtot mežu “rekonstruktīvajā cirtē”, kailciršu platības ierobežojumi vispār nebūtu jāievēro. Priežu-bērzu mežus, kur šo sugu koki ir līdzīgās daļās, varēs nocirst “rekonstruktīvajā cirtē” jau 40 gadu vecumā, lai gan likumā noteiktais galvenās cirtes vecums priedei ir 101, bet bērzam – 71 gads. Savukārt izcirtumus 0,5 ha platībā paredzēts vispār neuzskatīt par kailcirtēm.

Savukārt grozījumi Meža inventarizācijas noteikumos būtībā paredz atteikšanos no atkārtotas meža inventarizācijas, to aizstājot ar paša meža apsaimniekotāja sniegtu pārskatu par saimniecisko darbību. Līdz ar to lielā daļā gadījumu meža inventarizācija vairs netiktu uzticēta sertificētiem meža inventarizācijas veicējiem, bet Valsts meža dienestam nāktos paļauties uz paša apsaimniekotāja sniegto informāciju, tā pasliktinot Meža valsts reģistra datu kvalitāti. Turklāt tieši uz šī reģistra datu, nevis dabā veiktu mērījumu pamata meža apsaimniekotājs drīkstēs veikt galveno cirti pēc caurmēra. Noteikumu grozījumi paredz arī to, ka pieļaujamā novirze vidējā caurmēra mērījumiem ir 20%, un tas samazinātos galvenās cirtes caurmērus, kurus dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā, padara par “pieļaujamu novirzi”.

“Nepieņemami, ka jau atkal Zemkopības ministrija virza nozīmīgas likumu izmaiņas ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi bez adekvāta izvērtējuma un bez pietiekošas diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Tai pat laikā nozares  politikas plānošanas dokuments – Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes –, kam būtu šīs izmaiņas jāatspoguļo un kam būtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, nav sagatavots jau ceturto gadu! Par kādu labas pārvaldības praksi mēs varam runāt?” spriež biedrības “Zaļā brīvība” eksperts Valters Kinna.

Vēl aprīlī Satversmes tiesa, lemjot par grozījumiem Noteikumos par koku ciršanu, norādīja, ka “lēmumiem ir jābūt saskaņā ar ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses un pamatojot izraudzīto attīstības risinājumu”. Lai gan Zemkopības ministrija apņēmās respektēt Satversmes tiesas lēmumu, reālā rīcība ir bijusi pretēja. Dabas aizsardzības organizācijas atklātā vēstulē aicina ministru prezidenti Eviku Siliņu nodrošināt, ka viņas vadītajā valdībā tiek ievērots tiesiskums. Būtiskus grozījumus meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos nav pieļaujams virzīt, kamēr, iesaistot visas ieinteresētās puses, nav pieņemtas Meža nozares pamatnostādnes, kas būtu vērstas uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un kurām būtu veikts objektīvs ietekmes uz vidi novērtējums.

Atklātā vēstule Ministru prezidentei Evikai Siliņai

Par tiesiskuma neievērošanu attiecībā uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2023-01-03.

Cienījamā Ministru prezidente Evika Siliņas kundze!

Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs” pauž ļoti nopietnas bažas par Zemkopības ministrijas rīcību, kas, mūsuprāt, ignorē Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03. Šī rīcība apdraud tiesiskuma principus un ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka lēmumiem par meža apsaimniekošanu ir jābūt balstītiem uz ilgtspējības principu, vispusīgi izvērtējot un līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Diemžēl Zemkopības ministrija, virzot jaunus grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par koku ciršanu mežā” un “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”, neievēro šo principu un mēģina apiet Satversmes tiesas lēmumu.

Grozījumi, kas oktobrī nodoti sabiedriskajai apspriešanai, tiek prezentēti kā administratīvā sloga samazināšana un datu uzskaites optimizācija. Tomēr faktiski tie paredz sekojošo:

• maksimālās kailcirtes platības palielināšanu no diviem uz pieciem hektāriem lielā daļā Latvijas mežu, ar iespēju šo ierobežojumu neievērot, plānojot vairākas kailcirtes vienā nogabalā;
• neproduktīvās mežaudzes kritēriju paplašināšanu, kas ļautu cirst priežu-bērzu mežus jau 40 gadu vecumā, neskatoties uz likumā noteikto galvenās cirtes vecumu priedei (101 gads) un bērzam (71 gads);
• izcirtumu līdz 0,5 hektāriem neuzskatīšanu par kailcirtēm, tādējādi apejot kailciršu regulējumu;
• atteikšanos no atkārtotas meža inventarizācijas, aizstājot to ar meža apsaimniekotāja sniegtu pārskatu par saimniecisko darbību, kas, savukārt, pasliktinās Meža valsts reģistra datu kvalitāti un radīs pamatu nepietiekamai kontrolei pār mežu apsaimniekošanu;
• pieļaujamās novirzes vidējā caurmēra mērījumos noteikšanu līdz 20%, kas faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem ilgtspējības principiem.

Šie paredzētie grozījumi ne tikai palielinās mežizstrādes intensitāti, radot draudus meža ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī ignorē Satversmes tiesas norādījumus par nepieciešamību līdzsvarot ekonomiskās intereses ar vides aizsardzību.

Turklāt saskaņā ar grozījumu anotācijā sniegto informāciju, Zemkopības ministrija ne tikai nav vērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi, bet pat neuzskata, ka šāda ietekme varētu būt. Šāda attieksme ir nepieņemama un pretrunā ar labas pārvaldības un tiesiskuma principiem.

Vides organizācijas saskata, ka Zemkopības ministrija cenšas ieslēpt būtiskus grozījumus tehniskās detaļās ar mērķi vērst plašumā kailcirtes.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs:

• nodrošināt tiesiskuma ievērošanu,apturot virzību uz grozījumu pieņemšanu, kas ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu un ilgtspējīgas attīstības principiem;
• iesaistīt visas ieinteresētās puses meža apsaimniekošanas normatīvo aktu izstrādē, lai nodrošinātu sabiedrības, vides un ekonomikas interešu līdzsvaru;
• veikt objektīvu ietekmes uz vidi novērtējumu pirms jebkuru būtisku grozījumu pieņemšanas, kas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas mežu ilgtspēju un ekosistēmu;
• izstrādāt un pieņemt Meža nozares pamatnostādnes, kas būtu vērstas uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbilstu Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam.

Latvijas meži ir mūsu kopējais nacionālais dārgums, kas nodrošina ne tikai ekonomisko labklājību, bet arī ekoloģisko stabilitāti un bioloģisko daudzveidību. To ilgtspējīga apsaimniekošana ir mūsu kopējā atbildība pret nākamajām paaudzēm.

Mēs ceram uz Jūsu izpratni un konstruktīvu rīcību, lai nodrošinātu Latvijas mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību atbilstoši tiesiskuma un ilgtspējības principiem.

Ar cieņu,

biedrības “Zaļā brīvība”,

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas,

Latvijas Dabas fonda,

Latvijas Ornitoloģijas biedrības un

Pasaules Dabas Fonda vārdā

Viesturs Ķerus

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs