9. novembrī noslēdzās intensīvas trīspusējas sarunas starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi par ilgi gaidīto Dabas atjaunošanas likumu un tika panākta visu triju pušu politiskā vienošanās.
Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs” pievienojas pārējām Eiropas Savienības vides organizācijām un pauž gandarījumu, ka visas ekosistēmas, uz kurām sākotnēji attiecās likums, joprojām ir iekļautas, tomēr daudzi panti ir mīkstināti salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu un Padomes nostāju. Ar nožēlu arī jāatzīst, ka iekļauti daudzi izņēmumi un kompromisi.
Eiropas vides organizāciju tīkls EEB (European Environmental Bureau) norāda:
- Pozitīvi vērtējams tas, ka sauszemes ekosistēmu atjaunošana nav plānota tikai Natura 2000 teritorijās, tomēr likumprojektā ir arī iekļautas tādas normas, kas var samazināt kopējo atjaunojamo platību.
- Prasība novērst ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos ir vājināta, tādējādi apgrūtinot šī principa īstenošanu.
- Apsveicami, ka likumprojektā tomēr iekļauti pirms tam Eiropas Parlamentā noraidītie priekšlikumi par dabas atjaunošanu lauksaimniecības zemēs, kā arī kūdrāju atjaunošanu. Taču līdz ar šo tikai iekļauts arī pants par iespēju uz laiku apturēt šī likuma īstenošanu (norma, kura dēvēta par “avārijas bremzēšanu”).
EEB arī informē, ka trīspusējās sarunas bija sarežģītas – Padomes un Komisijas nostāja būtiski atšķīrās no Parlamenta ievērojami vājākās pozīcijas.
Jāatgādina, ka Eiropas Komisijas ierosinātais Dabas atjaunošanas likumprojekts sākotnēji paredzēja īstenot pasākumus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu vismaz 20% no ES sauszemes un ūdeņiem. Taču drīz vien tas kļuva par agresīvas dezinformācijas kampaņas mērķi, ko vadīja Manfreda Vebera (Manfred Weber) EPP grupa, mērķējot uz šī likumprojekta pilnīgu noraidīšanu. Tā rezultātā vairāki mērķi tika mīkstināti, Eiropas Parlamentam pieņemot jau krietni vājāku redakciju. Tika panākti daudzi kompromisi, lai apmierinātu visas iesaistītās puses, ar cerību iegūt atbalstu pat no viskonservatīvākajām frakcijām.
Būtiski, ka Dabas atjaunošanas likuma nepieciešamību aktīvi atbalstīja gan sabiedrība, gan uzņēmēji, zinātnieki un citas iesaistītās puses [1].
Panāktā vienošanās tagad jāapstiprina dalībvalstīm, kā arī Eiropas Parlamenta Vides komitejā, kur konservatīvās grupas var mēģināt vēlreiz sabotēt likumprojektu. Ja priekšlikums veiksmīgi pārvarēs šos soļus, tas pēc tam tiks izskatīts pēdējā balsojumā Parlamenta plenārsēdē 2023. gada decembrī.
“Zaļais barometrs” aicina Latvijas lēmumu pieņēmējus un Eiropas Parlamenta deputātus apstiprināt šo trīspusējo vienošanos un nekavēties ar tik vajadzīgo dabas atjaunošanas darbu, kas palīdzēs ES cīnīties pret klimata un dabas daudzveidības krīzi. [2]
[1] Dabas atjaunošanas likumprojekta ideja ir guvusi atbalstu no ES dalībvalstīm (EU Member States), vēja un saules enerģijas nozarēm (wind energy and solar industry), zinātniekiem (scientists), uz ilgtspējīgu attīstību orientētiem lauksaimniekiem (progressive farming community, European hunters), finanšu institūcijām (financial institutions), Eiropas pilsētu mēriem (European mayors), uzņēmējiem (increasing number of companies and business associations) un jauniešiem (European youth). Tika savākts gandrīz 1,200,000 parakstu un vēstules par ambiciozu Dabas atjaunošanas likumu (e.g. #RestoreNature coalition (incl. Avaaz), WeMove, etc.)
[2] Plašāka informācija par likuma projektu pieejama šeit.
Projektu “Zaļais barometrs” īsteno Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Projektu ”Zaļais barometrs” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
