Tiešraide

Latvijas Dabas fonds jau sesto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. 2017. gadā tiešraidē var vērot sešas ligzdas - ūpju, zivjērgļu, jūras ērgļu, vistu vanagu, melno stārķu un lielā dumpja ligzdu. Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem. Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Visas tiešraides kameras vienā logā
Aktuālie notikumi ligzdās
Video arhīvs


LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

Ar tiešraides kameru aprīkotā ligzda atrodas niedrājā Engures ezera ziemeļu daļā, kuru 3. maijā atrada ornitologs Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Mazuļi izšķīlušies laikā no 5. līdz 8. maijam. Dumpju mātīte jauno paaudzi audzina viena – perē, sargā no ienaidniekiem, medī pārtiku un silda cāļus. Tēviņš tikmēr turpina dziedāt, lai pievilinātu mātītes, kas no siltajām zemēm atlidojušas vēlāk.

Atšķirībā no pārējām kamerām, lielos dumpjus būs iespējams vērot tikai mēnesi, jo aptuveni trīs nedēļu vecumā dumpji sāk pamest ligzdu un tajā vairs neatgriežas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Jānis Bētiņš. Sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu nodrošina Jānis Rudzītis no SIA „Rewind”. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons”.

Tiešraides kameras darbību pie lielā dumpja ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


ŪPIS (Bubo bubo)

Tiešraides kamera novietota pie ligzdas, kas atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Šobrīd ligzdā mājo ūpju ģimene, un aprīļa sākumā mātīte perē trīs olas. Tēvs uzturas ligzdas tuvumā un to sargā, visas dienas laikā ar mātīti sasaucoties. Pirmo liecību par ligzdas saturu ieguvām 22. marta rītā, kad, ūpim uz brīdi nolidojot no ligzdas, bija redzama viena ola. Pārējās divas olas tika piedētas laikā līdz 26. martam. Olas tiek perētas aptuveni 35 dienas, kas nozīmē, ka pirmais cālis šķilsies aprīļa beigās.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir arī ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, līdz ar to pētnieki ūpju dzīves norisēs var ieskatīties ļoti precīzi. Diennakts krēslainajā laikā kamera darbojas ar palēninātu ekspozīciju, tā ļaujot turpināt novērot putnus. Vēlāk sezonas gaitā kameras sistēmu ir plānots pilnveidot, padarot iespējamu skatīšanos arī tumsā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

2016. gada sākumā situācija ligzdā bija mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe gada sākumā no ligzdas nozuda un par tās piederību aizsākās intensīvi konflikti. Ligzdošana šajā gadā tā arī netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumu – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

2016. gada rudenī un ziemā Durbes ligzdas saimnieki bija jūras ērgļi Vents un Šilute, kuri cītīgi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanas darbiem, kas viesa cerības uz veiksmīgu ligzdošanu 2017. gada pavasarī. Diemžēl kopš 27. janvāra ligzdā vairs netika redzēta jūras ērgļu mātīte Šilute - par viņas pazušanas iemesliem var izteikt tikai minējumus. Aptuveni pēc divām nedēļām ligzdu pameta arī Vents, un šobrīd ligzdā notiek aktīva jūras ērgļu nomaiņa, kurai dažbrīd grūti izsekot.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. Abi pieaugušie putni ligzdu neregulāri apmeklēja arī rudenī un ziemā.

2017. gada februārī ligzdā atsākās pavasara rosība - abi putni ķērās pie ligzdas atjaunošanas darbiem. Marta sākumā kamerai pamainīts skatu leņķis, laiputni ligzdā būtu redzami pilnā augumā. Aprīļa sākumā ligzdā tiek perētas piecas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Tiešraides kamera pie šīs ligzdas uzstādīta 2015. gadā, kad ligzdā tikai izaudzināti divi stārķēni, no kuriem viens (Upene) tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem varēja sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv. Arī 2016. gadā ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi.

2017. gada marta sākumā tika secināts, ka ziemā ligzdas kokam nolūzis liels zars, kas krītot ir nolauzis vienu no ligzdu balstošajiem zariem, turklāt palicis iekāries ligzdā. 5. martā ornitologi ar profesionāla arborista Rolanda Kāpostiņa palīdzību veica koka apsekošanu un zars tika nozāģēts, lai stārķi, atgriežoties no ziemošanas vietām, varētu arī šajā sezonā uzsākt ligzdošanu. Melnie stārķi no ziemošanas vietām Latvijā atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā. Melno stārķu tēviņš ligzdā atgriezās 1. aprīļa vakarā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Māris Strazds. Palīdzību sistēmas uzturēšanā ir sniedzis Jānis Kažotnieks un Torbens Langers (Torben Langer).


ATBALSTĪTĀJI

Liels paldies visiem privātajiem ziedotājiem!

Datu pārraide: Finansiālais atbalsts un 4G rūteri: Sistēmas konfigurācija:

Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem